Teātris ir kā sērfošana 10

Džons Malkovičs. Foto — Reinis Hofmanis
Pauls Raudseps

Holivudas zvaigzne Džons Malkovičs (68) stāsta, kāpēc kino mirst, kāpēc pats kļuva par aktieri un kā nonāca Rīgā, lai spēlētu izrādi Dailes teātrī

Acu skats svelmains, bet balss viegla kā vēsmiņa — Džons Malkovičs nav tipiska kinozvaigzne. Viņš ieguva slavu kā ciniskais pavedinātājs Valmonts 1988. gada filmā Bīstamie sakari, kopš tam spēlējis pārsvarā ļaundarus un īpatņus un daudziem palicis prātā kā pāvests Jānis Pāvils III nesenajā seriālā Jaunais pāvests. Pa starpu viņš piekrita atveidot paša vārdā nosauktu tēlu 1999. gada filmā Būt par Džonu Malkoviču, kuras dīvaini ģeniālo oriģinalitāti labi raksturo paša Malkoviča teiktais, ka viņam nav nekāda sakara ar filmas titulā minēto varoni. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu