Foto: Paula Čurkste, LETA
Nav noslēpums, ka studiju virzienu akreditācija Latvijā ir gana smagnējs process, kas prasa daudz un dažādus resursus – koledžu, augstskolu un universitāšu personāla laiku un zināšanas, finansiālos ieguldījumus u.tml. Diskusijas raisa arī akreditācijas termiņi un to atbilstība, piemēram, pusgadu ilgs process, kas var rezultēties ar akreditāciju uz diviem gadiem. Akreditācija kā izglītības institūcijas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude noteikti ir nepieciešama, tomēr, vai šī procesa izmaksas, birokrātiskais slogs un termiņi ir kvalitātes garants? Par atteikšanos no smagnējā akreditācijas procesa tiek runāts jau sen, varbūt ir pienācis laiks to īstenot?
Kas ir akreditācija un ko tā ietver?
Patlaban augstākās izglītības institūcijās tiek akreditēti studiju virzieni un šā procesa laikā tiek vērtēta katra studiju programma, kas ietilpst šajā virzienā. Sekmīgas studiju virziena akreditācijas rezultātā augstskola vai koledža iegūst tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus par studiju virzienam atbilstošo studiju programmu apguvi.
Latvija bija starp pirmajām valstīm, kurās šāda procedūra tika ieviesta, bet viena no pēdējām, kas pievienojās Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistram. 2018. gadā Eiropas kvalitātes nodrošināšanas Reģistra komiteja pieņēma lēmumu par Akadēmiskās informācijas centra iekļaušanu Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā. Tas ir apliecinājums Latvijas augstākās izglītības kvalitātes atbilstībai Eiropas standartiem un veicina Latvijas augstskolu un koledžu atpazīstamību un uzticamību starptautiski.
Savulaik akreditēja programmas, tagad - virzienus
Iepriekš kārtība paredzēja, ka tiek akreditētas studiju programmas, proti, tika vērtēta katra mazā vienība un visa augstākās izglītības institūcija kopumā. Šajā gadījumā institūcija varēja iegūt divu gadu vai beztermiņa akreditāciju, bet programma – divu vai sešu gadu akreditāciju. Process radīja lielu birokrātisko slogu, īpaši augstskolām un universitātēm, kas īstenoja lielu skaitu studiju programmu.
Ņemot vērā šo aspektu, notika pāreja uz esošo kārtību – studiju virzienu akreditāciju. Idejiski tas nozīmē programmu apvienošanu vienā grupā un šī kopuma vērtēšanu. Akreditāciju skaits samazinājās, taču palielinājās akreditācijas procesa ilgums, jo daudz lielāka uzmanība tika pievērsta ne tikai atbilstībai prasībām, bet arī tam, cik kvalitatīvi un efektīvi attiecīgais virziens darbojas un cik tas ir ilgtspējīgs. Turklāt nemainījās piešķirtās akreditācijas termiņi. Studiju virziens augstskolām un koledžām var tikt akreditēts uz sešiem gadiem, ja viss ir kārtībā, vai uz diviem gadiem, ja nepieciešami uzlabojumi.
Dānijas, Somijas un Baltijas kaimiņu pieredze
Arī esošā kārtība rada birokrātisku slogu. Ir izskanējušas dažādas idejas, piemēram, tā vietā, lai akreditētu atsevišķus studiju virzienus, varētu vērtēt vien pašu izglītības institūciju kā vienotu veselumu. Šāda prakse tiek īstenota Dānijā un Somijā, un pakāpeniski to ievieš arī Lietuva un Igaunija. Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sākusi diskutēt par šo jautājumu.
Pat, ja šīs idejas neradīs atbalstu un akreditācijas procesā arī turpmāk tiks vērtētie atsevišķi studiju virzieni, ir lietas, kurām noteikti jāpievērš uzmanība, domājot par izmaiņām. Piemēram, akreditācijas procesa termiņi un piešķirtās akreditācijas periods. Kā jau minēts, studiju virziens augstskolām un koledžām var tikt akreditēts uz sešiem gadiem, ja viss ir kārtībā, vai uz diviem gadiem. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz diviem gadiem pieņem, ja ir lietas, ko nepieciešams pilnveidot un uzlabot, taču vienlaikus tās nav tik kritiskas, lai akreditāciju nepiešķirtu vispār. Ja akreditācija piešķirta uz diviem gadiem, lielāko daļu no šā perioda aizņems nākamā akreditācija, kas ilgst aptuveni pusotru gadu.
Kas notiek pusotra gada laikā?
Kopš 2019. gada studiju virziena akreditācijas process ietver gan pašnovērtējumu, ārējo jeb ekspertu novērtējumu, gan lēmuma par studiju virzienu akreditāciju pieņemšanu. Sākotnēji izglītības institūcija veic iekšējo pašnovērtējumu, kas var aizņemt pat pusgadu, tad seko ekspertu darbs jeb ārējā novērtēšana, kas arī var ilgt pusgadu. Šajā posmā eksperti sniedz rekomendācijas. Augstskolai vai koledžai nepieciešams daļu rekomendāciju ieviest uzreiz, bet pārējām – izstrādāt rekomendāciju ieviešanas plānu. Arī šeit nepieciešams zināms laiks, lai virzītos tālākai akreditācijai. Savukārt, kad virziens ir iesniegts akreditācijai, lēmuma pieņemšana studiju kvalitātes komisijā ilgst četrus mēnešus. Realitātē divu gadu akreditācijas gadījumā augstskolai nav laika pilnveidoties, novērst trūkumus, ieviest uzlabojumus un sagatavoties nākamajai akreditācijai. Risinājums ir termiņa pagarināšana līdz trīs gadiem.
Viena virziena akreditācija 50 000 eiro un vairāk
Būtisks ir arī izmaksu jautājums, proti, pašlaik izmaksas, ko rada akreditācijas process, sedz katra augstākās izglītības institūcija. Piemēram, viena studiju virziena akreditācijā var izmaksāt 50 000 eiro vai vairāk, atkarībā no studiju programmu skaita. Kā veidojas šāda summa? Tā ietver gan personāla laika izmaksas, lai veiktu reālu un detalizētu pašnovērtējumu, kā arī visas nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un tulkošana. Pašnovērtējuma ziņojums var sasniegt pat 1000 lpp. apjomu un jau šī viena dokumenta tulkošana var izmaksāt vairākus tūkstošus.
Ja smagnējā akreditācijas procesa mērķis ir izglītības kvalitātes paaugstināšana, vai labāks rezultāts netiktu sasniegts, ja augstākās izglītības institūciju programmu attīstībā ieguldītu to laiku, finanses un citus resursus, ko tagad velta akreditācijai?
Autore ir Alberta koledžas valdes locekle
