Pēdējais brīdis mājsaimniecībām gatavoties ziemai

Patlaban liekas, ka nākamā ziema vēl ir tālu. Tikko beigusies iepriekšējā. Vasaras priekšnojautās ir loģiski atlikt domas par nākamo ziemu un nepievērst uzmanību ik pa laikam klusi izskanošiem signāliem tai tomēr gatavoties jau tagad. Gatavoties kam? Lieliem rēķiniem par siltumu un elektrību nākamajā ziemā.

Politiķu lēmumi Saeimas vēlēšanu gaidās pēdējo mēnešu laikā lielāko daļu no mums ir iemidzinājuši. Lēmumi par lieliem ar enerģētiku saistītiem plāniem un projektiem nāk novēloti, un to ieviešana rada virkni jautājumu. Turklāt tie ir ilgtermiņa risinājumi un nerisinās mūsu galvassāpes nākamajā rudenī un ziemā.

Līdz šim izvēlētā politika subsidēt elektroenerģijas un siltumenerģijas rēķinus ir radījusi fiktīvu sajūtu, ka viss ir kārtībā. Elektroenerģijas rēķini lielākai daļai mājsaimniecību vēl līdz aprīļa beigām nav pieauguši, jo valsts sedz daļu no izmaksām.

Arī pašvaldībās, kuras ir pilnīgi vai daļēji atkarīgas no dabas gāzes, daļa no siltumenerģijas izmaksām līdz šim tika segtas no valsts līdzekļiem.

Šādiem lēmumiem ilgtermiņā būs negatīvas sekas ne tikai uz valsts budžetu, bet arī uz cilvēku lēmumiem laikus rīkoties un mazināt šo rēķinu ietekmi uz katru mājsaimniecību.

Rīga, kura vēl pagājušā gada sākumā varēja lepoties ar zemu siltumenerģijas tarifu (44 EUR/MWh), šo tarifu pašlaik ir paaugstinājusi līdz 74 EUR/MWh, un tas turpinās pieaugt. Tiek pieļauts, ka siltumenerģijas cena mājsaimniecībām Rīgā rudenī un ziemā varētu sasniegt un pārsniegt 100 EUR/MWh. (Siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabas gāzes cenu biržā.)

Tas nozīmē, ka rēķini par siltumu būs vismaz divas reizes lielāki. Tāpat arī elektroenerģijas rēķini (ja vien tie netiks atkal subsidēti). Jebkurā gadījumā par tiem agrāk vai vēlāk maksāsim vienmēr mēs paši.

Ko darīt? Ilgtermiņā, protams, ir jādomā par daudzdzīvokļu un privātmāju siltināšanu. Lētākā enerģija ir tā, ko mēs nepatērējam. Un šobrīd ēku sektorā mēs patērējam bezjēdzīgi daudz enerģijas. Vairāk nekā 50% no siltuma, ko patērējam, tiek vienkārši izlaisti pa skursteni. Rudenī un ziemā tie būs arī daudz vairāk eiro, kurus būtu labāk iztērējuši citām vajadzībām. Ēku atjaunošana ir ilgtermiņa risinājums, un tas ir noteikti jādara jau tagad, bet tagad nepieciešami arī īstermiņa risinājumi.

Vienkāršākie risinājumi saistībā ar siltumenerģijas patēriņa mazināšanu daudzdzīvokļu ēkā, ko var uzdot veikt namu apsaimniekotājam vai kādam no dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, ir šādi:

