Uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks

  • Jānis Vanks
  • 10.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lielas temperatūras svārstības, tumsa no rītiem un vakaros, kad ir intensīvākā satiksme, nokritušās lapas, kas rada slīdēšanas riskus, un liela daļa autovadītāju, kuri vēl joprojām domā un brauc kā vasarā. Visi šie aspekti nozīmē, ka uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks, tāpēc šoferiem ir laiks pāriet uz “ziemas domāšanu”, būt uzmanīgākiem, papildus rūpēties par redzamību un mierīgāku braukšanas stilu.

Nokritušās lapas var radīt slīdēšanu

Lai gan valstī noteikta mājsēde, no rītiem un vakaros joprojām ir ļoti intensīva satiksme. Īpaši laikā, kad no rīta vēl ir tumšs, vai vakarā, kad jau ir tumšs. Tas būtiski apgrūtina redzamību. Pašlaik, kamēr vēl nav uzsnidzis sniegs, arī cilvēki ir mazāk piesardzīgi. Turklāt pirms ziemas sākšanās ir arī paaugstināta meža dzīvnieku aktivitāte. Lai gan autovadītāji lielākoties vēl domā un brauc tāpat kā vasarā, tas ir jāmaina. Paaugstinātu slīdēšanas risku šajā laikā var radīt gan nokritušās koku lapas, kas samirkstot kļūst par slidenu virsmu. Ārpus pilsētas var būt slidens, jo rit noslēdzošie lauku darbi un lauksaimniecības tehnika uz brauktuves var pārnest dubļus, izbirušus graudus u.tml.

Tāpat jāņem vērā krasās temperatūras svārstības, piemēram, nakts laikā un no rīta var veidoties melnais ledus, bet dienas vidū temperatūra atkal var sasniegt pat +10 C. Ja automašīnai vēl nav ziemas riepu, jāatceras, ka aptuveni +5C temperatūrā vasaras riepu gumija paliek cietāka un saķere ar segumu vairāk nav tāda, kā nepieciešams. Savukārt, ja automašīnai jau ir ziemas riepas, vadītājam jāatceras, ka liels riepu protektora atlikums, nozīmē arī atšķirīgu auto vadāmību, piemēram, ilgāku bremzēšanas ceļu, aizturi stūres darbībai u.tml.

Pie stūres jāaizmirst par blakus lietām

Neatkarīgi no tā, vai automašīnai jau ir vai vēl nav ziemas riepas, šoferīšiem ir jāmaina braukšanas paradumi un jāpāriet uz ziemas domāšanu. “GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati iezīmē būtisku problēmu – liela daļa autovadītāju pie stūres nodarbojas ar blakus lietām. 33% autovadītāju, braucot pie stūres, mēdz runāt pa telefonu, 27% - dzert kafiju, 20% - ēst, bet 5% - rakstīt ziņas telefonā. Savienojumā ar tumšu laiku un “neredzamiem” gājējiem bez atstarotājiem, sekas var būt ļoti smagas, tāpēc ikvienam autovadītājam jādomā par mierīgāku braukšanas stilu un jāizvairās no paralēlām lietām.

Ko nozīmē pāriet uz ziemas domāšanu braukšanā? Tas nozīmē dot vairāk laika gan sev, gan automašīnai, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Vairāk laika automašīnai nozīmē ieturēt atbilstošu distanci, izvairīties no sasteigtas bremzēšanas u.tml. Vairāk laika citiem satiksmes dalībniekiem nozīmē savlaicīgu pagrieziena rādītāju un citas lietas, savukārt vairāk dot vairāk laiku sev nozīmē rūpīgi plānot maršrutu, ierēķinot ne tikai braukšanas laiku, bet arī desmit, divdesmit minūtes, kas paiet, sagatavojoties braukšanai, piemēram, skrāpējot stiklus vai sasildot auto. Neierēķinot šo laiku, mēs nereti attopamies, ka kavējam, sākam steigties, izvēlamies neatbilstošu ātrumu un radam paaugstinātus riskus sev un citiem.

Caurspīdīgi un nesabojāti lukturi un stikli

Ļoti svarīgs aspekts ir arī auto sagatavošana braukšanai un maksimālas redzamības nodrošināšana – nepieciešams atbilstošs ziemas logu šķidrums un kvalitatīvas slotiņas. Jārēķinās, ka šajā gadalaikā priekšā braucošie auto var iemest vējstiklā dubļus un netīru lietus ūdeni. Ja auto salonā ātri aizsvīst logi, iespējams, vērts pārbaudīt salona gaisa filtrus, jo labai redzamībai jābūt arī caur sānu logiem. Noteikti jāpārbauda, vai priekšējais vējstikls nav pārāk bojāts un jāparūpējas, lai visi lukturi būtu darba kārtībā. Tā noteikti nav lieta, uz ko jāmēģina ietaupīt. Lukturu aizsargstikliem jābūt caurspīdīgiem – ja gaisma tiek slāpēta, lukturus var nopulēt, tie nav uzreiz jāmaina.

Rudens periodā, pirms sniega uzsnigšanas, būtiskus riskus rada arī neredzamie gājēji, kas nelieto atstarotājus. Autovadītājus aicinu būt īpaši uzmanīgus un atcerēties, ka arī pie labi apgaismotām pārejām gājējs var iznirt no tumsas, parādoties ļoti pēkšņi. Pats gājējs domā, ka ir labi redzams, jo pāreja ir apgaismota, tāpēc šoferīšiem jābūt piesardzīgus arī tad, ja no attāluma uz pārejas nevienu neredzat. Tāpat ir vērts atcerēties, ka arī šajā gada laikā uz ceļiem joprojām ir arī motobraucēji un velosipēdisti.

 

Autors ir Drošas braukšanas skolas direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Jaunākajā žurnālā