Pēteris Strautiņš. Publicitātes foto
Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.
Oktobrī bija divi notikumi, kas nozīmīgi atšķiras no sezonāli tipiskām cenu šūpolēm – siltums sadārdzinājās par 4,4%, bet apģērbu un apavu cenas kritās. Cena par siltuma vienību, atšķirībā no izdevumiem par siltumu, nemēdz strauji mainīties no mēneša uz mēnesi, tipisks tarifu kāpums oktobrī ir 1%. Rīgā tarifs auga par 10% - par laimi, citur Latvijā tas kopumā samazinājās. Mājokļu uzturēšana kopumā mēneša laikā valstī sadārdzinājās par 1,6%. Apģērbu un apavu cenu kritums šajā laikā ir ļoti netipisks, parasti tās oktobrī aug par apmēram 3%.
Citādi jaunākajos datos nav nekā spilgta un kopējo cenu līmeni dramatiski ietekmējoša. Pārtikas sadārdzinājums mēneša laikā (0,5%) bija puse no šim oktobrim tipiskā. Pārtikas gada inflācija joprojām liela (5,6%), bet ir cerības uz tās samazināšanos tuvākajā laikā. To, pirmkārt, noteiks nevis politiski lēmumi, bet notikumi pasaules tirgos. Kopš augusta strauji krīt piena produktu cenas, vēsta Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas indekss, turpinās arī graudu cenu lejupslīde. Vairāk nekā uz pusi attiecībā pret pīķa līmeni (kas gan bija apmēram piecas reizes augstāks par vēsturisko normu) ir kritusies apelsīnu sulas koncentrāta cena, krasa korekcija notikusi arī kakao tirgū, turpretim kafija atkal tuvojas luksusa preces statusam. Dažādu veidu pārtikas cenas oktobrī salīdzinājumā ar septembrī pārsvarā šūpoja tirgotāju akcijas vai to beigas.
Citur izejvielu tirgos lielu nesenu pārmaiņu nav. Naftas cenās ir noturīga lejupvērsta tendence kopš 2023. gada septembra, ko traucē ievērot mazās ikdienas svārstības. Tas apvienojumā ar diezgan augstu eiro kursu atbrīvos no lielām bažām degvielas pircējus.
Tāpēc inflācijas pamatstāsts nozīmīgi nemainās – šī gada atlikušajos mēnešos nedaudz virs 4%, nākamā gada janvārī – aprīlī ievērojams gada inflācijas samazinājums, tam paliekot virs eirozonas vidējā. Ir cerības, ka gada inflācijas pirmais cipars vasarā būs divi, bet tas vienlaikus varētu būs skaitlis, kas noapaļojas uz trīs.
Kamēr turpinās tik straujš algu kāpums, ilgstoša inflācijas samazināšanās līdz eirozonas vidējam līmenim ir maz ticama. To nepieļaus ar algu kāpumu saistītā pakalpojumu sadārdzināšanās, kurai neredz gala un malas. Pakalpojumu cenu kāpums mēneša griezumā par 0,4% laikā, kad to kopējais līmenis parasti nozīmīgi nemainās, paaugstināja sadārdzinājumu gada griezumā virs 6% pirmo reizi kopš aprīļa. Piemēram, izglītība gada laikā sadārdzinājās par 10,1%, sabiedriskā ēdināšana par 5,4%, veselības aprūpe par 4,0%.
Autors ir Luminor bankas ekonomists.