Ilustratīvs attēls
Latvijas rūpniecībā 2021. gads ir bijis veiksmīgs, un apstrādes rūpniecības sniegums ir ievērojami apsteidzis daudzas citas Latvijas ekonomikas nozares. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2021. gada novembrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,9% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt apgrozījums eiro izteiksmē pieauga par 21,2%.
2021. gadā kopumā Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums, visticamāk, būs aptuveni 7% un tas ir būtiski vairāk nekā ekonomikas kopējais pieaugums.
Covid-19 pandēmija nav beigusies un ar to saistītie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi darboties pakalpojumu nozarēm. Tādēļ mēs vairāk nekā ierasts patērējam preces un globālais pieprasījums pēc precēm saglabājas spēcīgs. Tā ir laba ziņa Latvijas ražotājiem. Latvijas ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un eksporta pasūtījumi aug, tādēļ Latvijas rūpniecībā, visticamāk, šogad ir gaidāms labas izaugsmes gads.
Vienlaikus ražotāji pašlaik saskaras ar strauju izmaksu un energoresursu cenu kāpumu, ko ražotāji arvien biežāk ir spiesti nodot patērētājiem. Tā rezultātā kopš marta rūpniecības fiziskie ražošanas apjomi faktiski nav mainījušies un apgrozījuma kāpums ir noticis pārsvarā uz cenu rēķina. Visvairāk pašlaik tas ir vērojams kokapstrādē un pārtikas ražošanā. Kokapstrādē novembrī ražošanas apjomi saruka par 10% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, taču apgrozījums pieauga par 35%. Tikmēr pārtikas produktu ražošana pieauga par 0,5%, bet apgrozījums palielinājās par gandrīz 10%. Citās nozarēs, piemēram, gatavo metālizstrādājumu, auto detaļu, iekārtu un mēbeļu ražošanām, situācija ir sabalansētāka un novembrī ir auguši gan ražošanas apjomi, gan pārdošanas cenas.
Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Labā ziņa ir tā, ka pagaidām elektroenerģijas cenu kāpums nav būtiski ietekmējis rūpniecību Latvijā un arī elektrības patēriņš Latvijā turpina augt.
Uzņēmumiem, kuriem ir fiksēti tarifi, elektrības cenas nav augušas tik strauji kā to rāda biržu indeksi, un enerģijas izmaksas kopumā veido 5-7% no Latvijas rūpniecības apgrozījuma. Tomēr Eiropā augstās dabasgāzes un elektrības cenas jau ierobežo ražošanu atsevišķās energointensīvās nozarēs, piemēram, minerālmēslu un alumīnija ražošanā. Latvijā tas visvairāk varētu ietekmēt būvmateriālu ražošanu.
Augstākas ražošanas izmaksas nozīmēs straujāku patēriņa cenu inflāciju un zemāku iedzīvotāju pirktspēju. Lai arī siltāks laiks un sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ir pēdējās nedēļās ļāvušas samazināt dabasgāzes cenas Eiropā par aptuveni 40%, tās joprojām ir 3-4 reizes augstākas nekā iepriekšējos piecos gados. Tas nozīmē, ka ar augstākām enerģijas cenām mums, iespējams, ir jārēķinās ilgākā laika periodā un inflācija jau ir kļuvusi par politisku problēmu. Rietumvalstīs šogad liels izaicinājums būs ierobežot inflāciju, neapturot ekonomikas atkopšanos. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu 2-3 reizes celt procentu likmes un pat ECB varētu sākt mazināt negatīvās likmes. Tikmēr Ķīna atkal ir sākusi stimulēt savu ekonomiku, taču Covid-19 izplatība un Covid-19 Omicron varianta parādīšanās nozīmēs jaunus ierobežojumus, un ražošanas ķēžu pārrāvumus. Tas viss kopā var nozīmēt lēnāku pieprasījuma kāpumu un augstākas izmaksas, tādēļ šogad Latvijas apstrādes rūpniecības varētu nepārsniegt 3-4%.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
