Diena, kad sākās izmaiņas Eiropā

  • Monika Mihališina
  • 13.12.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

1981.gada 13.decembrī Polijā tika ieviests karastāvoklis. Tūlīt pēc pusnakts noklusa civilie telefoni, režīma funkcionāri ieņēma visus radio un televīzijas objektus. Uz Polijas pilsētu ielām izbrauca tanki. Sākās opozīcijas darboņu masveida aresti. Šajā dienā tika sagrautas cerības, ko deva Jāņa Pāvila II svētceļojums uz dzimteni un sabiedriskās kustības Solidaritāte rašanās, kas sapulcināja savās rindās vairākus miljonus cilvēku.

Kā rakstīja Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, “1980.gadā dibinātās poļu arodbiedrības Solidaritāte nosaukums lieliski simbolizēja visu Austrumeiropas jaunāko laiku revolūciju būtību. Solidaritāte kļuva par Padomju Savienības pakļauto tautu pretestības kustību garīgo simbolu un uzsvēra mūsu cīņas relatīvi mierīgo, nevardarbīgo un demokrātisko raksturu.”

Tomēr komunisti negribēja un nespēja dalīties ar varu. Karastāvoklis bija represiju laiks, kad cieta miljoniem poļu un tika izlietas upuru asinis, tai skaitā arī Solidaritātes kapelāna, priestera Ježija Popeluško asinis, kuru zvērīgi nogalināja bendes komunisti. Taču, kad komunistiskās partijas pirmais sekretārs Vojcehs Jaruzeļskis pirms četrdesmit gadiem ieviesa karastāvokli, viņš nevarēja paredzēt, ka tas kļūs par noziedzīgās komunistiskās iekārtas gala sākumu Eiropā.

Desmitgadi vēlāk Polija bija brīva. Vēl 1989.gadā Polijā notika daļēji brīvas vēlēšanas, kurās komunistiskā partija piedzīvoja pilnīgu sakāvi. Pēc tam notika izmaiņas visā reģionā, kuru rezultātā diktatoru valdības atsevišķās austrumu bloka valstīs un PSRS republikās viena pēc otras krita kā domino kauliņi. Brīvību atguva arī Baltijas valstis, kuras izcīnīja neatkarību Dziesmoto revolūciju laikā.

Tāpēc vēršos pie jums ar aicinājumu pieminēt šogad 13.decembrī karastāvokļa ieviešanas Polijā 40.gadadienu, iededzot simbolisku sveci savā logā. Būsim priecīgi, ja atsūtīsiet mums bildes, no kurām pēc tam izveidosim kolāžu un ievietosim vēstniecības mājaslapā (e-pasts: [email protected]).

Būsim pagodināti, ja pieņemsiet mūsu ielūgumu kopīgi atcerēties 1981.gada 13.decembri – dienu, kad iesākās izmaiņas Eiropā.

 

Monika Mihališina,

Polijas Republikas vēstniece Latvijā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Jaunākajā žurnālā