Drošības veste uzņēmumiem energokrīzē

  • Reinis Bērziņš
  • 24.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudens ir atnācis ar līdz šim nepieredzētu cenu kāpumu elektrībai, gāzei, enerģijai kopumā. Pēc Elektrum datiem, pēdējā pusgada laikā elektroenerģijas cena vien pieaugusi par 250%. Par energoresursu izmaksu līdzvērtīgu kritumu pagaidām netiek runāts, tāpēc uzņēmējiem jo īpaši ir jādomā, kā noturēt līdzšinējo biznesa rentabilitāti. Viens no risinājumiem ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts, ka energopārvaldība, automatizācija, energoauditi un alternatīvi enerģijas avoti attiecas tikai uz lieliem, turīgiem uzņēmumiem. Pašlaik spēles noteikumi ir krasi mainījušies un ir iespējams, ka daudzu uzņēmumu izdzīvošana un turpmāka attīstība būs atkarīga tieši no tā, cik zaļi tie saimniekos. Turklāt ir vēl vairāki iemesli, kāpēc par energoefektivitātes uzlabošanu būtu jādomā jebkuram biznesam – neatkarīgi no tā lieluma un darbības jomas.

Pirmais ir rēķini par patērēto elektrību. Eksperti apgalvo, ka nav lielu cerību, ka maksājumi tik drīz kļūs mazāki, tādēļ izeja ir racionāli un visaptveroši risinājumi, kā patērēt mazāk enerģijas vai ar to pašu iztērēto apjomu saražot vairāk.

Otrais ir uzņēmuma reputācija un ilgtspēja, kas jau sen vairs nav modes lieta ar tuvojošos derīguma termiņu, ilgtspēja ir svarīga gan sadarbības partneriem, gan patērētājiem. Jau tagad Eiropā liela uzmanība tiek pievērsta visdažādākajiem ilgtspējas aspektiem, tāpēc uzņēmumiem neko šajā jomā neuzlabojot, jau pavisam drīz kļūs grūtāk savas preces vai pakalpojumus pārdot ārpus Latvijas. Produkta vai pakalpojuma tapšanas ilgtspēja, visdrīzāk, ar laiku kļūs par svarīgu faktoru arī vietējā tirgū.

Un trešais ir modernās, energoefektīvās tehnoloģijas un alternatīvie enerģijas avoti, kas pēdējā desmitgadē ir kļuvuši gan pieejamāki izmaksu ziņā, gan efektīvāki. Piemēram, saules paneļi, kas prasa aizvien mazāk kvadrātmetru pietiekama elektroenerģijas apjoma saražošanai. Speciālisti aprēķinājuši, ka par šo tehnoloģiju uzņēmējam ir vērts sākt domāt jau tad, kad rēķins par elektrību ir vien pāris simti eiro mēnesī.

Vēl pirms pāris gadiem ALTUM veiktajā uzņēmēju aptaujā noskaidrojām, ka 64% uzņēmēju energoefektivitātes jautājumi nav aktuālajā dienaskārtībā. Pašlaik situācija nedaudz uzlabojas, vienlaikus nereti no uzņēmējiem dzirdam, ka šķērslis joprojām ir atbilstošu zināšanu un ekspertu neesamība uzņēmuma iekšienē. Lai sakārtotu uzņēmumu energosistēmu un sāktu taupīt, jānovērtē esošā situācija, lai identificētu taupīšanas iespējas. Turklāt ieteicams neaprobežoties tikai ar acīmredzamiem risinājumiem, bet meklēt veidus, kā izveidot modernu energopārvaldības sistēmu. Tādu, par kuru nebūs jādomā vismaz tuvākajos gadus un kura ļaus vairāk pievērsties citu ar biznesa attīstību saistītu jautājumu risināšanai.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ja uzņēmumā nav energopārvaldības eksperta, kas tā varētu būt mazākos uzņēmumos, alternatīva ir specializēti uzņēmumi (ESKO), kuri sniedz energoservisu kā pakalpojumu, palīdzot klientiem piemeklēt energoefektivitātes risinājumus, un kuri kā atalgojumu saņem daļu no to ietaupītās naudas. Sākotnēji tās var būt salīdzinoši liela investīcija, taču uzņēmuma īpašniekam par to nebūs jālauza galva, jo ESKO var palīdzēt atrast finansējumu vai piedāvāt nofinansēt paši. Turklāt ESKO uzņemas atbildību par iekārtu uzturēšanu un turpmākās situācijas regulāru monitorēšanu.

Divi praktiski piemēri. Visvienkāršākā energoefektivitātes uzlabošanas metode ir apgaismojuma modernizēšana. ALTUM klientu pieredze liecina, ka labs apgaismojuma modernizācijas projekts, piemēram, LED spuldžu, gaismas kustības sensoru vai automātisko slēdžu uzstādīšana var palīdzēt ietaupīt aptuveni 60–75% no iepriekšējām izmaksām.

Savukārt, ja tiek izmantoti saules paneļi un ražota enerģija savām vajadzībām, ietaupījums var sasniegt 40% no iepriekšējā elektrības rēķina. Šādos gadījumos energoservisa uzņēmums par saviem vai paša piesaistītiem līdzekļiem paveiks visus nepieciešamos priekšdarbus un uzstādīs saules paneļus. Katram objektam būs aprēķināta vispiemērotākā jauda un sabalansēts paneļu saražotās un “parastās” elektrības patēriņš. Klients maksās tikai servisa maksu par saražoto elektrību, kā arī tam nebūs pašam jārūpējas par sistēmas ikdienas uzturēšanu.

Aprēķini liecina, ka ieguldījumi saules enerģijas ražošanā atmaksājas vidēji septiņu līdz desmit gadu laikā, bet kvalitatīvāko paneļu kalpošanas laiks sasniedz pat 25 gadus. ESKO uzņēmumi savu klientu vietā uzņemas lielu daļu finanšu un tehnoloģisko risku, kā atalgojumu saņemot daļu no ietaupītajiem līdzekļiem. Jāuzsver, ka ESKO pakalpojumus var sniegt jebkurš uzņēmums, kas darbojas vai plāno sākt darboties saistītajās nozarēs.

ESKO koncepts, kas ietver zināšanu un finansējuma kombināciju un kas tiek plāsi lietots Eiropā, Latvijā kļūst arvien populārāks. Lielā mērā tas ir pateicoties ALTUM zaļo obligāciju finansējumam, kas kalpo kā vilcējspēks, kas dod impulsu uzņēmumu energoefektivitātes projektu arvien plašākai izmantošanai Latvijā.

ALTUM sadarbojas arī ar Latvijā strādājošiem ESKO uzņēmumiem, finansējot iekārtas, ko klienti iegādājas no jauna vai vēlas nomainīt. Viena kredīta apjoms var būt līdz 2,85 miljoniem eiro un sasniegt līdz 90% no ieguldījumiem. ESKO uzņēmumiem kā nodrošinājums kalpo naudas plūsma. Konkrēto programmu labi papildina ALTUM grants situācijas izpētei un dokumentācijas izstrādāšanai no Eiropas investīciju bankas. Tas viss kopā uzņēmējiem ļauj pilnā mērā izbaudīt priekšrocības, ko energoefektivitātes uzlabošanā sniedz sadarbība ar ESKO uzņēmumu, lai ne tikai mazinātu energoresursu cenu ietekmi, bet arī kļūtu konkurētspējīgāki gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū.

 

Autors ir ALTUM valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā