Uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks

  • Jānis Vanks
  • 10.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lielas temperatūras svārstības, tumsa no rītiem un vakaros, kad ir intensīvākā satiksme, nokritušās lapas, kas rada slīdēšanas riskus, un liela daļa autovadītāju, kuri vēl joprojām domā un brauc kā vasarā. Visi šie aspekti nozīmē, ka uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks, tāpēc šoferiem ir laiks pāriet uz “ziemas domāšanu”, būt uzmanīgākiem, papildus rūpēties par redzamību un mierīgāku braukšanas stilu.

Nokritušās lapas var radīt slīdēšanu

Lai gan valstī noteikta mājsēde, no rītiem un vakaros joprojām ir ļoti intensīva satiksme. Īpaši laikā, kad no rīta vēl ir tumšs, vai vakarā, kad jau ir tumšs. Tas būtiski apgrūtina redzamību. Pašlaik, kamēr vēl nav uzsnidzis sniegs, arī cilvēki ir mazāk piesardzīgi. Turklāt pirms ziemas sākšanās ir arī paaugstināta meža dzīvnieku aktivitāte. Lai gan autovadītāji lielākoties vēl domā un brauc tāpat kā vasarā, tas ir jāmaina. Paaugstinātu slīdēšanas risku šajā laikā var radīt gan nokritušās koku lapas, kas samirkstot kļūst par slidenu virsmu. Ārpus pilsētas var būt slidens, jo rit noslēdzošie lauku darbi un lauksaimniecības tehnika uz brauktuves var pārnest dubļus, izbirušus graudus u.tml.

Tāpat jāņem vērā krasās temperatūras svārstības, piemēram, nakts laikā un no rīta var veidoties melnais ledus, bet dienas vidū temperatūra atkal var sasniegt pat +10 C. Ja automašīnai vēl nav ziemas riepu, jāatceras, ka aptuveni +5C temperatūrā vasaras riepu gumija paliek cietāka un saķere ar segumu vairāk nav tāda, kā nepieciešams. Savukārt, ja automašīnai jau ir ziemas riepas, vadītājam jāatceras, ka liels riepu protektora atlikums, nozīmē arī atšķirīgu auto vadāmību, piemēram, ilgāku bremzēšanas ceļu, aizturi stūres darbībai u.tml.

Pie stūres jāaizmirst par blakus lietām

Neatkarīgi no tā, vai automašīnai jau ir vai vēl nav ziemas riepas, šoferīšiem ir jāmaina braukšanas paradumi un jāpāriet uz ziemas domāšanu. “GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati iezīmē būtisku problēmu – liela daļa autovadītāju pie stūres nodarbojas ar blakus lietām. 33% autovadītāju, braucot pie stūres, mēdz runāt pa telefonu, 27% - dzert kafiju, 20% - ēst, bet 5% - rakstīt ziņas telefonā. Savienojumā ar tumšu laiku un “neredzamiem” gājējiem bez atstarotājiem, sekas var būt ļoti smagas, tāpēc ikvienam autovadītājam jādomā par mierīgāku braukšanas stilu un jāizvairās no paralēlām lietām.

Ko nozīmē pāriet uz ziemas domāšanu braukšanā? Tas nozīmē dot vairāk laika gan sev, gan automašīnai, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Vairāk laika automašīnai nozīmē ieturēt atbilstošu distanci, izvairīties no sasteigtas bremzēšanas u.tml. Vairāk laika citiem satiksmes dalībniekiem nozīmē savlaicīgu pagrieziena rādītāju un citas lietas, savukārt vairāk dot vairāk laiku sev nozīmē rūpīgi plānot maršrutu, ierēķinot ne tikai braukšanas laiku, bet arī desmit, divdesmit minūtes, kas paiet, sagatavojoties braukšanai, piemēram, skrāpējot stiklus vai sasildot auto. Neierēķinot šo laiku, mēs nereti attopamies, ka kavējam, sākam steigties, izvēlamies neatbilstošu ātrumu un radam paaugstinātus riskus sev un citiem.

Caurspīdīgi un nesabojāti lukturi un stikli

Ļoti svarīgs aspekts ir arī auto sagatavošana braukšanai un maksimālas redzamības nodrošināšana – nepieciešams atbilstošs ziemas logu šķidrums un kvalitatīvas slotiņas. Jārēķinās, ka šajā gadalaikā priekšā braucošie auto var iemest vējstiklā dubļus un netīru lietus ūdeni. Ja auto salonā ātri aizsvīst logi, iespējams, vērts pārbaudīt salona gaisa filtrus, jo labai redzamībai jābūt arī caur sānu logiem. Noteikti jāpārbauda, vai priekšējais vējstikls nav pārāk bojāts un jāparūpējas, lai visi lukturi būtu darba kārtībā. Tā noteikti nav lieta, uz ko jāmēģina ietaupīt. Lukturu aizsargstikliem jābūt caurspīdīgiem – ja gaisma tiek slāpēta, lukturus var nopulēt, tie nav uzreiz jāmaina.

Rudens periodā, pirms sniega uzsnigšanas, būtiskus riskus rada arī neredzamie gājēji, kas nelieto atstarotājus. Autovadītājus aicinu būt īpaši uzmanīgus un atcerēties, ka arī pie labi apgaismotām pārejām gājējs var iznirt no tumsas, parādoties ļoti pēkšņi. Pats gājējs domā, ka ir labi redzams, jo pāreja ir apgaismota, tāpēc šoferīšiem jābūt piesardzīgus arī tad, ja no attāluma uz pārejas nevienu neredzat. Tāpat ir vērts atcerēties, ka arī šajā gada laikā uz ceļiem joprojām ir arī motobraucēji un velosipēdisti.

 

Autors ir Drošas braukšanas skolas direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā