Ilustratīvs attēls
Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, Covid un automatizācijas dēļ 84% darba devēju paātrinās darba procesa digitalizāciju un līdz 2025. gadam mainīsies 40% no vissvarīgākajām darba tirgū nepieciešamajām prasmēm.
Vienkārši sakot - darba tirgus radikāli mainās. Ja mēs vēlamies, lai jaunā paaudze jūtas droši un spētu pielāgoties, mums viņiem jāpiedāvā pamatprasmju kopums (inženierzinātnes, uzņēmējdarbība, zinātne), jaunu prasmju kopums (jaunas tehnoloģijas, piemēram, modernas programmēšanas valodas) un spēcīgs sociālo prasmju kopums, piemēram, komandas veidošana, līderība un kritiskā domāšana.
Starpdisciplinaritāte izglītībā
Starpdisciplinārā izglītība ir globāla tendence vadošajās pasaules universitātēs, kuras mērķis ir veicināt studentos spēju risināt sarežģītas problēmas no dažādu disciplīnu viedokļa.
Mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, un tāpēc organizācijas piedzīvo radikālas pārmaiņas, jo jaunās tehnoloģijas piedāvā vēl nebijušus izaicinājumus un iespējas. Vienkārši sakot, uzņēmumi maina uzņēmējdarbības veidu, to, kā ražo produktus, kā tos izplata utt. Šīs izmaiņas nozīmē, ka uzņēmumiem ir vajadzīgi dažādi prasmju kopumi starp darbiniekiem un, jo īpaši, darbinieku spēja attīstīties. Jaunā ekonomika prasa darbiniekus ar radošāku un kritiskāku domāšanu un, protams, pieņemamu tehnisko prasmju līmeni, piemēram, programmēšanu, finansēm, datu analīzi utt.
Starpdisciplinaritāte darba vidē
Darba vidē ļoti noderīga ir prasme uz lietām raudzīties plašāk. Apskatīsim, piemēram, TietoEvry pieredzi. Kādā Riga Business School iniciētā sarunā ar TietoEvry HR vadītāju Antru Lazdiņu saklausīju vērtējumu, ka TietoEvry darbinieki ir eksperti savā jomā, taču viņiem bieži vien ir attīstītas prasmes arī jomās, kas ikdienā viņu darbu skar mazāk. Starpdisciplinaritāte arvien biežāk ienāk jebkura darbinieka ikdienā, un spēja pārvaldīt vairākas jomas teicami noder, radot pievienoto vērtību.
Sarunā ar Riga Business School Antra Lazdiņa minēja, ka nākotnē no potenciālajiem un esošajiem darbiniekiem tiks sagaidīta spēja būt ne tikai savas jomas ekspertiem. Pēc Antras Lazdiņas teiktā, augsti tiks novērtētas tādas prasmes kā analītiskā un kritiskā domāšana, komunikācijas prasmes, empātija, spēja apieties un ātri adaptēties darbā ar dažādām tehnoloģijām. Starpdisciplinaritāte dod iespēju jau studiju laikā pievērsties vairāk nekā vienam virzienam, kurā attīstīt savas prasmes un pilnveidoties.
Lai arī Latvijā ir salīdzinoši zems bezdarba līmenis, īpaši Rīgā, starpdisciplinaritāte palīdz topošajiem un esošajiem darba ņēmējiem sagatavoties tam, lai ienāktu darba tirgū ar viegli adaptētām un pielietojamām prasmēm.
Nākotnes darba tirgus būs mainīgs un nenoteikts, taču spēja šādā tirgū orientēties un raudzīties plašāk būs noderīgas prasmes. Tiem, kuri vēlas teoriju papildināt ar problēmsituāciju risināšanu, kā arī meklēt saikni starp dažādām tēmām, svarīgi pētīt iespējas apgūt starpdisciplinārās studiju programmas.
Kā starpdisciplinaritāti izglītībā ieviest praksē?
Pirmkārt, nepārtraukti izaicināt studentus ar reālām problēmām un projektiem. Rezultātā viņi apgūst ne tikai teoriju, bet arī to, kā to izmantot reālu un sarežģītu problēmu risināšanai.
Otrkārt, studenti tiek pakļauti dažādu jomu disciplīnām, un mācībspēkiem jākoordinē mācību priekšmeti, cenšoties piedāvāt saikni starp tēmām.
Treškārt, studentiem ir jāpraktizē prasmju kopums visos uzdevumos, piemēram, projektu vadība, problēmu risināšana un prezentācijas prasmes.
Šāda pieeja dod plašas iespējas. Šobrīd Riga Business School jau trešo gadu pieejama starptautiska bakalaura programma, kas apvieno IT un līderības programmas. Šīs programmas rezultātā jauniešiem tiek nodrošināts IT prasmju (programmēšanas valodu, tīklu veidošanas, AI) un biznesa prasmju (grāmatvedības, stratēģijas, datu analīzes) sajaukums.
Vai Latvijā pietiek pasniedzēju, kuri var mācīt starpdisciplinārus priekšmetus?
Patlaban Latvijā trūkst pasniedzēju ar pieredzi starpdisciplināru priekšmetu pasniegšanā. Šī problēma ir jārisina, un tiek sperti pirmie soļi. Lai risinātu šo problēmu tieši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, Izglītības un zinātnes ministrija ir piešķīrusi valsts budžeta līdzekļus inovatīvas studiju programmas izveidei. Programmas ietvaros atlasītajiem pasniedzējiem tiek nodrošināta iespēja kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā studēt Ņujorkas štata Bufalo universitātē. 14 pasniedzēji jau ir apguvuši šo saturu un vēl 22 pasniedzēji pašlaik ir Bufalo līdz decembra otrajai pusei, lai stiprinātu Latvijas mācībspēku digitālo kapacitāti. Šādas apmācības jāturpina un jāveido augsta līmeņa pasniedzēju grupas Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās.
Autors ir Riga Business School direktora vietnieks, bakalaura programmu direktors
