Diena, kad sākās izmaiņas Eiropā

  • Monika Mihališina
  • 13.12.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

1981.gada 13.decembrī Polijā tika ieviests karastāvoklis. Tūlīt pēc pusnakts noklusa civilie telefoni, režīma funkcionāri ieņēma visus radio un televīzijas objektus. Uz Polijas pilsētu ielām izbrauca tanki. Sākās opozīcijas darboņu masveida aresti. Šajā dienā tika sagrautas cerības, ko deva Jāņa Pāvila II svētceļojums uz dzimteni un sabiedriskās kustības Solidaritāte rašanās, kas sapulcināja savās rindās vairākus miljonus cilvēku.

Kā rakstīja Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, “1980.gadā dibinātās poļu arodbiedrības Solidaritāte nosaukums lieliski simbolizēja visu Austrumeiropas jaunāko laiku revolūciju būtību. Solidaritāte kļuva par Padomju Savienības pakļauto tautu pretestības kustību garīgo simbolu un uzsvēra mūsu cīņas relatīvi mierīgo, nevardarbīgo un demokrātisko raksturu.”

Tomēr komunisti negribēja un nespēja dalīties ar varu. Karastāvoklis bija represiju laiks, kad cieta miljoniem poļu un tika izlietas upuru asinis, tai skaitā arī Solidaritātes kapelāna, priestera Ježija Popeluško asinis, kuru zvērīgi nogalināja bendes komunisti. Taču, kad komunistiskās partijas pirmais sekretārs Vojcehs Jaruzeļskis pirms četrdesmit gadiem ieviesa karastāvokli, viņš nevarēja paredzēt, ka tas kļūs par noziedzīgās komunistiskās iekārtas gala sākumu Eiropā.

Desmitgadi vēlāk Polija bija brīva. Vēl 1989.gadā Polijā notika daļēji brīvas vēlēšanas, kurās komunistiskā partija piedzīvoja pilnīgu sakāvi. Pēc tam notika izmaiņas visā reģionā, kuru rezultātā diktatoru valdības atsevišķās austrumu bloka valstīs un PSRS republikās viena pēc otras krita kā domino kauliņi. Brīvību atguva arī Baltijas valstis, kuras izcīnīja neatkarību Dziesmoto revolūciju laikā.

Tāpēc vēršos pie jums ar aicinājumu pieminēt šogad 13.decembrī karastāvokļa ieviešanas Polijā 40.gadadienu, iededzot simbolisku sveci savā logā. Būsim priecīgi, ja atsūtīsiet mums bildes, no kurām pēc tam izveidosim kolāžu un ievietosim vēstniecības mājaslapā (e-pasts: [email protected]).

Būsim pagodināti, ja pieņemsiet mūsu ielūgumu kopīgi atcerēties 1981.gada 13.decembri – dienu, kad iesākās izmaiņas Eiropā.

 

Monika Mihališina,

Polijas Republikas vēstniece Latvijā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā