Policisti ar labu augstāko izglītību – vēlamais vai nepieciešamais?

Gluži tāpat kā pedagogi, ārsti, inženieri, IT un citi speciālisti mūsu valstij nepieciešami arī labi izglītoti policisti – kārtības policijas darbinieki, izmeklētāji, kriminālinspektori, kibernoziegumu atklāšanas un citi speciālisti. Pretējā gadījumā veidosies objektīvas grūtības atklāt pasūtījuma slepkavības, apkarot ekonomiski finansiāla rakstura noziedzīgos nodarījumus, cīnīties ar transnacionāliem organizētiem kriminālajiem grupējumiem.

Pēdējā laikā lauzts daudz šķēpu ap jautājumu par 12 gadus seno kļūdu – Latvijas Policijas akadēmiju (LPA) likvidēšanu. Savu apogeju jautājums sasniedza 9. jūnijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam J.Rancānam paužot viedokli, ka policistu apmācība atsevišķās augstskolās, ir “pilnībā izgāzusies un bankrotējusi stratēģija, kas būtu jāmaina”. Te jāsaka – žēl, ka Rancāna kungs nav iepazinies ar policistu izglītošanas praksi Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

Apzinoties nelabvēlīgās sekas, kas varēja iestāties līdz ar LPA likvidāciju, RSU 2009.– 2010. gadā izstrādāja specializētu profesionālā bakalaura studiju programmu Tiesību zinātne un 2011. gadā augstskola noslēdza līgumu par Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanu šajā studiju programmā.

Tajā bija iekļauti tādi ar policijas darbu saistīti kursi kā Kārtības policijas iestāžu darba organizācija, Kriminālizmeklēšanas iestāžu darba organizācija, Izmeklēšanas iestāžu darba organizācija vai Policijas tiesības Latvijā un ārvalstīs. Vienlaicīgi profesionālajā maģistratūras studiju programmā Tiesību zinātne izveidojām Latvijā vienīgo specializāciju Operatīvais darbs. Studiju kursus šajā programmā īsteno ne tikai vietējie, bet arī ārvalstu speciālisti no Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas. Programmu vada bijušais Valsts policijas priekšnieks Dr. jur. Aldis Lieljuksis.

2016. gadā Ministru kabinets apstiprināja jaunu profesijas standartu Vecākais policijas virsnieks, kuru varēja apgūt tikai studiju programmā Policijas darbs. 2017. gadā RSU atvēra jaunu studiju virzienu Iekšējā drošība un civilā aizsardzība, kā arī tika pie licencētas profesionālā bakalaura studiju programmas Policijas darbs. Studiju virziena un programmas vadītājs ir Dr. jur. Valdis Voins, arīdzan bijušais Valsts policijas priekšnieks un viens no daudziem mācībspēkiem, kurš RSU pievienojās pēc LPA likvidēšanas.

2019. gada 7. maijā MK apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi tika atzīts, ka “studiju programmas īstenošanā ir iesaistīts liels skaits pieredzējušu nozares ekspertu, t.sk. izmeklēšanas un operatīvā darba jomās. Nav nekāda pamata apšaubīt jaunās programmas kvalitāti vai efektivitāti”. Pamatojums minētajam atzinumam ir 2019. gadā veiktā studiju virziena un profesionālā bakalaura studiju programmas Policijas darbs starptautiskā izvērtēšana un akreditācija uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem līdz 2025. gada 23. aprīlim. Tādēļ neizpratni raisa Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja izteikumi.

Pilnībā var piekrist iekšlietu ministres M.Golubevas atzītajam – ir nepieciešams pētnieciskais darbs. RSU ir aizstāvēti promocijas darbi, kuri ir veltīti ar policijas darbu saistītajām jomām. Piemēram, A. Feldmaņa disertācija Policijas funkciju teorētiskie un praktiskie aspekti transformācijas sabiedrībā, V.Voina promocijas darbs Terorisma novēršanas un apkarošanas teorētiskās un praktiskās problēmas Latvijā un Eiropas Savienībā. Doktorantūras studiju ietvaros pašreiz tiek izstrādāti pieci pētījumi, kuri ir saistīti ar iekšējās drošības saistītām problēmām. Doktorantūras studiju programmas ietvaros tiek arī īstenota specializācija policijas tiesībās un vienlaikus tiek plānots izveidot doktorantūras studiju programmu Drošības politika un menedžments. Studiju programmas izstrādes un īstenošanas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus teorētiskā un praktiskā jomā tiesībsargājošo un drošības iestāžu darbā, kuri veiktu zinātnisku pētījumus iekšējās drošības jomā un iesaistītos policijas darba bakalauru un maģistratūras studiju programmu docēšanā.

Tajā pat laikā RSU Juridiskā fakultāte izstrādā jaunu profesionālā maģistra studiju programmu Ekonomiskā drošība un veido tādus jaunus studiju kursus kā Kibernoziegumu atklāšana un izmeklēšana, E-procesa tiesiskie un organizatoriskie aspekti vai Naida kriminalitātes tiesiskie, sociālie un politiskie aspekti.

Turpinot par attīstības perspektīvu, RSU Juridiskā fakultāte studijas nodrošinās pilnīgi jaunās telpās Rīgā, Kuldīgas ielā 9, kur jau tiek veidoti jauni specializēti kabineti, arī digitālās kriminālistikas, komunikācijas un specializēto informācijas tehnoloģiju apgūšanai. Fakultātes strukturālajā attīstības scenārijā ir paredzēts izveidot policijas darba katedru, profesionālās pilnveides centru, policijas darba psihotehnoloģiju laboratoriju.

Tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu izglītošana būtu iespējama, sadarbojoties ar RSU, balstoties uz universitātes jau pietiekoši attīstīto infrastruktūru un tās nākotnes kontūrām, kvalificētu un pieredzes bagātu akadēmiskā personāla pedagoģiskā un pētnieciskā darba pieredzi, noturīgu un stabilu sadarbību ar iekšējās drošībās nodrošināšanas struktūrām.