Karš Ukrainā ir saasinājis kādu senu debati, kas dažādās izpausmēs un ievirzēs ir vērpusies ap jautājumu par tehnoloģiju sabiedrisko “labumu” un tieši pretēji – potenciālo “kaitējumu” cilvēkam. Morāles kategoriju piemērošana internetam vai virtuālās realitātes veidotājiem, jau pašos pamatos ir nejēdzīga nodarbe, jo tehnoloģijas pašas par sevi nav ne “labas”, ne “ļaunas”, – to pielietojums rada labākas vai ne tik labas sekas, tas gan. Cilvēka lēmumi un izvēles nosaka tehnoloģiju izmantošanas ietekmi, tāpēc pamatā ir jādomā un jāsatraucas par jaunāko atklājumu un ideju potenciālo pielietojumu, piemēram, vai mākslīgais intelekts atmaskos viltus ziņas, vai tās veidos un prasmīgi pavairos?
Datu daudzums – iespējas un riski
Viena no idejām, kas apraksta jaunāko tehnoloģiskā procesa attīstības lēcienu, ir nodēvēta par web3 jeb interneta nākamo iterāciju. Pēc interneta rašanās un globālas izplešanās, sekoja nākamais – sociālo mediju – laikmets, kam bija un ir raksturīga pieaugoša sabiedrības iesaiste informācijas radīšanā un izplatīšanā. Kā viens no jauniem tehnoloģiskās attīstības virzieniem ir decentralizācija, kas, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, nepieļautu kādas puses nesamērīgu ietekmi un kontroli, vienlaicīgi risinot plaģiātisma problemātiku. Ir viedoklis, ka tas arī mazina BigTech un valstu kontroli. Apvienojumā ar virtuālās realitātes veidošanos (Metaverss un tam līdzīgas “pasaules”), nonāksim situācijā, kur lielu dzīves daļu cilvēks pavadīs alternatīvā vidē ar sevis izvēlētu identitāti, profesiju un ikdienas nodarbēm. Tāpēc izšķirīgi svarīgi ir tas, uz kādām tiesiskām un morāli ētiskām “sliedēm” tiks uzlikta jaunā web3 un metapasaule, nodefinējot cilvēka privātuma un intelektuālā īpašuma robežas, datu uzglabāšanas un aizsardzības jautājumus.
Decentralizācijas tendencei ir arī pretējs vektors. Līdz ar tehnoloģiju spēju iegūt un analizēt datus par miljoniem cilvēku – viņu ikdienas gaitām, izvēlēm, pat emocijām – pieaugs vilinājums šos datus izmantot cilvēku ietekmēšanai un “vadīšanai”. No priekšvēlēšanu kampaņām demokrātiskās valstīs līdz brīvību ierobežošanai autoritāros režīmos. Piemēram, tādā Ķīnas pilsētā kā Sjiņdzjaņa liela daļa reālās dzīves jau tiek “konvertēta” datos – novērošanas kameras fiksē cilvēku ikdienu un mākslīgais intelekts analizē šos datus, izdara secinājumus. Tas nozīmē, ka pie varas esošie var mēģināt apsteigt nākotnes notikumus un konstruēt sabiedrisko domu, to pielāgojot reāllaika datiem. Tāpat kā citos gadījumos, – arī šeit runa ir par tehnoloģisko iespēju izmantošanu. Viens būvēs t.s. smart city, kur dati ļauj labāk plānot pilsētas attīstību un ikdienu, bet cits to izmantos, lai noturētos tronī.
Domājot par futūristiskiem pasaules attīstības modeļiem, iepretim bažām par tehnoloģiju klātesamību aizvien lielākā mūsu dzīves daļā, vajadzētu atcerēties par plašajām iespējām, ko šāda pasaule mums sagādā. Līdzās iegrimšanai videospēļu atkarībā, pastāv un attīstās jauna veida izglītības iespējas, attālināti studējot un piedāvājot savas zināšanas citiem. Tās ir ceļošanas, mūsu planētas un vēstures izzināšanas iespējas ar tādu klātesamības efektu, ko agrāk nevarējām pat iedomāties. Tā ir jauna veida medicīna, zinātne, kosmosa izpēte. Tehnoloģijas var glābt miljoniem dzīvību, monitorējot, piemēram, klimata pārmaiņas vai cīnoties informatīvajā karā un nodrošinot reālu atbalstu nelaimē nonākušiem cilvēkiem. Tā, ar videospēles Fortnite starpniecību, Ukrainas atbalstam š.g. pavasarī tika saziedoti 144 miljoni ASV dolāru.
