Ņemot vērā to, ka dzīvojam digitālās transformācijas laikā, arī kultūras nozare nonāk jaunos konkurences apstākļos. Turklāt tagad, kad pandēmijas dēļ iedzīvotāji no Latvijas var mazāk apmeklēt dažādus tūrisma objektus un kultūras pasākumus ārzemēs, lielāks akcents tiek likts uz vietējo klientu. Gan pašvaldības, gan uzņēmumi var pacīnīties par vietējo tūristu un pasākumu apmeklētāju. Pārmaiņas rosinājušas arī jauna kultūras satura izveidi kā, piemēram, bibliotēka.lv, zudusilatvija.lv, filmas.lv, periodika.lv, lakuga.lv, tirkultura.net. Ir segmenti kultūras nozarē, kas ir atraduši savu ceļu, jautājums, cik veiksmīgi tie atradīs savu patērētāju ar digitālā mārketinga instrumentiem.
85% pasākumu tiek iegādāti internetā
Varam tikai priecāties, ka laikā, kad pasākumus klātienē nevarēja apmeklēt, kultūras pasākumus bija iespējams baudīt digitālajā vidē. Rodas jauni kultūras produkti, kuri vēl tikai gaida savu apmeklētāju, tāpat kā pasākumi, kuri gaida laiku, kad varēs notikt. Kultūrai un tūrismam ir cieša saistība, un patērētāji ir gatavi patērēt šos abus produktus kopā. Jautājums, kā šo produktu piedāvāt, kā to komunicēt. Digitālais laikmets dod lieliskas iespējas sasniegt patērētāju. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 91% mājsaimniecību ir interneta pieslēgums un tās aktīvi izmanto interneta vidi, kovida laiks ir stimulējis pirkumus internetā, un ap 67% Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā. 68% Latvijas uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne, kur aktīvi komunicēt par savu produktu, savukārt 85% kultūras pasākumu tiek iegādāti internetā.
Ja paskatāmies, kā notiek kultūras produktu komunikācija no kultūras iestāžu puses, redzam, ka 32% kultūras iestāžu ir sava atsevišķa tīmekļa vietne, kurā komunicēt par kultūras produktiem, 40% dažādos resursos piedāvā iegādāties biļetes, bet 35% aktīvi komunicē ar savu mērķauditoriju soctīklos vismaz vienu reizi nedēļā.
Kovida laiks ir pierādījis, ka gan tiešsaiste, gan klātiene var veiksmīgi līdzās pastāvēt, un mēs katrs no tiem varam gūt tiešu labumu. Pat ja nebūs pandēmijas, digitālais formāts kļūs arvien nozīmīgāks, jo daudz ko var izdarīt efektīvāk, piemēram, izmantojot tehnoloģijas, nepavadīt lieku laiku ceļā, netērēt liekus līdzekļus utt.
Valsts atbalsts kultūras digitalizācijai
Par digitālo transformāciju kultūras nozarē nopietni tiek domāts arī valstiskā līmenī. Decembrī notikušajā seminārā “Kā digitālais un covid laikmets ietekmē kultūras nozari?” Kultūras ministrijas amatpersonas apstiprināja, ka arī jaunajās pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam “Kultūrvalsts” ministrija ir iekļāvusi iespēju nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību un piekļūstamību digitālajā vidē. Vienlaikus plānots risināt jautājumus par kultūras organizāciju digitālo kapacitāti un kultūras nozarē strādājošo digitālajām prasmēm. Līdz šim veiktas investīcijas 27 Latvijas kultūras namu digitalizācijā, ietverot visu, kas nepieciešams efektīva satura straumēšanai. Protams, jautājums, cik efektīvi katrs kultūras nams šos rīkus izmanto, paliek katra paša ziņā, tomēr valsts ir devusi šo iespēju sniegt kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu.
Lai arī Kultūras ministrijas pārziņā turpmākajā periodā būs salīdzinoši maz ES fondu instrumentu, kam tos varēs izmantot kultūras jomā (vairāk būs saistībā ar investīcijām kultūras infrastruktūrā – ēkās, celtnēs, kultūras mantojuma objektos), plānota jauna programma, kas attīstīs kultūras dzīvi un kultūras kopienas reģionos, īpaši ar fokusu uz noteiktām mērķauditorijām. Runājot par digitālajiem pasākumiem, tie būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā un tur gan atveseļošanās līdzekļu programmā, gan struktūrfondu ietvaros būs atsevišķas programmas. Plānotas investīcijas muzeju un bibliotēku informācijas sistēmās un tajā, kā tiek pārvaldīti kultūras IT resursi. Raugoties kultūras mantojuma digitalizācijas virzienā, prioritāte no ES puses būs 3D digitalizācija, kā arī digitālā satura izmantojamībai – kā cilvēki tam labāk var piekļūt ar uzsvaru uz audiovizuālo saturu. Tāpat no valsts puses tiek solīta palīdzība, piemēram, reģionālajām televīzijām datu uzglabāšanā.
Kā pamudināt patērēt tieši kultūras saturu?
