Sports un vara

  • Gunārs Nāgels, laikraksta „Latvietis“ palīgredaktors
  • 03.08.2021.
Foto: Zane Bitere, LETA

Foto: Zane Bitere, LETA

Latvijas un latviešu sportisti ir startējuši un ieguvuši medaļas olimpiskajās spēlēs zem dažādiem karogiem, ieskaitot Padomju Savienības un Austrālijas. Zem Latvijas karoga vasaras olimpiskajās spēlēs līdz šim ir iegūtas 20 medaļas, sākot ar soļotāja Jāņa Daliņa sudraba medaļu 1932. gadā Losandželosā līdz jaunākajai – zelta medaļai – 3x3 basketbola komandai šogad Tokijā.

Jāpiemin, ka 1932. gadā Losandželosā piedalījās tikai divi sportisti no Latvijas, otrais būdams desmitcīņnieks un karognesējs atklāšanas ceremonijā Jānis Dimza. Liktenis ir bijis ļoti skarbs pret Dimzu. Pēc astoņiem no desmitiem cīņas veidiem viņš ierindojās otrajā vietā, bet nelaimīgi tika pie ievainojumu kārtslēkšanā un bija spiests izstāties.

Kad 1940. gada jūnijā notika Latvijas okupācija, Dimza bija Rīgas dzelzceļu mezgla policijas priekšnieka palīgs, viņu apcietināja 1940. gada 6. augustā ar apsūdzību, ka 17. jūnijā piedalījies strādnieku demonstrācijas dalībnieku apšaušanā pie Rīgas dzelzceļa stacijas – tad, kad sarkanarmijas tanki ieripoja Rīgas centrā.

Dimzu turēja ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, un, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā, viņu aizveda uz austrumiem. Tā paša gada 19. decembrī Ziemeļkazahstānas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija Dimzam piesprieda "augstāko soda mēru", tas ir, nošaušanu un mantas konfiskāciju par Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta 13. punkta pārkāpšanu – "Par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību".

Olimpiskās spēles Tokijā notiek pandēmijas ēnā, bet tukšās tribīnes dažiem sportistiem nav nekas jauns. Latvijas vesera metēja Laura Igaune filozofēja: "Tribīnes bija tukšas, bet mums vesera metējiem tas nav pārsteigums. ASV nekad neesmu redzējusi pilnas tribīnes. Zinu, ka nākamgad pasaules čempionātā Oregonā vesera mešanas sektors būs blakus stadionam, nevis iekšā."

Vēl arvien ir domstarpības un sūdzības par "Krievijas/Nekrievijas" komandas līdzdalību zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga. Zelta medaļu skaitā komanda ar oficiālo nosaukum ROC (saīsinājums no Russian Olympic Committee) patlaban ierindojas piektajā vietā aiz Ķīnas, ASV, Japānas un Austrālijas. Uzvaras reizēs neatskaņo Krievijas valsts himnu, bet gan Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu.

Tātad sankcijas par valsts organizēto dopingu īstenojas tikai kā nosaukuma, karoga un himnas aizliegums. Vara vienmēr nosaka savu. Un skaidrs, ka Krievijai ir vara.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā