Drošības veste uzņēmumiem energokrīzē

  • Reinis Bērziņš
  • 24.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudens ir atnācis ar līdz šim nepieredzētu cenu kāpumu elektrībai, gāzei, enerģijai kopumā. Pēc Elektrum datiem, pēdējā pusgada laikā elektroenerģijas cena vien pieaugusi par 250%. Par energoresursu izmaksu līdzvērtīgu kritumu pagaidām netiek runāts, tāpēc uzņēmējiem jo īpaši ir jādomā, kā noturēt līdzšinējo biznesa rentabilitāti. Viens no risinājumiem ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts, ka energopārvaldība, automatizācija, energoauditi un alternatīvi enerģijas avoti attiecas tikai uz lieliem, turīgiem uzņēmumiem. Pašlaik spēles noteikumi ir krasi mainījušies un ir iespējams, ka daudzu uzņēmumu izdzīvošana un turpmāka attīstība būs atkarīga tieši no tā, cik zaļi tie saimniekos. Turklāt ir vēl vairāki iemesli, kāpēc par energoefektivitātes uzlabošanu būtu jādomā jebkuram biznesam – neatkarīgi no tā lieluma un darbības jomas.

Pirmais ir rēķini par patērēto elektrību. Eksperti apgalvo, ka nav lielu cerību, ka maksājumi tik drīz kļūs mazāki, tādēļ izeja ir racionāli un visaptveroši risinājumi, kā patērēt mazāk enerģijas vai ar to pašu iztērēto apjomu saražot vairāk.

Otrais ir uzņēmuma reputācija un ilgtspēja, kas jau sen vairs nav modes lieta ar tuvojošos derīguma termiņu, ilgtspēja ir svarīga gan sadarbības partneriem, gan patērētājiem. Jau tagad Eiropā liela uzmanība tiek pievērsta visdažādākajiem ilgtspējas aspektiem, tāpēc uzņēmumiem neko šajā jomā neuzlabojot, jau pavisam drīz kļūs grūtāk savas preces vai pakalpojumus pārdot ārpus Latvijas. Produkta vai pakalpojuma tapšanas ilgtspēja, visdrīzāk, ar laiku kļūs par svarīgu faktoru arī vietējā tirgū.

Un trešais ir modernās, energoefektīvās tehnoloģijas un alternatīvie enerģijas avoti, kas pēdējā desmitgadē ir kļuvuši gan pieejamāki izmaksu ziņā, gan efektīvāki. Piemēram, saules paneļi, kas prasa aizvien mazāk kvadrātmetru pietiekama elektroenerģijas apjoma saražošanai. Speciālisti aprēķinājuši, ka par šo tehnoloģiju uzņēmējam ir vērts sākt domāt jau tad, kad rēķins par elektrību ir vien pāris simti eiro mēnesī.

Vēl pirms pāris gadiem ALTUM veiktajā uzņēmēju aptaujā noskaidrojām, ka 64% uzņēmēju energoefektivitātes jautājumi nav aktuālajā dienaskārtībā. Pašlaik situācija nedaudz uzlabojas, vienlaikus nereti no uzņēmējiem dzirdam, ka šķērslis joprojām ir atbilstošu zināšanu un ekspertu neesamība uzņēmuma iekšienē. Lai sakārtotu uzņēmumu energosistēmu un sāktu taupīt, jānovērtē esošā situācija, lai identificētu taupīšanas iespējas. Turklāt ieteicams neaprobežoties tikai ar acīmredzamiem risinājumiem, bet meklēt veidus, kā izveidot modernu energopārvaldības sistēmu. Tādu, par kuru nebūs jādomā vismaz tuvākajos gadus un kura ļaus vairāk pievērsties citu ar biznesa attīstību saistītu jautājumu risināšanai.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ja uzņēmumā nav energopārvaldības eksperta, kas tā varētu būt mazākos uzņēmumos, alternatīva ir specializēti uzņēmumi (ESKO), kuri sniedz energoservisu kā pakalpojumu, palīdzot klientiem piemeklēt energoefektivitātes risinājumus, un kuri kā atalgojumu saņem daļu no to ietaupītās naudas. Sākotnēji tās var būt salīdzinoši liela investīcija, taču uzņēmuma īpašniekam par to nebūs jālauza galva, jo ESKO var palīdzēt atrast finansējumu vai piedāvāt nofinansēt paši. Turklāt ESKO uzņemas atbildību par iekārtu uzturēšanu un turpmākās situācijas regulāru monitorēšanu.

Divi praktiski piemēri. Visvienkāršākā energoefektivitātes uzlabošanas metode ir apgaismojuma modernizēšana. ALTUM klientu pieredze liecina, ka labs apgaismojuma modernizācijas projekts, piemēram, LED spuldžu, gaismas kustības sensoru vai automātisko slēdžu uzstādīšana var palīdzēt ietaupīt aptuveni 60–75% no iepriekšējām izmaksām.

Savukārt, ja tiek izmantoti saules paneļi un ražota enerģija savām vajadzībām, ietaupījums var sasniegt 40% no iepriekšējā elektrības rēķina. Šādos gadījumos energoservisa uzņēmums par saviem vai paša piesaistītiem līdzekļiem paveiks visus nepieciešamos priekšdarbus un uzstādīs saules paneļus. Katram objektam būs aprēķināta vispiemērotākā jauda un sabalansēts paneļu saražotās un “parastās” elektrības patēriņš. Klients maksās tikai servisa maksu par saražoto elektrību, kā arī tam nebūs pašam jārūpējas par sistēmas ikdienas uzturēšanu.

Aprēķini liecina, ka ieguldījumi saules enerģijas ražošanā atmaksājas vidēji septiņu līdz desmit gadu laikā, bet kvalitatīvāko paneļu kalpošanas laiks sasniedz pat 25 gadus. ESKO uzņēmumi savu klientu vietā uzņemas lielu daļu finanšu un tehnoloģisko risku, kā atalgojumu saņemot daļu no ietaupītajiem līdzekļiem. Jāuzsver, ka ESKO pakalpojumus var sniegt jebkurš uzņēmums, kas darbojas vai plāno sākt darboties saistītajās nozarēs.

ESKO koncepts, kas ietver zināšanu un finansējuma kombināciju un kas tiek plāsi lietots Eiropā, Latvijā kļūst arvien populārāks. Lielā mērā tas ir pateicoties ALTUM zaļo obligāciju finansējumam, kas kalpo kā vilcējspēks, kas dod impulsu uzņēmumu energoefektivitātes projektu arvien plašākai izmantošanai Latvijā.

ALTUM sadarbojas arī ar Latvijā strādājošiem ESKO uzņēmumiem, finansējot iekārtas, ko klienti iegādājas no jauna vai vēlas nomainīt. Viena kredīta apjoms var būt līdz 2,85 miljoniem eiro un sasniegt līdz 90% no ieguldījumiem. ESKO uzņēmumiem kā nodrošinājums kalpo naudas plūsma. Konkrēto programmu labi papildina ALTUM grants situācijas izpētei un dokumentācijas izstrādāšanai no Eiropas investīciju bankas. Tas viss kopā uzņēmējiem ļauj pilnā mērā izbaudīt priekšrocības, ko energoefektivitātes uzlabošanā sniedz sadarbība ar ESKO uzņēmumu, lai ne tikai mazinātu energoresursu cenu ietekmi, bet arī kļūtu konkurētspējīgāki gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū.

 

Autors ir ALTUM valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā