Juris Bļodnieks, dokumentālā kino varonis • IR.lv

Juris Bļodnieks, dokumentālā kino varonis

«Plymouth Valiant motoram ir ļoti laba slava, un bija tāds vīrišķīgs izaicinājums — vai to varēsim atjaunot un iedarbināt. Par filmēšanos gan sākumā šaubījos, bet tad sapratu: tur ir stāsts!» Juris Bļodnieks stāsta par dokumentālo filmu, kuru no 30. novembra varēs redzēt arī vietnē Filmas.lv. Foto — Ieva Puķe
Ieva Puķe

Amerikā dzimušais Juris Latviju pirmoreiz apciemoja 11 gadu vecumā Inturist grupā 1975. gadā un pēc tam vēl daudzkārt. Bet kinoteātrī Splendid Palace nebija sanācis iegriezties. 18. novembrī filmas Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju pirmizrādē viņš taisnā ceļā nokļuva uz lielās skatuves. Vecais Plymouth Valiant ar pārsvītrotu sirpi un āmuru uz sāna stāvēja goda vietā pie kinoteātra ieejas. Auto ir uzdāvināts muzejam Latvieši pasaulē. Ideja dokumentālās filmas sižetu balstīt Jura Bļodnieka mašīnas stāstā ienākusi prātā kuratorei Mariannai Auliciemai. Filmas režisore Māra Pelēce atrasta Mineapolisā, bet montāžas režisore Dita Gruze-Evarts — Losandželosā. 

1971. gada spēkrats, apklāts ar plēvi, lēnām rūsēja Bļodnieku mājas pagalmā Ņūdžersijā. Juris skaidro: autiņu paglāba dīpīšu (pārvietoto personu) mentalitāte, ieradums taupīt. Protams, mašīna viņam arī saistās ar nozīmīgām atmiņām. 

Nacionālā identitāte Bļodnieku ģimenē slīpēta līdz perfekcijai. «Kad es piedzimu, kā jau kārtīgi latvieši, bijām pie latviešu ārsta Riekstiņa Bronksvilā uz ziemeļiem no Ņujorkas,» pasmaida Juris. «Atnāca amerikāņu draugi, es sarunājos ar mammu latviski, un viņa sacīja: «We speak another language. (Mēs runājam citu valodu.)» Tēvs bija padevīgāks. Viņš bija ķīmiķis lielā farmaceitiskajā uzņēmumā, strādāja, piemēram, pie C vitamīna sintēzes procesa uzlabošanas. Bet arī viņam ārpus darba bija tikai latviešu lietas.»

Amerikas latviešu jaunā paaudze ar protestiem pret Latvijas okupāciju aukstā kara gados ne tikai iekļuva presē un televīzijā, bet arī nonāca ieslodzījumā. Bļodnieks tika apcietināts 1985. gadā Stokholmā, kad ar domubiedriem pieķēdējās pie PSRS vēstniecības sētas, uzrakstot uz krekliem latviešu disidentu vārdus. Viņš izvēlējās Intu Cālīti. «Mums ļoti laimējās, PSRS vēstniecība Stokholmā ir tieši pretī Dagens Nyheter avīzei, žurnālisti varēja tikai pa logu izliekties,» rāda laikraksta fotogrāfiju. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu