Ilustratīvs attēls
Pagājušajā nedēļā kāda advokāte vērsās Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk CVK) ar iesniegumu, lai panāktu savam klientam iespēju nobalsot 5. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, atrodoties ieslodzījuma vietā. CVK šo iespēju atteica, norādot uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto daļu, kurā teikts, ka "balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts". Proti, "aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā" tikai tad, ja ieslodzījuma vieta sakrīt ar vēlēšanu apgabala teritoriju, kurā deklarēta dzīvesvietas adrese. Lai arī man ir dziļi vienaldzīgas konkrētās personas iespējas vēlēt vai nevēlēt, tomēr jāatzīst, ka šis gadījums atklāj situācijas absurdumu, kurai pakļauts ir arī man personīgi tuvs cilvēks, kurš, paldies Dievam, neatrodas apcietinājumā, taču likuma 32. panta ceturtās daļas noteikto tiesību ierobežojumu tas nemaina.