Enerģijas patēriņa un datu uzglabāšanas izaicinājumi
Tehnoloģiju uzvaras gājiens rada blakus faktorus. Viens no tiem ir mediju pasaule, kur līdzās godprātīgi veidotam ziņu saturam attīstās apjomīga viltus ziņu straume. Otrs nozīmīgs apstāklis, par kuru nāksies domāt līdztekus jaunajām iespējām, ir tehnoloģiju enerģijas patēriņš un ietekme uz klimatu. Dažādi avoti lēš, ka katrs patērētais gigabaits rada no 200 gramiem līdz pat trim kilogramiem kaitīgo CO2 izmešu. Tātad, ja gribam būt pa īstam zaļāki, katram jādomā ne tikai par saviem pārvietošanās un enerģijas, bet arī tehnoloģiju un mediju patēriņa paradumiem.
Kopumā dažāda veida digitālās aktivitātes visā pasaulē rada aptuveni 5% no kaitīgajiem izmešiem, un šis apjoms aug dēļ tehnoloģiju iekārtu ražošanas pieauguma, transporta un enerģijas patēriņa kāpuma. Lielu slogu enerģijas patēriņā rada resursu ietilpīgā kriptovalūtu digitālā “kalšana”, – šajā nodarbē iesaistītie serveri patērē tik daudz elektroenerģijas, kas ir salīdzināms ar visas Somijas patēriņu gada laikā. Katra energoietilpīga jauna risinājuma ieguvumu un nevēlamo blakņu izvērtēšana un līdzsvarošana ir viens no sabiedrības mājasdarbiem.
Ar iepriekš minēto saistīta tendence ir datu apjoma kāpums. Katru dienu mēs radām ap 500 miljoniem tvītu, ap 300 miljardiem e-pastu, ierakstus Facebook 4 miljonu gigabaitu apjomā un jaunu saturu Youtube aptuveni 720 tūkstošu stundu garumā. Kopējais uzglabāto un patērēto datu apjoms pasaulē tuvojas 100 zetabaitiem, kas atbilst 100 triljoniem gigabaitu. Pagājušajā gadā šis apjoms bija 64 zetabaiti, bet pirms desmit gadiem – 6,5 zetabaiti. Šāds datu apjoma pieaugums nozīmē, ka ik gadu to uzglabāšanai nākas būvēt simtiem jaunu datu centru (daudzi no tiem – tuksnešos), kas prasa un prasīs milzīgu enerģijas patēriņu.
Jāvienojas par “sarkanajām līnijām”, jāmazina polarizācija
Ir skaidrs, ka, lai kādas būtu tehnoloģiju radītās blaknes, šis ir cilvēces progresa pamatvektors, kurš šajā gadsimtā paliks nemainīgs. Tāpēc būtiski ir monitorēt tehnoloģiju sniegto priekšrocību un negatīvo blakņu savstarpējo mijiedarbību – lai tehnoloģiju pielietošanas ieguvumi ar uzviju kompensētu negatīvās blaknes. Bez enerģijas patēriņa un datu uzglabāšanas problemātikas, mums būs jāapgūst arī tas, kā uzlabot esošo un veidot jaunu tiesisko vidi datu, autonomo ierīču un t.s. lietu interneta pasaulē. Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) veicināja sabiedrības izpratni par privātumu un ētiku digitālajā ekonomikā. Šajā jomā būs jāsper nākamie soļi.
Liela nozīme ir arī likumdevēju spējai atbilstoši reaģēt uz tehnoloģisko progresu gan tā regulācijas, gan iespēju pielietošanas nolūkos. Tā piemēram, tehnoloģijas, kuras orientētas uz izglītības un medicīnas pieejamības veicināšanu, var pielietot sociālo plaisu mazināšanai. Smart city risinājumi var palīdzēt efektīvākai satiksmes organizēšanai, pat novērst terorisma draudus – mākslīgais intelekts pēc noteiktām pazīmēm var identificēt attiecīgas situācijas un dot brīdinājumu signālus. Viedā lauksaimniecība risina pārtikas trūkuma un vides piesārņojuma jautājumus. MedTech strādā pie slimību/pandēmiju izplatības mazināšanas.
Tāpat tehnoloģijas var kļūt par instrumentu, kas cīnās pret autoritāru režīmu centieniem ierobežot demokrātiju. Vienlaicīgi jāapzinās, ka tehnoloģijas ir arī šo režīmu rokās, tāpēc to pielietojums var būt tieši pretējs, līdz mākslīgā intelekta ekspluatācijai militārās operācijās. Ir svarīgi panākt vienošanos attīstīto valstu starpā par “sarkanajām līnijām”, kas ierobežotu mākslīgā intelekta “militarizēšanu” līdzīgi kā ir vienošanās par kodolieroču izmantošanu.
Savukārt, lai mazinātu sabiedrības polarizāciju, ir jāturpina cilvēku izglītošana tehnoloģiju un to pielietojuma jautājumos, kas ļautu sabiedrībai atpazīt un saprast digitalizēto pasauli ar visām tās iespējām un blaknēm.
Autors ir Omnicom Media Group vadītājs Latvijā un Igaunijā
Pagaidām nav neviena komentāra