Sports un vara

  • Gunārs Nāgels, laikraksta „Latvietis“ palīgredaktors
  • 03.08.2021.
Foto: Zane Bitere, LETA

Foto: Zane Bitere, LETA

Latvijas un latviešu sportisti ir startējuši un ieguvuši medaļas olimpiskajās spēlēs zem dažādiem karogiem, ieskaitot Padomju Savienības un Austrālijas. Zem Latvijas karoga vasaras olimpiskajās spēlēs līdz šim ir iegūtas 20 medaļas, sākot ar soļotāja Jāņa Daliņa sudraba medaļu 1932. gadā Losandželosā līdz jaunākajai – zelta medaļai – 3x3 basketbola komandai šogad Tokijā.

Jāpiemin, ka 1932. gadā Losandželosā piedalījās tikai divi sportisti no Latvijas, otrais būdams desmitcīņnieks un karognesējs atklāšanas ceremonijā Jānis Dimza. Liktenis ir bijis ļoti skarbs pret Dimzu. Pēc astoņiem no desmitiem cīņas veidiem viņš ierindojās otrajā vietā, bet nelaimīgi tika pie ievainojumu kārtslēkšanā un bija spiests izstāties.

Kad 1940. gada jūnijā notika Latvijas okupācija, Dimza bija Rīgas dzelzceļu mezgla policijas priekšnieka palīgs, viņu apcietināja 1940. gada 6. augustā ar apsūdzību, ka 17. jūnijā piedalījies strādnieku demonstrācijas dalībnieku apšaušanā pie Rīgas dzelzceļa stacijas – tad, kad sarkanarmijas tanki ieripoja Rīgas centrā.

Dimzu turēja ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, un, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā, viņu aizveda uz austrumiem. Tā paša gada 19. decembrī Ziemeļkazahstānas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija Dimzam piesprieda "augstāko soda mēru", tas ir, nošaušanu un mantas konfiskāciju par Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta 13. punkta pārkāpšanu – "Par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību".

Olimpiskās spēles Tokijā notiek pandēmijas ēnā, bet tukšās tribīnes dažiem sportistiem nav nekas jauns. Latvijas vesera metēja Laura Igaune filozofēja: "Tribīnes bija tukšas, bet mums vesera metējiem tas nav pārsteigums. ASV nekad neesmu redzējusi pilnas tribīnes. Zinu, ka nākamgad pasaules čempionātā Oregonā vesera mešanas sektors būs blakus stadionam, nevis iekšā."

Vēl arvien ir domstarpības un sūdzības par "Krievijas/Nekrievijas" komandas līdzdalību zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga. Zelta medaļu skaitā komanda ar oficiālo nosaukum ROC (saīsinājums no Russian Olympic Committee) patlaban ierindojas piektajā vietā aiz Ķīnas, ASV, Japānas un Austrālijas. Uzvaras reizēs neatskaņo Krievijas valsts himnu, bet gan Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu.

Tātad sankcijas par valsts organizēto dopingu īstenojas tikai kā nosaukuma, karoga un himnas aizliegums. Vara vienmēr nosaka savu. Un skaidrs, ka Krievijai ir vara.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā