Moduļu māju ražotāji orientējas uz eksporta tirgiem, jo Latvijā vēl aizvien valda aizspriedumi
Mirgojošas oranžas gaismas uz pretimbraucošās automašīnas jumta brīdina, ka pa šoseju virzās lielizmēra krava. Aprises liecina, ka zem baltā pārklāja ar kādas firmas zīmolu slēpjas gatava māja. Moduļu ēkas jau daudzus gadus ir pieprasītas starptautiskajā tirgū, bet tikai tagad par tām aizvien biežāk sāk interesēties arī Latvijā. Paradoksāli, jo esam mežiem bagāta valsts ar aptuveni simt koka būvniecības uzņēmumiem, saka Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis. Precīzas statistikas par to, cik daudzi no tiem nodarbojas ar moduļu māju būvniecību, gan nav.
Bet pieprasījums pēc koka moduļu un paneļu mājām Eiropā tuvāko piecu gadu laikā pieaugs par 5,5 procentiem, teikts ziņojumā Eiropas saliekamo ēku tirgus — izaugsme, tendences, Covid-19 ietekme un prognozes (2021—2026). Galvenie iemesli — iedzīvotāju skaita pieaugums kontinentā un mājokļu trūkums.
«Moduļu māju koncepts ir ļoti atbilstošs laikmetam,» uzskata Kristaps Ceplis. «Tas ļauj ātri tikt pie mājokļa, jo ēku piegādā gatavu un klientam nav jādomā par būvniecības procesu. Atkarībā no vēlmēm iespējams pat nokomplektēt mēbelējumu.» Turklāt, saņemot gatavu produktu, pasūtītājs var kontrolēt izmaksas, ietaupīt uz celtnieku darba algu un loģistikas rēķina. Vienlaikus klients var iegūt augstāku kvalitāti, jo būvniecības procesu un materiālus neietekmē laikapstākļi. Moduļu tipa ēkas top ražotnē zem jumta. Tas, ka strādnieki var darboties siltumā, ļauj ievērot lielāku precizitāti. Latvijas ražotāju sortimentā ir plašs klāsts mazo moduļu — vienas un divu istabu izmērā. Taču atkarībā no izvēlētā ēkas tipa un pieejamā zemesgabala pastāv iespēja ar laiku būvei pievienot vēl vienu vai vairākas tādas pašas.
Lielāko daļu produkcijas moduļu māju ražotāji eksportē. Galvenais iemesls ir labāka pirktspēja un ārvalstu tirgos augošais pieprasījums. «Latvijā koka būvniecība attīstās lēni, jo aizvien izplatīts stereotips, ka šāda veida ēkas nav ugunsdrošas,» skaidro Kristaps Ceplis. «Savukārt pirktspēju ietekmē zemie ienākumi un tas, ka kredītiestādes nelabprāt izsniedz aizdevumus, ja mājokli paredzēts būvēt tālāk par piecdesmit kilometriem no Rīgas.»
Kaut arī moduļu māju būvniecības uzņēmumi attīstās visā pasaulē, Latvijas ražotāji ar tiem var konkurēt, jo piedāvā zemāku cenu, augstu kvalitāti un individuālus risinājumus. Spēja pielāgoties klienta vajadzībām ir būtiska, jo, piemēram, Skandināvijā darbojas robotizētas rūpnīcas, kur ļoti lielā daudzumā ražo tikai tipveida projektus.
Lai noskaidrotu biznesa veiksmes atslēgu, Ir Nauda uzrunāja trīs moduļu māju ražotājus. Divi no tiem ir uzņēmumi ar lielu pieredzi, bet viens — gluži jauns, toties ar nestandarta koncepciju.
Laiks spert nākamo soli
Lai gan laikā, kad radās uzņēmums, tikai viens no dibinātājiem bija saistīts ar būvniecības nozari, tas nav traucējis SIA Vudis kļūt par vienu no savas jomas līderiem, kas patlaban gadā saražo vidēji 30 koka moduļu māju. Ideja radusies neformālās sarunās, atpūšoties draugu lokā. «Tirgus izpēte netika veikta. Mēs paļāvāmies uz to, ka ideja ir forša un vienam no mums — Oskaram Kristapsonam — ir praktiskas iestrādes,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Miks Kārkliņš.
Ceļš līdz pirmajam lielajam pasūtījumam prasīja trīs gadus un milzu pacietību. Kompānija dibināta 2012. gada beigās, un pirmos divus gadus notika produkta izstrāde. «Diskutējām ar arhitektu, būvējām, jaucām ārā, lai atrastu labāko un ātrāko ražošanas risinājumu,» atceras Miks. «Moduļu māja ir maza. Ieejot pa durvīm, viss uzreiz redzams. Neviens stūris neatrodas tālāk par divarpus metriem, tāpēc katrai detaļai ir ļoti liela nozīme.»
Paralēli tika meklēti klienti. Tam izmantoja arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas, kas sedza pusi no dažādu mārketinga aktivitāšu izdevumiem. Rezultātā izdevās noslēgt pirmo lielo līgumu par 52 moduļu piegādi Arctic Tree House Hotel būvniecībai Somijā, Lapzemē.
Vudis joprojām orientējas uz Zviedrijas un Somijas tirgu, līdzīgi kā liela daļa nozares uzņēmumu. Izvēle par labu šīm valstīm izdarīta zemāku loģistikas izmaksu dēļ.
Produkta piegāde Zviedrijā maksā četrus piecus tūkstošus eiro, bet, piemēram, Vācijā vai Nīderlandē — divas reizes vairāk.
Eksportā nonāk 99% produkcijas. Viens no iemesliem ir nekustamo īpašumu tirgus atšķirības. Viensētu Vidzemē pie ezera var iegādāties par aptuveni 50 tūkstošiem eiro. Zviedrijā līdzvērtīgs īpašums maksā aptuveni divus miljonus, un daudzi to nevar atļauties. Toties moduļu māja par 40—60 tūkstošiem šķiet ikdienišķs pirkums — līdzvērtīgs mašīnas iegādei. «Latvijas iedzīvotājiem šis produkts bieži vien šķiet pārāk dārgs. Cilvēki nesaprot, kādēļ par 30 kvadrātmetriem būtu jāmaksā 45 tūkstoši eiro,» novērojis Miks. «Taču mūsu moduļu māju uzbūve ir līdzvērtīga vai bieži pat labāka nekā klasiski būvētajām, tāpēc nav iemesla tām maksāt mazāk.»
Vudis ārzemēs pārsvarā sadarbojas ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas piesaista individuālus pircējus. «Nealkstam strādāt ar simtiem privātpersonu. Mūsu koncepts ir vairāk vērsts uz ražošanu,» paskaidro Miks. Ar to, ka veic pilnu ciklu — no projektēšanas līdz montāžai —, atšķiras arī no vairuma konkurentu. Miks zina teikt, ka ļoti daudzi uzņēmumi Latvijā nodarbojas tikai ar moduļu māju tirdzniecību, ēku izgatavošanu uzticot citiem. «Pārdot skaistu vizualizāciju ir viens, bet pārvērst to kvalitatīvā produktā, ievērojot termiņus un virkni specifisku būvnormatīvu, kas katrā valstī atšķiras, ir pavisam kas cits,» viņš norāda.
SIA Vudis ražotne atrodas Dobelē un dod darbu vairāk nekā 20 cilvēkiem. Taču ceha strādnieku skaits var mainīties atkarībā no noslodzes. Šobrīd ražošana notiek 50% apmērā no kopējās kapacitātes. To ietekmējusi pandēmija. «Visai nozarei smags sitiens pa ceļiem bija šā gada kokmateriālu, metāla un stikla izstrādājumu cenu straujais kāpums un būvmateriālu nepieejamība,» stāsta Miks. Tas lika paaugstināt gatavā produkta cenu par vidēji 30 procentiem, epizodiski kavēt termiņus un zaudēt daļu klientu, kas tādām izmaiņām nebija gatavi.
Tomēr Vudis nestāv uz vietas. Kamēr ražošanas jomā darba mazāk, laiku velta jaunu tirgu apgūšanai un ražošanas jaudas palielināšanai. «Plāni mums ir lieli,» atklāj Miks. Un piebilst: «Šobrīd esam investora meklējumos.»
VUDIS
738 tūkst. eiro apgrozījums 2020. g.
8000 eiro peļņa 2020. gadā
Foto no uzņēmuma arhīva
Rada savu šūniņu
Enriko Podnieks ir mūziķis un fonda 1836 vadītājs, bet viņa sieva Anna — māksliniece, bērnu grāmatu ilustratore. Nejaušības rezultātā viņi nokļuvuši biznesa pasaulē un pārdod pašu izauklētu ideju — šūnveida moduļu mājas. «Uzņēmums Šuuna sākās absolūti bez biznesa plāna,» Enriko neslēpj, «nebija domas, ka sešstūru mājiņas taisīsim pārdošanai.»
Kad pirms trim gadiem ģimene nolēma aktīvo pilsētas vidi iemainīt pret lauku harmoniju, izvēle krita par labu Bruknas muižas apkārtnei. Domājot, kā iekārtot savu mājvietu, nāca doma par sešstūrainu māju. «Konceptu saskatījām dabas elementos — bišu šūnās,» stāsta Enriko. Uz papīra lapas tas izskatījās ļoti labi, taču vēl nebija zināms, vai realitāte līdzināsies sapnim. Iznāca vēl labāk. Draugiem, kas vēlāk brauca ciemos, «bišu mājiņa» tik ļoti patika, ka viņi ieteica attīstīt biznesu. Sajūtu, kāda pārņēma, kad pirmie klienti produktu tiešām nopirka, uzņēmuma Šuuna īpašnieks vārdos pat nevar aprakstīt.
Sākotnēji pat grūti iztēloties, kā iespējams izvietot telpas sešstūru ēkā, tomēr Annas un Enriko pieredze pārliecina. Mājā ietilpst viena guļamistaba, vannasistaba, viesistaba un virtuves zona. Viss ir tik kompakti, ka jādomā par «divi vienā» variantiem, piemēram, apkures iekārtu, ko vienlaikus var izmantot arī ēdiena gatavošanai, dīvānu, kas vakaros pārtop par gultu. Tajā pašā laikā platleņķa stūri rada plašuma izjūtu. Telpas ir gaismas pielietas, šo efektu dod lielie logi. Small living jeb dzīvošana nelielā platībā patlaban ir viena no aktuālākajām pasaules tendencēm.
Podnieki gan ģimenes pieauguma dēļ iepriekšējiem 36 kvadrātmetriem nu pievienojuši vēl tikpat. Šādu iespēju viņi popularizē arī klientiem — ja līdzekļi ir ierobežoti vai mainās vajadzības, dzīves telpu iespējams viegli paplašināt. «Līdzīgi kā bites to dara, liekot šūnu pie šūnas,» piebilst Enriko. Tas, ka paši dzīvo šāda tipa ēkā, produktu ļāvis laika gaitā pilnveidot. Katra nākamā moduļu māja tiek uzlabota gan idejiski, gan tehniski.
Divu veidu ēkas — 16 un 25 kvadrātmetru platībā — piegādā uzreiz gatavas, tomēr izmēru uzņēmums gatavs pielāgot arī atbilstoši klientu vēlmēm. Papildus var izveidot jumta terasi, kur «vērot zvaigznes un dzert tēju». Sākotnēji Enriko sevišķi neiedziļinājās tajā, no kurienes nāk izejmateriāli. Taču brīdī, kad koksnei būtiski pieauga cena, sāka apdomāt, kā koks no meža nonāk līdz ražotnei. Tagad fokusējas uz Latvijā ražotiem kokmateriāliem.
Šuunas klienti lielākoties ir jaunas ģimenes ar bērniem, kas, tieši tāpat kā reiz Podnieki, vēlas pārcelties no pilsētas uz laukiem. Aktīvākie ir kurzemnieki un pierīgas iedzīvotāji. «Kādreiz daudziem likās — ja man būtu internets, varētu sēdēt savā lauku mājā un strādāt. Šobrīd teorija ir saslēgusies ar praksi,» Enriko Podnieks secina. «Cilvēki ir pārliecinājušies, ka attālinātas strādāšanas laikmetā tiešām to var darīt no pilnīgi jebkuras vietas.» Tajā pašā laikā sešstūra formas mājiņas iegādājas arī seniori un ģimenes, kurās viens no pāra ir ārzemnieks. Tas savukārt iedvesmo domāt par eksporta iespējām.
Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu uzņēmums pagaidām tiešā veidā nav izmantojis. Toties to veiksmīgi dara klienti, tūrisma pakalpojumu attīstībai piesaistot Lauku atbalsta dienesta administrētos līdzekļus un viesu izguldīšanai iegādājoties Šuunas moduļu mājas. Noietu veicina arī tas, ka izveidojusies sadarbība ar banku Luminor, kas jaunām ģimenēm vajadzības gadījumā piedāvā aizdevumu. «Tas ir liels solis mūsu attīstības ceļā,» uzsver Enriko Podnieks. Viņš cer, ka nākotnē cilvēkiem, kas pārcelsies uz laukiem, būs iespēja saņemt arī valsts atbalstu, līdzīgi kā Igaunijā.
Jautāts, kā radošs cilvēks jūtas biznesa vidē, Enriko attrauc: «Līdzīgi, kā radot dziesmu vai dzejoli, ieklausos savā iekšējā balsī. Problēmu risināšanai, attīstības ceļa meklējumiem izvēlos intuitīvu pieeju.» Turklāt izrādās, ka Enriko ieguvis izglītību uzņēmējdarbībā, uzskata, ka spēks ir komandā, un prot deleģēt pienākumus. Piemēram, grāmatvedības un citu birokrātisko jautājumu risināšanu uztic jomas speciālistiem. «Kad katrs saprot, kas ir viņa stiprā puse, vilciens ātrāk kustas uz priekšu. Tiešām apbrīnoju cilvēkus, kas ar smaidu spēj vākt čekus un taisīt atskaites,» viņš saka. Un piebilst, ka radošās izpausmes nekur nepazūd — reizēm kopā ar meistariem arī pamuzicē.
«Man vienmēr bijis sapnis par to, ka darbs iet kopsolī ar sirdslietu, tāpēc esmu pateicīgs par iespēju attīstīt Šuunas mājas,» saka Enriko Podnieks. Sieva Anna šajā ceļā viņam sniedz morālo atbalstu.
Foto no uzņēmuma arhīva
ŠUUNA
39 tūkst. eiro apgrozījums 2020. gadā
73 eiro peļņa 2020. gadā
Foto — Andris Vanadziņš, no Ir arhīva
Sajust koka smaržu
Kad nogurst no darba birojā pie rakstāmgalda, Inguss Pavasars mēdz aiziet uz darbnīcu. Viņam patīk sajust koka smaržu. Tas atgādina par bērnību. Inguss jau 15 gadu vecumā sāka strādāt tēva kokapstrādes uzņēmumā. Uz tā bāzes vēlāk attīstīja savu biznesu, un nu SIA Pavasars Housing Construction var lepoties ar labiem peļņas rādītājiem. Uzņēmums atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā un koncentrējas uz moduļu māju ražošanu. Patlaban izgatavo vidēji desmit moduļus mēnesī. Veicot investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā, pavasarī šo apjomu plānots dubultot, bet nākamā gada beigās ik mēnesi sasniegt jau 40 vienības. Viena moduļa vērtība atkarībā no platības ir 38—55 tūkstoši eiro, stāsta Inguss.
Eksportā nonāk aptuveni 95% moduļu ēku, lielākā daļa Zviedrijā, vēl arī Īrijā, Norvēģijā un Nīderlandē. Taču, tā kā ražošanas apjomu plānots būtiski kāpināt, uzņēmums strādā pie jaunu tirgu apguves Somijā, Dānijā un Vācijā.
Bestsellers ir projekts Luīze, modulis 30 kvadrātmetru platībā ar lieliem logiem. Piemērots kā brīvdienu māja jaunam pārim bez bērniem vai arī pensionāriem. «Daudziem Latvijā liekas, ka moduļu māja ir kaste ar metāla rāmi. Šī asociācija nāk no laikiem, kad tās dēvēja par konteinertipa ēkām. Protams, ir uzņēmumi, kas joprojām ražo kantainas kastītes, jo tā ir vieglāk. Bet mani interesē radīt luksusa klases produktu.»
Pavasars Housing Construction veiksmes atslēga ir pilna cikla ražošana, ko nodrošina citi SIA Pavasars grupas uzņēmumi. Paši zāģē kokmateriālus, izgatavo logus, apdares materiālus un pat mēbeles. «Jā, tas ir sarežģīti, jo jāpārzina daudzas nozares, bet varu būt ļoti fleksibls, piedāvāt nemainīgu kvalitāti un īsāku ražošanas laiku nekā konkurenti,» skaidro Inguss. Cehā viens modulis top desmit darbdienu laikā.
Pavasars grupā strādā 168 darbinieki, no tiem 45 — moduļu ražošanā. Patlaban tiek veiktas investīcijas, lai mēbeļu ražošanas jaudu kāpinātu no 10 līdz 100 virtuves iekārtām mēnesī. Kad ceha modernizācija būs pabeigta, vajadzēs vēl 40 darbiniekus. Jautāts, vai darbaspēka tuvākajā apkārtnē pietiek, Inguss saka: «Daudziem uzņēmējiem trūkst darbaspēka, un tā ir pašvaldību un valsts bezatbildība uzņēmumu priekšā. Gada laikā nodokļos samaksāju 1,1 miljonu eiro, bet pretī saņemu nulli. Tā vietā, lai radītu īres namus, cilvēkiem būtu dzīvesvieta un pašvaldības budžetā ienāktu nodokļu nauda, dzīvokļus liek izsolēs, ceļi gadiem ir sliktā stāvoklī.»
Attīstībai trīs reizes izmantoti Lauku atbalsta dienesta administrētie Eiropas Savienības fondu līdzekļi. To Inguss uzskata par labu iespēju. Projektu kopējā vērtība bijusi aptuveni divi miljoni eiro, ES fondi seguši 40% izmaksu. Talkā ņemta arī finanšu institūcijas Altum izsniegtā garantija. Savulaik projekti iesniegti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, tomēr neveiksmju dēļ zudusi ticība iespējai piesaistīt finansējumu šādā ceļā. «Visu laiku bija sajūta, ka projektiem paredzētie līdzekļi ir sadalīti vēl pirms manis,» pārdomās dalās Inguss.
Noieta tirgus Inguss atrod saviem spēkiem. Secinājis, ka dalība starptautiskās uzņēmējdarbības izstādēs vai pašvaldību organizētos izbraucienos biznesa vides stiprināšanai nedod gaidīto rezultātu. «Tā sauktā pašvaldību attiecību veidošana ir tikai līdzekļu izšķērdēšana. Satiekas divas delegācijas un izpriecājas par valsts naudu,» viņš ir skarbs. Tagad veido jaunu klientu piesaistes tīklu, kas ļaus būt neatkarīgiem no starpnieku noteikumiem. Top arī jauna mājaslapa — internetveikals.
«Man patīk redzēt produkta dzimšanu no pirmās līnijas 3D vidē līdz galarezultātam cehā,» atzīst Inguss. «Bet pati labākā sajūta ir tā, kad klients ar asarām acīs pateicas par izdarīto darbu. Tas ir lielākais novērtējums.»
«Latvija nekad nebūs moduļu māju ražošanas lielvalsts. Bet mēs varam būt īpaši ar to, ka izpildām klienta vēlmes, ko negrib darīt ne zviedri, ne norvēģi,» saka SIA Pavasars Housing Construction īpašnieks Inguss Pavasars.
Foto — Andris Vanadziņš, no Ir arhīva
Pavasars Housing Construction
9,3 milj. eiro apgrozījums 2020. g.
1,3 milj. eiro peļņa 2020. gadā
Avots: ražotāju aptauja un Centrālā statistikas pārvalde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra