Ilustratīvs attēls
Gada trešajā ceturksnī Latvijā vīruss bija pakāpies malā, taču ekonomikas izaugsme bija zemāka nekā gaidīts. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 4,8% attiecībā pret pagājušo gadu (neizlīdzināti dati). Salīdzinoši lēnais pieauguma temps saistāms ar vājāku attīstību ražojošajos sektoros.
Trešā ceturkšņa izaugsmi balstīja galvenokārt pakalpojumu nozares, kurās reģistrēta izaugsme 6,1% apmērā. Te, protams, palīdzējuši mazāki ierobežojumi, kas ļāvuši daudzām nozarēm brīvāk darboties un uzrādīt samērā strauju izaugsmi. Jāsaka gan, ka arī pērnā vasara tika aizvadīta visai brīvā režīmā, līdz ar to arī pieauguma tempi uz pagājušā gada fona vairs nežilbina tik ļoti kā otrajā ceturksnī. Joprojām vairāk cietušajās nozarēs pārdošanas apjomi nav atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Piemēram, pasažieru skaits lidostā šā gada 3. ceturksnī bija par 57% zemāks nekā šai periodā 2019. gadā.
