Tēlnieka Kristapa Gulbja darba "Latvijas stāvstrops" mets. Foto: Paula Čurkste, LETA
Parādījies kārtējais raksts latviešu presē par pieminekli Latvijas stāvstrops brīvībai Zedelgemā. Dažreiz ir grūti saprast, vai runa ir par vienu un to pašu pieminekli, jo pieminekļa pretinieki, liekas, ir aizlidojuši kādā fantāzijas pasaulē.
Atcerēsimies, kas rakstīts jau aizvāktajā "kontroversiālā" informācijas plāksnē pie pieminekļa: "Latvijas stāvstrops Brivibaplein savieno Latvijas un Zedelgemas vēsturi. Tas simbolizē brīvību visos tās veidos. Strops ir nācija, bites ir tās cilvēki – darbīgi un miermīlīgi, kamēr tie nav apdraudēti. Bišu saimes dūkšana liecina par saskanīgas sabiedrības vitalitāti". Tad seko informācija par Latvijas neatkarību, padomju okupāciju, iesaukšanu Vācijas bruņotajos spēkos "karā pret padomju armiju". Tad vēl, ka daudzi latviešu karavīri padevās Rietumu sabiedrotajiem un gandrīz 12 000 bija ieslodzīti Zedelgemā. "Atguvuši brīvību, viņi palika Rietumos. Latvija atkal atguva neatkarību tikai 1991. gadā. Bišu skaits caurmēra saimē atbilst latviešu kara gūstekņu skaitam Zedelgemā". Beigās vēl par tēlnieku un projekta īstenotājiem.