Kultūra ir joma, kurai ir savs nišas patērētājs. Vidējais mediju patērētājs parasti patērē saturu, kas ir vispārējs izklaidējošs ziņu saturs internetā un noteikti ir nepieciešama pieeja, lai uzrunātu šo vidējo apmeklētāju internetā, lai pamudinātu patērēt tieši kultūras saturu. Tas noteikti varētu būt arī augstāka līmeņa jautājums politikas veidotājiem, vai ir iespējams rast līdzekļus visu šo valsts atbalstīto, tostarp ar ES fondu piesaisti atbalstīto pasākumu plašākai reklamēšanai, jo bieži vien daļa no šiem pasākumiem plašākai auditorijai paliek nepamanīta.
Sabiedrības daļa, kas patērē kultūru, ir diezgan stabila, taču ļoti liela nozīme ir sabiedrības informētībai. Ir svarīgi pasākumu radīt, taču vienlaikus tikpat svarīgi ir to aiznest līdz apmeklētājam, līdz ar to liela loma ir digitālajam mārketingam. Tā kā arvien vairāk pārejam uz digitālo vidi, mums nepieciešamas arī zināšanas, kā to izmantot, kā izmantot mārketinga rīkus un zināšanas, kur šī auditorija ir, kas ir mūsu potenciālais pasākumu apmeklētājs un kā viņš pieņem lēmumu veikt pirkumu un apmeklēt pasākumu. Ir nepieciešams pilnveidot zināšanas, lai komunikāciju varētu veikt efektīvāk. Tādēļ mērķtiecīga un efektīva ES finansējuma novirzīšana digitālajai transformācijai ir izšķiroši svarīga.
Dati apliecina: kultūras tūrisma nozīme pieaug
Vienlaikus starptautisku organizāciju dati apliecina kultūras tūrisma pieaugošo nozīmi ekonomikā. Saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas datiem kultūras tūrisms ir viens no straujāk augošajām nozarēm pasaulē, un arī Latvijai šī tendence ir jāizmanto ekonomiskās labklājības vairošanā. Kultūras pasākumiem ir milzīga ietekme uz naktsmītņu statistiku. Pirms pāris gadiem kāda starptautiska projekta ietvaros CSP, pētot tūrisma statistiku, apguva vienu no biļešu tirgošanas platformām, kas apliecina, ka kādas slavenas rokgrupas koncertu apmeklē ap 40% cilvēku no Latvijas, bet 30% – no Igaunijas un vēl 30% – no citām ārvalstīm. Tas nozīmē, ka šie cilvēki nopērk ne tikai koncerta biļeti, bet tērē naudu arī naktsmājām, ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.
Kultūras tūristi tērē vairāk
Statistikas dati no biļešu tirgošanas platformas liecina, ka ienākošā tūrisma valstis kultūras un izklaides jomā gandrīz pilnībā sakrīt ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas 2018.-2023. izvirzītajām ienākošā tūrisma TOP valstīm, un tās ir: Igaunija, Krievija, Apvienotā Karaliste, Ukraina, Lietuva, Somija, Norvēģija, Vācija, Zviedrija. Savukārt ārvalstu kultūras tūrista profils no Robežu šķērsojošo personu aptaujas ir šāds: Lietuva, Krievija, Somija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Igaunija, Īrija, Norvēģija, Ukraina un Dānija. No pirmā topa izkrīt vienīgi Īrija un Dānija. Savukārt Apvienotā Karaliste kultūras jomā ir tērējusi visvairāk, kas ir tiešs pierādījums diasporas pienesumam Latvijas ekonomikai. Interesanti, ka kultūras tūrists tērē vairāk, paliek 6,2 naktis, vidēji diennaktī tērējot 59 eiro. Šādam braucienam vidēji tiek tērēti 371 eiro (jeb 1,6 reizes vairāk nekā citiem braucieniem). Kultūras tūrisma īpatsvars veido 25% no kopējā ienākošā tūrisma, savukārt kultūras tūristu izdevumu īpatsvars bijis 41% jeb 60 miljoni eiro 2020.gadā.
Kāds tad ir mūsu pašu Latvijas vietējā kultūras tūrista profils? Vienas dienas ceļotāji vidēji dienā tērē 39 eiro, savukārt vairākdienu kultūras ceļotāji – 94 eiro (par vidēji 2,2 pavadītām naktīm), 2019. gadā 28% vienas dienas kultūras ceļotāji devās uz Rīgu, bet vairākdienu kultūras ceļotājiem 30% braucienu bija uz Kurzemi, kas acīmredzot ir tikai likumsakarīgi, jo šis kultūrvēsturiski bagāts un pievilcīgs Latvijas reģions.
Ko no šī visa mēs varam secināt? Kultūras nozarē notiek ne vien digitālā transformācija, bet tā kļūst arī par arvien nozīmīgāku ekonomikas balstu. Jācer, ka to pratīs izmantot gan nozare, gan atbildīgo amatpersonu lēmumi būs izsvērti, pamatoti un godīgā konkurencē balstīti.
Autore ir SIA Biļešu serviss valdes locekle
Pagaidām nav neviena komentāra