Aigars Langins (no kreisās) un Ņikita Trojanskis. Foto: Edmunds Brencis
Jauno zinātnieku Ņikitas Trojanska un Aigara Langina radītā programma šoruden palīdzēja politiķiem aptvert Covid-19 situācijas bīstamību un glābt dzīvības. Žurnāls Ir stāsta, kā viņi nonāk līdz epidemioloģiskās krīzes modeļiem, kā tos aprēķina, kā arī par valsts kļūdām krīzes komunikācijā un vai ir iespējams uzveikt Covid-19.
Kad Ņikita oktobra sākumā tviterī bija publicējis analīzi par epidemioloģisko situāciju valstī, viņam piezvanīja pārstāvis no Krīzes vadības padomes sekretariāta priekšnieka Kaspara Druvaskalna vadītās ekspertu grupas. Šī ekspertu grupa, kas konsultēja valdību, lūdza uzmodelēt epidēmijas izplatības scenārijus.
Strādājot bez atpūtas, pie pirmajiem modeļiem viņi tika trīs dienu laikā. Lai modeļus izveidotu, bija vajadzīga īpaša programma. «No sākuma spriedām — mēs noteikti nerakstīsim to visu no nulles. Tas ir crazy,» atceras Aigars. Tomēr ātri vien abi nonāca pie secinājuma, ka nekas cits neatliek.
Modeļos zinātnieki centās atrast atbildes uz diviem pamatjautājumiem — cik ļoti ir jāierobežo vakcinēto un nevakcinēto cilvēku kontaktēšanās, lai novērstu smagu situāciju slimnīcās, un cik atšķirīgi jāierobežo vakcinētie un nevakcinētie.
Aigars un Ņikita neslēpj — pēc 7. oktobra Krīzes vadības padomes sēdes viņi jutās sagrauti. Valdība tajā nolēma izsludināt tā saukto «zaļo režīmu», nevis lokdaunu, uz ko uzstāja eksperti, citādi prognozējot drīzu veselības sistēmas kolapsu. Valdība izvēlējās nāvju ceļu, lai gan abi zinātnieki viņus bija iepazīstinājuši ar aprēķiniem, kas skaidri rādīja — šādā veidā tiks zaudēts daudz vairāk dzīvību.
«Ir tik dīvaina krīzes komunikācija no valsts puses. Ir skaidrs, ka cilvēkiem nav skaidrs. Es necik neesmu vīlies sabiedrībā par to, kāda tā ir. Es esmu vīlies valstī ar visu, ko tas nozīmē. Tajā skaitā sevī,» saka Ņikita.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
