Ukrainas karodziņš ēkas logā. Foto: Zane Bitere, LETA
Ledus auksta duša – tieši tik skarbi varētu raksturot Latvijas šā brīža pieeju Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Mēs nepiedodami vēlu esam sākuši domāt par vidēja un ilga termiņa atbalsta pasākumiem, ķīlnieku lomā atstājot gan pašus patvēruma meklētājus, gan pašvaldības. Ir pats pēdējais brīdis situāciju mainīt.
Uz pašvaldību pleciem gulstas lauvas tiesa darba ar Ukrainas iedzīvotājiem, kuri no kara ir patvērušies Latvijā, tieši tādēļ mēs ļoti skaudri redzam visas līdzšinējās atbalsta sistēmas nepilnības. Īpašu uzmanību gribētu pievērst dažām no tām.
Pirmkārt, patvēruma meklētāju nākotnes plāni. Kādi tie ir? Vai patvēruma meklētāji Latvijā ir ieradušies uz īsu laiku, vai arī domā te palikt ilgi? Vai viņiem ir priekšstats, kā mūsu valstī varēs nopelnīt sev iztiku un parūpēties par ģimeni? Pašvaldībai šī informācija ir ļoti svarīga, lai katrs konkrētais cilvēks patiešām varētu saņemt to palīdzību, kāda viņam ir nepieciešama.
