Drošības veste uzņēmumiem energokrīzē

  • Reinis Bērziņš
  • 24.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudens ir atnācis ar līdz šim nepieredzētu cenu kāpumu elektrībai, gāzei, enerģijai kopumā. Pēc Elektrum datiem, pēdējā pusgada laikā elektroenerģijas cena vien pieaugusi par 250%. Par energoresursu izmaksu līdzvērtīgu kritumu pagaidām netiek runāts, tāpēc uzņēmējiem jo īpaši ir jādomā, kā noturēt līdzšinējo biznesa rentabilitāti. Viens no risinājumiem ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts, ka energopārvaldība, automatizācija, energoauditi un alternatīvi enerģijas avoti attiecas tikai uz lieliem, turīgiem uzņēmumiem. Pašlaik spēles noteikumi ir krasi mainījušies un ir iespējams, ka daudzu uzņēmumu izdzīvošana un turpmāka attīstība būs atkarīga tieši no tā, cik zaļi tie saimniekos. Turklāt ir vēl vairāki iemesli, kāpēc par energoefektivitātes uzlabošanu būtu jādomā jebkuram biznesam – neatkarīgi no tā lieluma un darbības jomas.

Pirmais ir rēķini par patērēto elektrību. Eksperti apgalvo, ka nav lielu cerību, ka maksājumi tik drīz kļūs mazāki, tādēļ izeja ir racionāli un visaptveroši risinājumi, kā patērēt mazāk enerģijas vai ar to pašu iztērēto apjomu saražot vairāk.

Otrais ir uzņēmuma reputācija un ilgtspēja, kas jau sen vairs nav modes lieta ar tuvojošos derīguma termiņu, ilgtspēja ir svarīga gan sadarbības partneriem, gan patērētājiem. Jau tagad Eiropā liela uzmanība tiek pievērsta visdažādākajiem ilgtspējas aspektiem, tāpēc uzņēmumiem neko šajā jomā neuzlabojot, jau pavisam drīz kļūs grūtāk savas preces vai pakalpojumus pārdot ārpus Latvijas. Produkta vai pakalpojuma tapšanas ilgtspēja, visdrīzāk, ar laiku kļūs par svarīgu faktoru arī vietējā tirgū.

Un trešais ir modernās, energoefektīvās tehnoloģijas un alternatīvie enerģijas avoti, kas pēdējā desmitgadē ir kļuvuši gan pieejamāki izmaksu ziņā, gan efektīvāki. Piemēram, saules paneļi, kas prasa aizvien mazāk kvadrātmetru pietiekama elektroenerģijas apjoma saražošanai. Speciālisti aprēķinājuši, ka par šo tehnoloģiju uzņēmējam ir vērts sākt domāt jau tad, kad rēķins par elektrību ir vien pāris simti eiro mēnesī.

Vēl pirms pāris gadiem ALTUM veiktajā uzņēmēju aptaujā noskaidrojām, ka 64% uzņēmēju energoefektivitātes jautājumi nav aktuālajā dienaskārtībā. Pašlaik situācija nedaudz uzlabojas, vienlaikus nereti no uzņēmējiem dzirdam, ka šķērslis joprojām ir atbilstošu zināšanu un ekspertu neesamība uzņēmuma iekšienē. Lai sakārtotu uzņēmumu energosistēmu un sāktu taupīt, jānovērtē esošā situācija, lai identificētu taupīšanas iespējas. Turklāt ieteicams neaprobežoties tikai ar acīmredzamiem risinājumiem, bet meklēt veidus, kā izveidot modernu energopārvaldības sistēmu. Tādu, par kuru nebūs jādomā vismaz tuvākajos gadus un kura ļaus vairāk pievērsties citu ar biznesa attīstību saistītu jautājumu risināšanai.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ja uzņēmumā nav energopārvaldības eksperta, kas tā varētu būt mazākos uzņēmumos, alternatīva ir specializēti uzņēmumi (ESKO), kuri sniedz energoservisu kā pakalpojumu, palīdzot klientiem piemeklēt energoefektivitātes risinājumus, un kuri kā atalgojumu saņem daļu no to ietaupītās naudas. Sākotnēji tās var būt salīdzinoši liela investīcija, taču uzņēmuma īpašniekam par to nebūs jālauza galva, jo ESKO var palīdzēt atrast finansējumu vai piedāvāt nofinansēt paši. Turklāt ESKO uzņemas atbildību par iekārtu uzturēšanu un turpmākās situācijas regulāru monitorēšanu.

Divi praktiski piemēri. Visvienkāršākā energoefektivitātes uzlabošanas metode ir apgaismojuma modernizēšana. ALTUM klientu pieredze liecina, ka labs apgaismojuma modernizācijas projekts, piemēram, LED spuldžu, gaismas kustības sensoru vai automātisko slēdžu uzstādīšana var palīdzēt ietaupīt aptuveni 60–75% no iepriekšējām izmaksām.

Savukārt, ja tiek izmantoti saules paneļi un ražota enerģija savām vajadzībām, ietaupījums var sasniegt 40% no iepriekšējā elektrības rēķina. Šādos gadījumos energoservisa uzņēmums par saviem vai paša piesaistītiem līdzekļiem paveiks visus nepieciešamos priekšdarbus un uzstādīs saules paneļus. Katram objektam būs aprēķināta vispiemērotākā jauda un sabalansēts paneļu saražotās un “parastās” elektrības patēriņš. Klients maksās tikai servisa maksu par saražoto elektrību, kā arī tam nebūs pašam jārūpējas par sistēmas ikdienas uzturēšanu.

Aprēķini liecina, ka ieguldījumi saules enerģijas ražošanā atmaksājas vidēji septiņu līdz desmit gadu laikā, bet kvalitatīvāko paneļu kalpošanas laiks sasniedz pat 25 gadus. ESKO uzņēmumi savu klientu vietā uzņemas lielu daļu finanšu un tehnoloģisko risku, kā atalgojumu saņemot daļu no ietaupītajiem līdzekļiem. Jāuzsver, ka ESKO pakalpojumus var sniegt jebkurš uzņēmums, kas darbojas vai plāno sākt darboties saistītajās nozarēs.

ESKO koncepts, kas ietver zināšanu un finansējuma kombināciju un kas tiek plāsi lietots Eiropā, Latvijā kļūst arvien populārāks. Lielā mērā tas ir pateicoties ALTUM zaļo obligāciju finansējumam, kas kalpo kā vilcējspēks, kas dod impulsu uzņēmumu energoefektivitātes projektu arvien plašākai izmantošanai Latvijā.

ALTUM sadarbojas arī ar Latvijā strādājošiem ESKO uzņēmumiem, finansējot iekārtas, ko klienti iegādājas no jauna vai vēlas nomainīt. Viena kredīta apjoms var būt līdz 2,85 miljoniem eiro un sasniegt līdz 90% no ieguldījumiem. ESKO uzņēmumiem kā nodrošinājums kalpo naudas plūsma. Konkrēto programmu labi papildina ALTUM grants situācijas izpētei un dokumentācijas izstrādāšanai no Eiropas investīciju bankas. Tas viss kopā uzņēmējiem ļauj pilnā mērā izbaudīt priekšrocības, ko energoefektivitātes uzlabošanā sniedz sadarbība ar ESKO uzņēmumu, lai ne tikai mazinātu energoresursu cenu ietekmi, bet arī kļūtu konkurētspējīgāki gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū.

 

Autors ir ALTUM valdes priekšsēdētājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā