Diena, kad sākās izmaiņas Eiropā

  • Monika Mihališina
  • 13.12.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

1981.gada 13.decembrī Polijā tika ieviests karastāvoklis. Tūlīt pēc pusnakts noklusa civilie telefoni, režīma funkcionāri ieņēma visus radio un televīzijas objektus. Uz Polijas pilsētu ielām izbrauca tanki. Sākās opozīcijas darboņu masveida aresti. Šajā dienā tika sagrautas cerības, ko deva Jāņa Pāvila II svētceļojums uz dzimteni un sabiedriskās kustības Solidaritāte rašanās, kas sapulcināja savās rindās vairākus miljonus cilvēku.

Kā rakstīja Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, “1980.gadā dibinātās poļu arodbiedrības Solidaritāte nosaukums lieliski simbolizēja visu Austrumeiropas jaunāko laiku revolūciju būtību. Solidaritāte kļuva par Padomju Savienības pakļauto tautu pretestības kustību garīgo simbolu un uzsvēra mūsu cīņas relatīvi mierīgo, nevardarbīgo un demokrātisko raksturu.”

Tomēr komunisti negribēja un nespēja dalīties ar varu. Karastāvoklis bija represiju laiks, kad cieta miljoniem poļu un tika izlietas upuru asinis, tai skaitā arī Solidaritātes kapelāna, priestera Ježija Popeluško asinis, kuru zvērīgi nogalināja bendes komunisti. Taču, kad komunistiskās partijas pirmais sekretārs Vojcehs Jaruzeļskis pirms četrdesmit gadiem ieviesa karastāvokli, viņš nevarēja paredzēt, ka tas kļūs par noziedzīgās komunistiskās iekārtas gala sākumu Eiropā.

Desmitgadi vēlāk Polija bija brīva. Vēl 1989.gadā Polijā notika daļēji brīvas vēlēšanas, kurās komunistiskā partija piedzīvoja pilnīgu sakāvi. Pēc tam notika izmaiņas visā reģionā, kuru rezultātā diktatoru valdības atsevišķās austrumu bloka valstīs un PSRS republikās viena pēc otras krita kā domino kauliņi. Brīvību atguva arī Baltijas valstis, kuras izcīnīja neatkarību Dziesmoto revolūciju laikā.

Tāpēc vēršos pie jums ar aicinājumu pieminēt šogad 13.decembrī karastāvokļa ieviešanas Polijā 40.gadadienu, iededzot simbolisku sveci savā logā. Būsim priecīgi, ja atsūtīsiet mums bildes, no kurām pēc tam izveidosim kolāžu un ievietosim vēstniecības mājaslapā (e-pasts: [email protected]).

Būsim pagodināti, ja pieņemsiet mūsu ielūgumu kopīgi atcerēties 1981.gada 13.decembri – dienu, kad iesākās izmaiņas Eiropā.

 

Monika Mihališina,

Polijas Republikas vēstniece Latvijā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andris Ramoliņš

Kokrūpniecības nākotne sākas ar atklātību valsts mežos

Pirms dažiem gadiem itāļu ekonomists un politiķis, agrākais ECB prezidents, Mario Dragi savā ziņojumā secināja, ka Eiropas Savienība zaudē tempu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu – īpaši inovāciju, produktivitātes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē ilgtermiņa izaugsmi un dzīves līmeni. Latvija, savukārt, zaudē produktivitātē un attīstībā saviem kaimiņiem, īpaši, Lietuvai. Dragi pievērsās visai Eiropas Savienībai, es šajā rakstā pievērsīšos Latvijai, un vēl šaurāk, kokrūpniecībai – nozarei, kuru pārzinu vislabāk. Stagnāciju šajā nozarē var sākt pārvarēt ar pāris pareiziem lēmumiem.

Viedoklis Ralfs Pilsētnieks

Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Viedoklis Mārtiņš Freibergs

Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Jaunākajā žurnālā