• Siltummezglā – ēkas apkures “sirdī”:
  1. Izpētiet, kā ir ieregulēts ēkas siltummezgls, kāda ir iestatītā temperatūra un kas un kā to regulē apkures sezonas laikā. Iespējams, ka tā apkures laikā būs jāsamazina, jo iekštelpās varbūt vairs nevajag visu laiku 22-24 grādus. Iespējams, ka jāveic apkures sistēmas balansēšana. Samazinot temperatūru par vienu grādu, ēkā var ietaupīt 5% no enerģijas patēriņa.
  2. Ja siltummezgls ir nokalpojis savu mūžu, tad vienojieties ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem par tā nomaiņu vēl līdz apkures sākumam. Jā, izaicinoši sasaukt kopsapulci (ja nepieciešama), bet to izdarīt vēl ir laiks. Siltummezgla modernizācija pie plānotajiem siltumenerģijas tarifiem atmaksāsies jau vienas apkures sezonas laikā, jo tā ļaus efektīvi regulēt apkures sistēmu.
• Karstais ūdens:
  1. Noskaidrojiet, vai tiek nodrošināta karstā ūdens cirkulācija naktī. Izvērtējiet, vai tā naktī ir tiešām vajadzīga iedzīvotājiem. Ja nav, nomainiet iestatījumus.
  2. Apkures sistēma (tautā sauktās “čūskas”) vannas istabā: izvērtējiet, vai tās ir tiešām vajadzīgas. Ļoti bieži ventilatora izmantošana vannas istabas papildus piesildīšanai mazgāšanās laikā būs daudz lētāk nekā darbināt visu sistēmu.
• Kāpņu telpa:
  1. Pārbaudiet, vai logi ir labi noblīvēti, vai kāpņu telpas durvis ir noblīvētas, vai aizvērējmehānismi labi strādā, tas pats attiecas uz vējtvera durvīm un izejas lūku uz jumta.
  2. Ja radiatori ir uzstādīti arī kāpņutelpā, pārbaudiet, ka apkures laikā tie lieki neapsilda kāpņu telpu.
• Dzīvokļos:
  1. Pārbaudiet logu blīvējumu. Izsveriet iespēju, vai nepieciešams veikt PVC logu tehnisko apkopi. Ar laiku loga mehānismi var nolietoties, kā rezultātā netiek nodrošināta blīva loga aizvēršanās, ko var novērst ar tehnisko apkopi, regulēšanu vai mehānisma nomaiņu. Tāpat arī PVC loga perimetra gumijas ar laiku zaudē savas īpašības nodrošināt loga blīvu aizvēršanos. Ja nepieciešams, tās jāmaina.
  2. Pārbaudiet, vai ap radiatoriem katrā telpā tiek nodrošināta nepieciešamā gaisa plūsma. Ja radiatori ir aizklāti (piemēram, priekšā nolikts galds, skapis, aizkari utt.), tie nespēj nodrošināt paredzēto siltuma jaudu un rodas nepatiess priekšstats, ka radiatori nespēj piesildīt telpu.
  3. Izvērtējiet, vai dzīvokļos būtu jāuzstāda siltuma maksas sadalītāji. Šis pasākums gan ir kārtīgi jāizsver.
• Ja ēkas apsaimniekotājam nav attiecīgās kompetences, saistieties ar siltumapgādes uzņēmumu, kas jums arī varētu palīdzēt.
• Vienojieties ar visiem dzīvokļu īpašniekiem par to, kā nākamās apkures sezonas laikā tiks regulēta iekštelpu temperatūra. Informējiet kaimiņus par to. Izlieciet informatīvos skaidrojumus pie ēkas paziņojuma dēļa vai durvīm.

Arī privātmājās ir virkne pasākumu, ko mājsaimniecība var veikt: sakārtot jautājumu ar ēkas efektīvu apsildi (varbūt ir laiks vēl nomainīt dabas gāzes apkuri uz, piemēram, granulām), pārbaudīt temperatūras iestatījumus iekštelpās naktī un pa dienu un citi. Šobrīd arī ir pieejams atbalsts privātmāju īpašniekiem siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Tie ļaus samazināt izmaksas pasākumiem, kas agrāk vai vēlāk tik un tā būs jāveic. Šajā gadījumā ieteicams būtu agrāk.

Mēs, protams, varam gaidīt, ka kāds atbildīgs politiķis mums beidzot paziņos, ka energoefektivitāte ir mūsu valsts viena no galvenajām prioritātēm, un šo kursu beidzot arī iedzīvinās dzīvē. Kamēr mēs gaidām šo dienu, katrs no mums var veikt izvēli ar savu rīcību un piemēru, lai beigās ietaupītu paši savus līdzekļus.

Autore ir Rīgas Tehniskās Universitātes profesore