Ilustratīvs attēls
Konkurētspēja bez inovācijām mūsdienās nav iespējama, it sevišķi brīdī, kad ir izvirzīti stingri klimata mērķi – tos varēs sasniegt tikai tad, ja uzņēmumi pārskatīs to, kā strādā, un meklēs veidus, kā to darīt viedāk. Vienlaikus var saprast arī Latvijas uzņēmējus, jo mazā tirgū vērienīgi ieguldījumi izpētē ir dārgi un atdeve nāk ilgā laikā. Tāpēc kā viens no risinājumiem mūsu valsts gadījumā ir lielo kompāniju sadarbība ar zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem, kas savā veidā var būt kā izpētes un attīstības nodaļas ārpakalpojumā.
To, ka minētais modelis – lielo, ražojošo uzņēmumu sadarbība ar zinātnē bāzētajiem jaunuzņēmumiem – strādā, ir apliecinājuši Āzijas uzņēmumi. Tādi giganti kā Toyota, Samsung, Alibaba, Lenovo rada un ievieš jauninājumus salīdzinoši īsā laikā tieši dēļ sinerģiju ar “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumiem.
Atbilstoši McKinsey vērtējumam, korporatīvā riska kapitāla ieguldījumi pasaulē no 2013. līdz 2019. gadam ir palielinājušies par 32%, un 75% no Fortune 100 saraksta uzņēmumiem jau ir nodaļas, kuras meklē un izvērtē riska kapitāla ieguldījumus. Savukārt pēc Navarras universitātes globālās biznesa skolas IESE pētnieku aplēsēm, 2019. gadā vien Āzijas valstu uzņēmumi ir investējuši 40% no korporatīvā riska kapitāla visā pasaulē.
Pavisam noteikti ir vairākas jomas, kur varam mācīties no Āzijas valstu uzņēmumu pieredzes, kuras varam pārņemt. Protams, galīgi bez “iekšējā” mājasdarba arī nevarēs, taču katrā ziņā mana pārliecība ir tāda, ka caur šādām sadarbībām Latvijas uzņēmēji var paaugstināt savu konkurētspēju starptautiski.
Latvijā zinātnes komercializācijas platformas Commercialization Reactor un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) paspārnē ik gadus dzimst ap 10 “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumu, kas rada jauninājumus visdažādākajās jomās – no pārtikas tehnoloģijām, veselības aprūpes, mākslīgā intelekta risinājumiem lielu platību telpu uzkopšanai, dabai draudzīgai ūdenstilpju gultņu tīrīšanai līdz risinājumiem, kā gumijas un riepu uzņēmumiem samazināt ražošanā nepieciešamo cinka oksīda daudzumu. Un tas nav viss. Vēl ir daudz dažādu piemēru.
Ļoti iespējams, kāds uzņēmums meklē jaunu risinājumu vai vēlas uzlabot savu darbību vai pakalpojumu. Un ļoti iespējams, ka ir jau kāds zinātnē bāzēts jaunuzņēmums, kas jau attīsta ideju, kā to izdarīt. Lūk, daži soļi, kā veidot šādas sinerģijas efektīvāk un mazināt riskus sākotnējos posmos.
Pirmkārt, apmeklējiet pasākumus, kur varat iepazīt dažādas tehnoloģijas un inovācijas. Reizēm tieši dažādās konferencēs gluži nejauši var satikt īstos partnerus un ieraudzīt problēmas risinājumu vai veidu, kā uzlabot darbības efektivitāti. Pašlaik gana daudz pasākumu notiek virtuāli – tāpēc pieejamība ir palielinājusies, turklāt daudzi no tiem ir bez maksas.
Piemēram, LIAA sadarbībā ar Commercialization Reactor ik gadus aprīlī rīko lielāko zinātnē balstītās uzņēmējdarbības jomas pasākumu Baltijā - konferenci Deep Tech Atelier. Pasākums ir bez maksas un tajā aicinām piedalīties arī dažādu industriju pārstāvjus, jo var iepazīt gan dažādus jaunuzņēmumus, gan kopumā uzzināt vairāk par jaunākajiem atklājumiem un tendencēm noteiktās jomās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, 2022. gadā vadošās tēmas būs vides un klimata tehnoloģijas un ar tām saistītie zinātniskie pētījumi, kā arī fotonika, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām tehnoloģijām ES Zaļā kursa īstenošanai.
Otrkārt, sākot ceļu uz sadarbību ar zinātņu ietilpīgajiem jaunuzņēmumiem, jādefinē piedāvāto inovāciju vērtēšanas kritēriji. Piemēram, tehnoloģijas briedums un cik ātrā laikā uzņēmums vēlas ieviest inovācijas, intelektuālais īpašums, izmantošanas licences, sadarbības forma uzņēmumā un ietekmes iespējas – investīcijas, daļu iegāde, iesaiste vadības komandā vai noteiktas tiesības uz inovāciju apmaiņā pret iespējām testus veikt sadarbībā ar uzņēmumu un tml.
Ja uzņēmumā nav izvērtēšanas kompetences, tad labāk vērsties pie ārējiem ekspertiem. Piemēram, atsevišķos gadījums šeit var palīdzēt arī akseleratori, ar kuriem strādā jaunuzņēmējs.
Treškārt, novērtējiet uzņēmuma riska apetīti. Sadarbības formas ar augstu risku ir jaunuzņēmuma vai tā daļu iegāde un korporatīvās riska investīcijas, tai skaitā iesaiste vadībā. Drošākas formas ir kompānijas organizēti hakatoni jeb tehnoloģiju maratoni, kuros var aicināt piedalīties dažādus jaunuzņēmumus, vai naudas balvas par noteiktu izaicinājumu atrisināšanu.
Ceturtkārt, iekšējā idejas pārdošana ir tikpat svarīga kā pati inovācija. Lēmums par jauninājumu ieviešanu bieži vien rodas kādā noteiktā uzņēmuma struktūrvienībā. Tas ir tikai ceļa sākums. Svarīgi šo ideju “pārdot” arī citiem potenciāli iesaistītajiem. Tajā brīdī ir svarīgi pielāgot informāciju jūsu mērķa grupai un runāt tās ieguvumu valodā. Piemēram, vadībai un finanšu departamentam būs svarīgi saprast ne tikai konkrēto tehnoloģiju vai kādu problēmu tā risina, bet kā tas ilgtermiņā stiprinās uzņēmuma konkurētspēju, kāds ir tirgus potenciāls un kā jauninājums samazinās tēriņus par ražošanu vai nodokļiem un palielinās ieņēmumus.
Piektkārt, izvērtējiet iekšējos procesus un kārtību visos līmeņos, lai izprastu, kas var sekmēt vai, gluži pretēji, kavēt inovāciju ieviešanu un vērtīgu sadarbību uzsākšanu. Tas nozīmē, ka jāizprot, kādi argumenti ir nepieciešami augstākajai vadībai, lai akceptētu ideju, tāpat jāveicina izpratne citu līmeņu darbiniekos. Ja sadarbības apstiprinājuma ceļu var padarīt garākas iekšējās procedūras, der apsvērt to vienkāršošanu vai motivēt darbiniekus ātrāk izskatīt noteiktos jautājumus.
Sestkārt, veidojot sadarbību, risku mazināšanai var izmantot tā dēvēto “smilšu kastes” principu. Proti, radīt testēšanas vidi šiem “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumu risinājumiem. Testēšanu un pilotprojektus var dalīt fāzēs – ja tās noslēdzas ar veiksmīgiem rezultātiem, tad uzņēmums var lemt pakāpeniski palielināt ieguldījumus.
Jau tagad Latvijā varam redzēt dažādus veiksmīgus “smilšu kastes” principa sadarbības projektus. Piemēram, oktobra sākumā Rīgas Brīvostā savu tehnoloģiju ūdenstilpju gultņu attīrīšanai no naftas produktiem un mikroplastmasas veiksmīgi testēja Latvijas jaunuzņēmums PurOceans.
Tāpat “smilšu kaste” veidojas VEF rajonā – sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Ekonomikas ministriju un tehnoloģiju uzņēmumiem ir izveidota kustība, projekts VEFRESH. Viens no šīs “smilšu kastes” principiem ir viedās pilsētas risinājumu testēšana.
Galu galā – mācieties no citu pieredzes. Tas var ietaupīt gan laiku, gan naudu.
Autore ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja
