Diena, kad sākās izmaiņas Eiropā

  • Monika Mihališina
  • 13.12.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

1981.gada 13.decembrī Polijā tika ieviests karastāvoklis. Tūlīt pēc pusnakts noklusa civilie telefoni, režīma funkcionāri ieņēma visus radio un televīzijas objektus. Uz Polijas pilsētu ielām izbrauca tanki. Sākās opozīcijas darboņu masveida aresti. Šajā dienā tika sagrautas cerības, ko deva Jāņa Pāvila II svētceļojums uz dzimteni un sabiedriskās kustības Solidaritāte rašanās, kas sapulcināja savās rindās vairākus miljonus cilvēku.

Kā rakstīja Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, “1980.gadā dibinātās poļu arodbiedrības Solidaritāte nosaukums lieliski simbolizēja visu Austrumeiropas jaunāko laiku revolūciju būtību. Solidaritāte kļuva par Padomju Savienības pakļauto tautu pretestības kustību garīgo simbolu un uzsvēra mūsu cīņas relatīvi mierīgo, nevardarbīgo un demokrātisko raksturu.”

Tomēr komunisti negribēja un nespēja dalīties ar varu. Karastāvoklis bija represiju laiks, kad cieta miljoniem poļu un tika izlietas upuru asinis, tai skaitā arī Solidaritātes kapelāna, priestera Ježija Popeluško asinis, kuru zvērīgi nogalināja bendes komunisti. Taču, kad komunistiskās partijas pirmais sekretārs Vojcehs Jaruzeļskis pirms četrdesmit gadiem ieviesa karastāvokli, viņš nevarēja paredzēt, ka tas kļūs par noziedzīgās komunistiskās iekārtas gala sākumu Eiropā.

Desmitgadi vēlāk Polija bija brīva. Vēl 1989.gadā Polijā notika daļēji brīvas vēlēšanas, kurās komunistiskā partija piedzīvoja pilnīgu sakāvi. Pēc tam notika izmaiņas visā reģionā, kuru rezultātā diktatoru valdības atsevišķās austrumu bloka valstīs un PSRS republikās viena pēc otras krita kā domino kauliņi. Brīvību atguva arī Baltijas valstis, kuras izcīnīja neatkarību Dziesmoto revolūciju laikā.

Tāpēc vēršos pie jums ar aicinājumu pieminēt šogad 13.decembrī karastāvokļa ieviešanas Polijā 40.gadadienu, iededzot simbolisku sveci savā logā. Būsim priecīgi, ja atsūtīsiet mums bildes, no kurām pēc tam izveidosim kolāžu un ievietosim vēstniecības mājaslapā (e-pasts: [email protected]).

Būsim pagodināti, ja pieņemsiet mūsu ielūgumu kopīgi atcerēties 1981.gada 13.decembri – dienu, kad iesākās izmaiņas Eiropā.

 

Monika Mihališina,

Polijas Republikas vēstniece Latvijā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Jaunākajā žurnālā