Inovācijas valsts aizsardzībai

  • Elīna Lidere
  • 09.05.2022.
Raksta autore Bufalo Universitātē.

Raksta autore Bufalo Universitātē.

Karam Ukrainā sekoju līdzi, esot ASV. Studēju Bufalo Universitātē datorzinātnes un inovāciju vadību īpašā mācībspēku digitālo prasmju paaugstināšanas programmā, kuru koordinē un administrē Riga Business School kā RTU struktūrvienība un finansē ERAF*. Lai arī atrodos salīdzinoši tālu no Ukrainas robežām, te tomēr diezgan aktīvi gan politiķi, gan uzņēmēji, gan mākslas pārstāvji cenšas iestāties pret Krievijas agresiju. Neesot tik tuvu blakus agresoram, protams, amerikāņiem par šo karu ir citādākas izjūtas. Tomēr ir vairākas lietas, ko no viņiem varam mācīties. 

Ekonomiskais pārspēks 

Jau uzreiz pirmajā lekcijā pēc tam, kad sākās karš Ukrainā, mans tehnoloģiju uzņēmējdarbības kursa pasniedzējs Roberts Nīberts (Robert Neubert) sāka lekciju, uzliekot prezentācijas ekrānā Ukrainas kara karti. Viņš visiem studentiem uzdeva jautājumu, vai viņi zina, kas tur attēlots un kāpēc tas ir svarīgi. Nevarētu teikt, ka bija pārsteidzoši daudz aktīvu atbilžu auditorijā, taču pasniedzēja vēstījums visiem palika skaidrs. Viņš uzsvēra, ka ASV guva pārspēku pār Padomju Savienību, tieši pateicoties ekonomiskajam pārsvaram. Pasniedzējs uzsvēra, ka tieši visi šai auditorijā sēdošie ir atbildīgi par to, cik ekonomiski spēcīga un līdz ar to droša būs Amerika nākotnē.  

Tāpat kā militārā tehnika, zinoši un spējīgi cilvēki, arī ekonomiskās sankcijas ir kaujas ierocis. Ne velti pēc sajūsmas par globalizācijas iespējām tagad arvien vairāk valstis skatās, kā stiprināt savu ekonomisko suverenitāti. Pat ja tas liekas neiespējami un dārgi, nākotnes ekonomikai izšķirošajās jomās tiek atvēlēti resursi un meklētas iespējas, kā attīstīt šīs spējas savā valstī.  

Inovāciju gars studentiem

Amerikā šobrīd ir tik daudz uzņēmēju kā vēl nekad. Studenti vismaz te Bufalo Universitātē tiek dažādi izglītoti un veicināti pašiem radīt savas idejas un attīstīt savu biznesu, pirms skatīties uz darbu korporatīvajā vidē. Bieži vien viņi studiju biznesa plānus izmanto kā atspēriena punktu sava biznesa uzsākšanai.  

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Interesanti, ka arī inženieri un programmētāji te aktīvi apgūst uzņēmējdarbību. Latvijā uz datorzinātnēm biežāk skatāmies kā uz trūkstošo darbaspēku, bet te es redzu lielu fokusu arī uz inovāciju radīšanu. ASV kopumā šobrīd ļoti daudz iegulda digitālo prasmju attīstībā, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un drošību. Te uzskata, ka programmēt var iemācīties ikviens. Līdz ar to Bufalo Universitātē ir pieejami datorzinātņu kursi visdažādākajās jomās – ne tikai inženierzinātnēs, bet arī medicīnā un, piemēram, digitālās mākslas programmēšana mediju studijās.   

Lai panāktu straujāku tehnoloģiju zināšanu izaugsmi, Amerika ļoti daudz piesaista un pēc tam arī pētniecībā iesaista ārzemju studentus un pasniedzējus. Savukārt kā Riga TechGirls līdzradītāja es nevaru nepieminēt arī to, ka te tiek domāts arī par to kā arvien vairāk meiteņu un sieviešu iesaistīt digitālo prasmju apguvē. Galu galā tā ir puse no potenciālajiem talantiem, kuri citādāk paliek ārpus šīs jomas.   

Uzņēmumu loma pētniecībā 

Iepazīstoties Bufalo ar vietējo inovāciju ekosistēmu, saprotu, ka ļoti lielu lomu te spēlē savstarpējā sadarbība. Universitāte ļoti cieši strādā kopā ar vietējiem uzņēmumiem un ļoti integrēti darbojas kopā. Tādu pašu pieredzi esmu novērojusi arī Skandināvijas valstīs. Latvijā inovāciju ekosistēmai šajā ziņā vēl ir ļoti liels attīstības potenciāls - gan nebaidīties no vietējo uzņēmumu un pētniecības stiprināšanas, gan atļauties vērienīgākas politiskās ambīcijas inovācijās, gan attīstīt tradīcijas ciešākam kontaktam un informācijas apmaiņai starp inovāciju ekosistēmas dalībniekiem.  

Šajā kontekstā interesanti bija arī iepazīt ASV universitāšu kultūru, kur tiek ļoti veicināta un attīstīta esošo un bijušo universitātes studentu, kā arī pasniedzēju savstarpējā saikne. Piemēram, studenti inovāciju vadības priekšmetos, kurus es apmeklēju, tika aicināti meklēt LinkedIn ekspertus, kuri ir pabeiguši Bufalo Universitāti un tādējādi būtu atvērtāki palīdzēt. Latvijā tādā ziņā mēs visi esam viena rokas spiediena attālumā, un tā ir iespēja, ko izmantot! 

 

Autore ir Latvijas izglītības digitalizācijas un līderības programmas dalībniece Bufalo Universitātē, Riga TechGirls līdzradītāja, LMT inovāciju ekosistēmu daļas vadītāja 

 

*Apmācību programma tiek īstenota Rīgas Tehniskās universitātes un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras noslēgtās vienošanās par projekta “Atbalsts RTU starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (1.1.1.5/18/I/008) īstenošanu ietvaros

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā