Terapija vai vardarbība? 3

Bruknas kopienas vadītājs Andrejs Mediņš: kopienā notiekošais «nav šo šakāļu — žurnālistu un sabiedrības — vērta informācija». Foto no LETA arhīva
Baiba Kļava

Aizdomās par vardarbību baznīcas vārds pēdējos gados locīts vairākkārt. Vai apsūdzības novestas līdz reālam sodam?

Kad pagājušā gada augustā bērnu tiesību aizsargi cēla trauksmi par nopietniem pārkāpumiem katoļu priestera Andreja Mediņa vadītajā Kalna svētību kopienā Bruknā, priesteris visas apsūdzības noliedza. 

Izmeklēšanas laikā arī Valsts policija tur konstatējusi iespējamu fizisku un emocionālu vardarbību pret vairākiem bērniem. Turklāt biedrība šajā laikā arī sodīta par izmeklēšanas vilcināšanu, vairāku mēnešu garumā nesniedzot likumsargiem svarīgu informāciju. 

Lai gan šis ir viens no pēdējo gadu skaļākajiem ar baznīcu saistītajiem skandāliem, tā atrisinājums sabiedrībai netiek atklāts. Ziemā policija ierosināja vairākas administratīvo pārkāpumu lietas un vēlāk nodeva tās izvērtēšanai, taču par soda piemērošanu šajā gadījumā bija jālemj nevis bērnu tiesību inspekcijai, kas sākotnēji konstatēja pārkāpumus, vai pašai Valsts policijai, kas veica lietas izmeklēšanu, bet gan slēgtām pašvaldību komisijām. 

Ir skaidro, kā noslēdzies Bruknas skandāls.

Apsūdzības kopienā noliedz 

«Šeit ir ļoti liela stingrība, ļoti liela kārtība, ļoti liela disciplīna, un es par to šodien, piedodiet, nekaunos,» — tā pirms gada Andrejs Mediņš stāstīja par dzīvi kopienā, kurā līdzās no alkohola, narkotiku un azartspēļu atkarībām sirgstošiem pieaugušajiem pēc vecāku lūguma uzņēmis arī problemātiskus jauniešus. 

Tā bija vienīgā reize gada laikā, kad viņš žurnālistiem komentēja izskanējušās apsūdzības pēc tam, kad pamatīgu skandālu aizsāka kāda kopienas locekļa anonīma sūdzība Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI), priesteri apsūdzot vardarbībā pret bērniem un ziņojot arī par citiem bērnu tiesību pārkāpumiem kopienā. 

Augustā, kad inspekcija saņemtās sūdzības dēļ devās pārbaudē uz Bruknas muižu, tur mitinājās 11 bērnu vecumā no 12 līdz 17 gadiem un vēl 17 pieaugušie. Bērni atklāja, ka viņiem plašajā muižas teritorijā lauku darbos jāstrādā 10—12 stundas diennaktī, nepabeigtie darbi jāturpina naktī, kā soda mērs tiek izmantota pārtikas ierobežošana, nav pieejama medicīniskā palīdzība, vairāki kopienas iemītnieki saskārušies ar emocionālu un fizisku vardarbību. 

Oficiāli gan Bruknas muižā nebija reģistrēta ne bērnu nometne, ne sociālās palīdzības sniegšanas programma, skaidro VBTAI — tas nozīmē, ka bērni tur pastāvīgi uzturēties nemaz nedrīkstēja. Kopienas saimnieks Mediņš pārbaudes laikā nav varējis inspektoriem nosaukt muižā esošo bērnu skaitu un izvairījies arī sniegt ziņas par viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai uzrādīt dokumentus, kas pamatotu, kādēļ bērni nodoti viņa aprūpē. 

Pats Mediņš medijiem skaidroja, ka bērnus uzņēmis, jo nav spējis «aiz mīlestības pateikt «nē» vecākiem», kas vērsušies pie viņa pēc palīdzības brīdī, kad bērniem vairs nav, kur iet, — viņi jau iepriekš izslēgti no skolām, un Brukna ir pēdējā cerība. «Es viņiem piedāvāju brīnišķīgu māju, viesmīlību un darbu, kas nav nosodījums vai sods,» skaidroja Mediņš.

VBTAI apsūdzības viņš vairākkārt dēvēja par nomelnošanu. «Uz ļoti daudzu izmisīgu vecāku bezspēcības lūgumu mēs esam bērniem ļāvuši dzīvot šeit, bet ar vienu noteikumu —  ka nav atsevišķas programmas, nav atsevišķa dzīvesveida. Ja vecākiem ir pieņemams, ka viņi ceļas kopā, peldas kopā, kopā iet lūgties, kopā mēs visi ēdam, kopā mēs visi ejam strādāt — mēs piepildām šo ikdienas dzīvi kā jau laukos.»

Darba terapija 

Kad VBTAI nāca klajā ar publisku paziņojumu par pārbaudēm un konstatētajiem pārkāpumiem Bruknas muižā, ar sūdzībām inspekcijā vērsās vēl citi — kopumā ap 20 personām, Ir atklāj VBTAI pārstāvis Taivo Trams. Sūdzības saņemtas par līdzīgiem pārkāpumiem ilgākā laika posmā — gan par emocionālu un fizisku vardarbību, gan disciplinēšanas metodēm. Šī informācija tika nodota Valsts policijai, kas pagājušajā vasarā sāka izmeklēšanu. 

Par spīti tam, ka sākotnējā VBTAI pārbaudē inspekcija sazinājās ar bērnu vecākiem, lai pārliecinātos, ka viņi pēc kopienas pamešanas nonāks ģimenes aprūpē, pēc divām nedēļām, ierodoties atkārtotā pārbaudē, tā secināja, ka pārkāpumi muižā joprojām nebija novērsti. Kopienas izveidotajā Bārbeles zēnu pamatskolā inspekcija satika divus bērnus, bet, kā ziņoja apkārtējie, redzot pārbaudes ierašanos, citi pametuši darbarīkus un metušies bēgt. 

Lai gan ziņas par pārkāpumiem un vardarbību Bruknas muižā pirmo reizi izskanēja tikai pagājušogad, senas liecības vēsta, ka līdzīgi apstākļi no atkarībām sirgstošajiem muižas iemītniekiem bijuši jau pirms vairāk nekā 10 gadiem. Jau tad tur atradušies bērni. 

Kā tas viss sākās? 

Tālajā 2001. gadā Andrejs Mediņš, būdams dekāns, tolaik izpostītajā Bruknas muižā ierīkoja rehabilitācijas kopienu dažādās atkarībās esošiem vīriešiem. Neilgi pirms tam viņš par nepilniem 2000 latu bija nopircis šo muižu kopā ar diviem zemesgabaliem, bet 2005. gadā šī īpašuma nomas tiesības uz 25 gadiem nostiprināja paša vadītajai Kalna svētību kopienai. 

Pāris liecības par priestera īstenoto terapijas programmu saglabājušās kādreizējā Bruknas kopienas mājaslapā Bruknaskopiena.lv — tā gan vairs nedarbojas, tomēr interneta arhīvā joprojām var aplūkot lapas saturu. 

Mediņš izklāstījis «darba terapijas» aizkulises. «Te ir liela saimniecība — 60 hektāru zemes, dārzi, puiši paši veido arī renesanses tipa parku, kur kādreiz būs strūklakas un skulptūras. Uz puišu atbildību ir truši, vistas, govis, aitas, zirgi. Katram ir kāds pienākums, ko pildīt: viens ir atbildīgs par pirti, vēl kāds par šķūni, cits par stalli, cits par kūti. Ir ļoti daudz jāstrādā, pat pa 12 stundām dienā, un tas sagādā vislielākās problēmas, jo vairums neprot strādāt. Es mācu strādāt, kā to liek tuvākmīlestības princips, arī mūsu garīgā dzīve ir balstīta uz Svētajiem rakstiem. Katru dienu pa trīs stundām puiši pavada lūgšanās — gan kopējās, gan personīgās. Notiek liturģijas, adorācija, vesperes,» teikts mājaslapā. 

Lai tolaik iestātos Mediņa vadītajā programmā ar nosaukumu Narkomānijas un alkoholisma ārstēšana ar kristīgām metodēm, bija jāizpilda un jāievēro visi viņa izvirzītie noteikumi, kas regulē ne tikai turpmāko dzīvesveidu, bet arī saskarsmes iespējas ar tuviniekiem un apkārtējiem. Iestāties kopienā var tad, «ja esi ar mieru savas apsēstības iznīcināšanai veltīt trīs četrus gadus; ja esi ar mieru šajā laikā atvadīties no smēķēšanas, iedzeršanas un narkotikām; ja atteiksies no TV, radio un magnetofona, bet varēsi paklausīties tikai kristīgo mūziku un lasīt kristīgo presi; ja pakļausies regulai neiziet no pils teritorijas bez dekāna Andreja Mediņa atļaujas; ja esi gatavs nedibināt kontaktus ar apkaimes iedzīvotājiem, pat ne labdarības nolūkos; ja esi gatavs nesatikties ar radiem, draugiem bez iepriekšējas saskaņošanas ar dekānu».

Stingrie noteikumi laika gaitā nerimās. Kāds «Bruknas muižas apmeklētājs» 2013. gadā pēc kopienas apmeklējuma vietnē Twitter dalījies ar fotogrāfiju, kurā redzami tobrīd kopienā noteiktie sodi. Uz baltas papīra lapas datorrakstā izdrukāti astoņi nosacījumi — katrs no tiem paredz konkrētu sodu par muižā valdošo noteikumu pārkāpumu. Starp tiem, piemēram, ir šādi: «Es izvēlos gulēt kūtī 30 naktis, ja mani pieķer smēķējot, bet, ja atzīstos, tad 9 naktis. Atkārtoti smēķējot vai lietojot narkotikas, alkoholu, iestājas 9 dienu gavēnis», «Es izvēlos aplieties ar 2 spaiņiem auksta ūdens, ja nepamatoti runāju pretī administrācijas pavēlēm», «Es izvēlos lasīt svētos rakstus un neēst, ja es ierodos 3 minūtes pēc zvana vai vēlāk uz lūgšanām vai ēdienreizi». 

Vai tie joprojām ir spēkā — Mediņš neatbild uz Ir uzdoto jautājumu. Viņš stingri pasaka, ka kopienā notiekošais «nav šo šakāļu — žurnālistu un sabiedrības — vērta informācija». «Tā kā viss paliek noslēgts, tā tas viss ir,» Mediņš ātri pārtrauc sarunu. 

Tomēr pagājušā gada augustā Mediņa sacītais gan liecina, ka gadu laikā pārmaiņas ir notikušas — noteikumi vairs nav tik strikti kā sākumā. «Bruknā visiem jauniešiem ir telefons — tā līdz šim nebija. Bruknai nav žogu, Bruknā nav cietuma režģu. Divreiz dienā iet prom no Bruknas autobuss, viņi var jebkurā brīdī braukt prom, jo šī nav piespiedu atrašanās vieta, pāraudzināšanas iestāde. Tā ir vienkārši ikdienas dzīves izdzīvošana.»

Gadu gaitā Mediņa Bruknas projekts ir ievērojami attīstījies — Kalna svētību kopiena iegādājās vēl citus zemesgabalus, muižas iemītnieki atjaunoja renesanses dārzu un savām rokām uzcēla baznīcu, ierīkoja Bārbeles zēnu pamatskolu. Viņa darbu novērtēja gan pašvaldība, gan sabiedrība, gan balvas Latvijas lepnums žūrija. Iemantotās slavas dēļ daļu sabiedrības pārsteidza izskanējušie pārkāpumi viņa kopienā, un daudzi metās priesteri aizstāvēt.

Baznīcas atbalsts 

Par spīti tam, ka Romas katoļu baznīca citos gadījumos vairākkārt publiski nosodījusi vardarbību, priestera Mediņa lietā tā bija atturīga — baznīca visu četru diecēžu bīskapu publiskā paziņojumā gan mudināja nogaidīt, līdz izmeklēšanā tiks pārbaudīta saņemtā informācija, gan arī pauda atbalstu priesterim un viņa līdzšinējai darbībai.

«Būtu nepareizi pieļaut, ka Mediņa ieguldījums tiktu izpostīts virspusēji emocionālas publiskas tirzāšanas rezultātā, bez skaidrības par reāliem faktiem. Ir svarīgi sekot līdzi likumu ievērošanai un iestāties par ētisku un pareizu rīcību. Tomēr dažreiz, kad vainīgo meklēšana un notiesāšana kļūst par pašmērķi, mēs kļūstam akli un vienaldzīgi pret tiem darbiem, kas ir izdarīti labi. Cilvēka dabā ir pieļaut kļūdas, tomēr tikpat svarīgi ir tās atzīt un vērst par labu,» rakstīts vēstulē. «Ir svarīgi likumu interpretēt ne tik daudz burtiski, bet gan izprast likuma garu. Likumdevējs gribēja darīt labu nepilngadīgajiem, tos aizstāvot, bet ieticēsim tam, ka arī Mediņš grib šiem jauniešiem labu. Vai, aizliedzot Mediņam darboties ar jauniešiem, mēs tiešām šiem jauniešiem palīdzēsim?» atbalstu priesterim pauda baznīca. 

Starp sūdzībām pavīd arī liecības par to, ka darba terapija kādam tiešām nākusi par labu un palīdzējusi nostāties uz kājām. Piemēram, viens no stāstiem, kas savulaik publicēts Bruknas kopienas mājaslapā, vēsta par jaunieti, kas muižā nonācis, vēl būdams nepilngadīgs. Lūk, neliels fragments: «Arturam ir 17 gadi. Heroīnu sāka lietot no 13 gadu vecuma, pirms tam smēķējis un ostījies. Bēdzis no vairākām narkoloģiskām klīnikām, līdz, pateicoties mammas uzņēmībai, nokļuvis šeit. 

«Man galvenais bija izturēt šeit pirmo nedēļu, adaptēties. Te nav kūrorts, te sevi ir jāpārvar. Sākumā tas, protams, tracināja. Darbs ir absolūtais pluss, kaut arī vēl tagad jūtos pārstrādājies, bet apzinos, ka bez darba nevar. Atceros, agrāk strādājot gribējās mest dekānam Mediņam ar lāpstu, tagad esmu viņam ļoti pateicīgs. Ja agrāk pilsētā domāju tikai par narkotikām, tad te es domāju par dzīvi. Par tiem, ar kuriem es biju kopā. Vienam no AIDS jau pūst seja, otrs atrodas psihiatriskajā slimnīcā, trešajam ir tuberkuloze un hepatīts smagā formā, ceturtais — kļuvis bomzis, divi sēž cietumā, divi nomiruši no pārdozēšanas, tikai mēs trīs esam izlīduši. Arī mana nākotne varēja būt — vai nu kapsēta, vai cietums, tāpēc esmu pateicīgs Dievam, ka man ir dota iespēja pašreiz būt Bruknā, kur dzīve ir laba.»»

Sabiedrības mīlestība

Kalna kopienas labā Mediņš tik tiešām ir paveicis daudz. Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajos pārskatos redzams, ka Kalna svētību kopiena 10 gadu laikā ziedojumos ir savākusi vairāk nekā 850 tūkstošus eiro savas darbības nodrošināšanai un projektu īstenošanai. Ar savāktajiem līdzekļiem izdevies Bruknas muižas teritorijā no pamatiem līdz jumtam uzcelt savu baznīcu — tieši šis projekts padarījis Mediņu pazīstamu plašākai sabiedrībai. 

Ziedojumu vākšanai Kalna svētību kopiena rīkoja ikgadējus labdarības koncertus, kuros bez atlīdzības uzstājās tādi populāri mūziķi, mākslinieki un kopienas atbalstītāji kā Renārs Kaupers, Elita Patmalniece un citi. 

Kalna svētību kopiena sniegusi palīdzību ne tikai atkarībās nonākušajiem, bet arī bezpajumtniekiem, no vardarbības cietušajiem un no cietuma atbrīvotām personām, norādīts kopienas darbības pārskatā. Piemēram, 2019. gadā Bruknā no atkarībām ārstējušies 64 cilvēki, bet 2018. gadā pēc īslaicīgas palīdzības pie kopienas vērsušies 1726.  

Viens no lielākajiem kopienas atbalstītājiem ir kādreizējais apdrošināšanas kompānijas BTA līdzīpašnieks Gints Dandzbergs — viņa ziedotie līdzekļi ļāva kopienai īstenot Bārbeles zēnu skolas projektu. Viņš ir arī dāsns Jaunās konservatīvās partijas (JKP) atbalstītājs. No 2018. līdz 2021. gadam tieslietu ministra partijai ziedojis nepilnus 50 tūkstošus eiro. Arī abi viņa brāļi šajā periodā partijai ziedojuši gandrīz tikpat — vēl 46,8 tūkstošus. 

Pēc augustā izskanējušās informācijas par konstatētajiem pārkāpumiem Bruknā tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aktīvi atbalsta katoļu baznīcu un pat kļuvis par vienu no katoļu baznīcas informācijas aģentūras kampaņas sejām, tviterī lakoniski pauda atbalstu Mediņam, kuru «liberāļi tagad «nomētā»». 

Atrisinājums paliek noslēpumā  

Lai gan bērnu tiesību pārkāpumus Kalna svētību kopienā sākotnēji konstatēja VBTAI, lēmumu par soda piemērošanu tā nepieņēma. To nedarīja arī Valsts policija, kas lietu izmeklēja, nekonstatējot kriminālpārkāpumu. Gada sākumā policija lietu slēdza. Tomēr tika ierosināti vairāki administratīvie procesi par vardarbību, un izmeklēšanā savāktā informācija martā tika nosūtīta Bauskas pašvaldībai — slēgtajai domes administratīvo lietu komisijai pāris deputātu sastāvā bija jāizvērtē iegūtā informācija un jālemj par soda piemērošanu vai nepiemērošanu priesterim un viņa vadītajai kopienai. 

Lai gan policija norādīja, ka lietas materiālus nosūtījusi arī Vecumnieku novada administratīvajai komisijai, dome materiālus saņēmusi neesot, norādīja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gija Spula. Bauskas pašvaldības pārstāve Ieva Šomina Ir skaidroja, ka pavasarī komisijas pieņemto lēmumu nedrīkst izpaust, atteikumu pamatojot ar to, ka administratīvās komisijas lēmumi ir konfidenciāli.

Komisijas lēmumu neatklāj arī Mediņš. Telefonsarunā ar Ir viņš saka, ka «tādu informāciju mēs neizsniedzam, un tas nav vajadzīgs». «Es domāju, ka ir pietiekoši informācijas, viss ir nodirsts, aizdirsts, piedirsts, un ko tad es ļaušu vēl kādiem tur pīkstināties?»

Arī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, atbildot uz Ir jautājumu, noliedza, ka zinātu pašvaldības administratīvās komisijas pieņemto lēmumu attiecībā uz ierosinātajiem administratīvajiem procesiem. Nekāds sods viņa diecēzē kalpojošajam Mediņam saistībā ar šo lietu no baznīcas puses piemērots neesot. 

Vai Bruknā joprojām dzīvo arī bērni? Preses konferencē Mediņš teica, ka pēc VBTAI pārbaudēm bērnu tur vairs neesot, tomēr pieļāva iespēju, ka «aiz mīlestības» nespēs atteikt vecākiem, kas zvanīs un lūgs viņu uzņemt savus bērnus Bruknā. 

Bauskas pašvaldības rīcībā esošā informācija liecina, ka Bruknas muiža turpina strādāt un darboties tikai ar pieaugušajiem.

Lai gan ziņas par pārkāpumiem un vardarbību Bruknas muižā pirmo reizi izskanēja tikai pagājušogad, senas liecības vēsta, ka līdzīgi apstākļi no atkarībām sirgstošajiem muižas iemītniekiem bijuši jau pirms vairāk nekā 10 gadiem.
Foto no LETA arhīva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (3)

Bolero_10 30.07.2021. 20.10

Dzīvošana Kalna svētību kopienā ir BRĪVPRĀTĪGA!!! Tā NAV ieslodzījuma vieta!!! Tātad – ar varu nevienu tur nespiež atrasties!!! Kā kopienai tai ir noteikumi. Iepriekš zināmi.
Pr. Mediņa uzskats – cilvēki nemāk strādāt, nav raduši strādāt. No tā arī dažādas atkarības. Kopienā viņi tiek radināti un mācīti strādāt.
Līdzīgi ar nepilngadīgajiem. Ne jau rātnos un paklausīgos vecāki nodeva priestera aprūpei.
Starp citu, vai atcerieties, kādu tad palīdzību no valsts institūcijām saņēma tā zēna vecāki, ar kuru sākās visa ši jezga? Viņš tika ievietots krīzes centrā. Pēc divām dienām atdots vecākiem. Tālāk tieciet paši galā. Lūk, tā!!!
Lai Dievs svētī priesteri Mediņu un Kalna svētības kopienu un ikvienu tās locekli!!!

+3
-2
Atbildēt

0

J.šveiks 01.08.2021. 18.58

Pareizi , viņiem kolonijas režīms , citādi profilaksei nav jēgas . pie tam tas viss brīvprātīgi , tas ir , pats izlēmi tikt no atkarībām vaļā , nepilngadīgā vietā to izlemj vecāki . Pretējā gadījumā cietums , vai pārdozēšana . Nariķi reti kad pārdzīvo 30 gadu. Vecāki par savām atvasēm ļoti pārdzīvo , kad tiek aizpogāts bērna koka mētelis.

+2
-2
Atbildēt

0

murrey 29.07.2021. 21.28

Atbalsta Bordāns un JKP. Nu tad viss skaidrs. Attiecībā uz šiem noziegumiem – bezizmēra “tiesiskums”.

+4
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu