Ilustratīvs attēls
Veselības aprūpes nozare visā Eiropā atrodas lielu pārmaiņu priekšā. To ietekmē gan iedzīvotāju sastāva strukturālās izmaiņas un aprūpes pieaugošās izmaksas, gan arī ārstniecības virzienu un jaunu tehnoloģiju strauja ienākšana medicīnā. Viens no centrālajiem elementiem jauno tehnoloģiju un medicīnas virzienu attīstībā ir dati – personas veselības datu ievākšana, apstrāde, uzglabāšana, kā arī to tālāka izmantošana pētniecībā, kas savukārt iespējo gan profilaksi, gan jaunu zāļu radīšanu. Inovatīvu un personalizētu zāļu radīšanas ātrums un efektivitāte lielā mērā ir un būs atkarīgi no spējas piekļūt atbilstošiem un kvalitatīviem datiem.
Eiropas valstis kopumā atrodas visai līdzīgā situācijā – to normatīvie akti, kas regulē personas veselības un sociālo datu izmantošanu, ir novecojuši. Ir, protams, izņēmumi, piemēram, Somija. Tās virzienā šobrīd skaudīgi raugās medicīnas nozares speciālisti ļoti daudzās valstīs. Latvija pagaidām nav izņēmums uz kopējā fona, bet esam apņēmības pilni situāciju mainīt. Arī mūsu normatīvais regulējums šajā jomā ir apaudzis ar 10-20 gadu putekļu kārtiņu. Tas ir sadrumstalots un neatspoguļo nedz izmaiņas tehnoloģiju jomā, nedz aktuālās vajadzības veselības nozarē.
