Varbūt laiks maksāt par vakcinēšanos?

“(..) slikti būtu, ja palielinātos krājumi, un viņas neatrod plecu.” Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ar vakcinācijas tempu Latvijā iet sūri. Lai gan infrastruktūra ir vietā un beidzot arī pieejamas vakcīnas, esam pēdējie Eiropā vakcinēto skaitā. Lai no pēdējās vietas izrautos, nevaram darīt tikai to, ko dara citi. Jāmeklē ambiciozas idejas, kā tempus strauji kāpināt.

Tādēļ Latvijai jāsāk maksāt cilvēkiem par vakcinēšanos. Ar šādu pieeju jau eksperimentē citi – piemēram, Serbijā katrs cilvēks, kas vakcinēsies maijā, saņems 25 eiro. Arī vairākos ASV štatos – Rietumvirdžīnijā, Merilendā – cilvēkiem maksā par vakcinēšanos, kā arī citu cilvēku pārliecināšanu.

Kāpēc lai mēs to darītu?

Pirmkārt, nauda ir īpaši labs veids, kā motivēt cilvēkus vakcinēties.

Jau pašlaik izmantojam dažādus rīkus, lai veicinātu tempa pieaugumu. Notiek plaša komunikācijas kampaņa, piemaksas ģimenes ārstiem, un valdība pat apsver priekšrocības, kas būs pieejamas tikai vakcinētajiem – iespēju apmeklēt teātri vai kino, rīkot ballītes un sportot.

Taču ar to ir par maz. Cilvēki ir skeptiski par valdības līdzšinējo darbu – Latvijā valdības darbu Covid laikā vērtē vissliktāk ES, no nevakcinētajiem tikai 24% saka, ka noteikti plāno vakcinēties. Pārējie dalās divās daļās – vai nu vakcinēties neplāno, vai tikai apsver iespēju to darīt. Lai viņu viedokli mainītu, jāpiedāvā skaidrs un saprotams ieguvums no vakcinēšanās.

Ar naudu draudzēties grib visi. Tā labi strādā, piemēram, lai veicinātu smēķēšanas atmešanu, lai gan cilvēki ir informēti par smēķēšanas riskiem. Vēl jo vairāk – summai nav jābūt lielai, jo maksājot 100 vai 700 eiro, rezultāti ir līdzīgi. Arī nesenās aptaujas liecina, ka nauda un iespēja nevalkāt maksu ir divi efektīvākie rīki, lai motivētu cilvēkus vakcinēties.

Otrkārt, mums ir būtiski jāmaina kurss.

Novembrī nepieteikties uz visām Pfizer vakcīnām bija liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām. Vienas devas saņēmušo pilngadīgo iedzīvotāju attiecība ir otra sliktākā ES – 13,9%. Pilnu vakcīnu kursu saņēmuši tikai 2,5%, kas ir sliktākais rādītājs ES.

Jā, kopš visu grupu atvēršanas esam redzējuši iepriecinošus skaitļus, bet nedrīkstam aizmirst par kritisku niansi – tikai 32% no senioriem virs 70 ir vakcinēti (NVD dati, 2021. gada 4.maijs), kaut arī laika pieteikties ir bijis vairāk nekā trīs mēnešus.

Būsim pragmatiski – lai droši atvērtu ekonomiku, mums primāri jāsamazina Covid mirstība un hospitalizācijas, vakcinējot riska grupas. Pat ja viss Latvijas tviteris novakcinēsies, mirstība riska grupās nesamazināsies. Šī ir problēma it īpaši Latgalē, kur mēs nevaram paļauties, ka drīz Eiropas Zāļu aģentūra varētu apstiprināt populārāko vakcīnu Latvijā – Sputnik V.

Diemžēl tieši riska grupas ir finansiāli neaizsargātas. Tāpat cilvēki ar zemiem ienākumiem vakcinēties plāno vismazāk. Ir loģiski pieņemt, ka nauda varētu pārliecināt tos, kurus nepārliecināja avīzes un ziņu raidījumi.

Lai atgūtos no novembra kļūdām un izrautos Eiropas priekšgalā, mūsu vienīgā iespēja ir meklēt jaunas, ambiciozas idejas.

Treškārt, maksāt par vakcinēšanos atmaksāsies. Mums ir jāsalīdzina šīs idejas izmaksas ar laiku, ko riskējam zaudēt.

Katrs mēnesis, ko pavadām ierobežojumos, mums izmaksā miljonus. Jo ilgāk turpināsies ierobežojumi, jo grūtāk uzņēmumiem atgūties un cilvēkiem atgriezties iepriekšējā darbā. Riskējam – kamēr Igaunijas un Lietuvas ekonomikas strauji atgūsies, mēs vēl sēdēsim mājsēdē.

Ierobežojumi arī ietekmē cilvēku garīgo veselību. Hronisks bezdarbs, sociāla izolēšanās un nabadzības risks nogalina, kā arī atņem potenciālos dzīves gadus (Years of potential life lost).

Šis ir gadījums, kad valstij ir jātērē, lai atpelnītu. Vakcinācijas projekts mums izmaksās vismaz 100 miljonus, un jau 182 miljonus esam izmaksājuši vienreizējā bērnu pabalstā. No ES Atveseļošanās un noturības mehānisma Latvijai būs pieejami 1,82 miljardi.

Salīdzinoši, ja mēs 50% no Latvijas iedzīvotājiem samaksātu 100 eiro par vakcinēšanos, tas mums izmaksātu ap 90 miljoniem eiro. Tā nav liela summa, lai nodrošinātu, ka par vienu līdz diviem mēnešiem ātrāk varam atvērt skolas un atcelt ierobežojumus.

Tāpat trešdaļai Latvijas mājsaimniecību nav nekādu iekrājumu. Ja valdība turpinās helikopteru naudas kampaņas, daudz gudrāk tās būtu piesaistīt vakcinācijai. Šādi mēs reizē stimulētu ekonomiku un veicinātu ātrāku tās atvēršanu.

Visbeidzot – kāda ir brīvības cena? Mēs nepārmetam, ka valsts investīcijas policijā neatpelnās naudas izteiksmē, jo to mērķis ir pasargāt iedzīvotāju brīvības. Līdzīgi, pat ja šis neatmaksāsies, mēs varēsim ātrāk atgūt brīvības satikties ar sev tuviem cilvēkiem un pelnīt sev iztiku. Tas ir to vērts.

Kādi ir iebildumi?

“Jūs izniekosiet naudu. Cilvēki, kas tāpat ietu vakcinēties, dabūs naudu par brīvu.”

Pirmkārt, protams, ka mērķēti pabalsti strādā labāk, taču mēs nevaram precīzi identificēt cilvēkus, kuriem maksāšana kaut ko mainīs. Arī 500 eiro par katru bērnu nebija mērķēts pabalsts. Visticamāk, dažiem vecākiem tas nebija vajadzīgs, bet lielākoties pabalsti mērķi sasniedza, un tas ir galvenais.

Otrkārt, izšķērdīgi būtu neko nedarīt un ļaut vakcinācijas tempam turpināties gausi. Jā, pašlaik temps ir pieaudzis, taču prognozes liecina, ka to noturēt būs grūti. Sagaidāms, ka jau vasarā būs vairāk vakcīnu nekā gribētāju.

“Lieka iniciatīva – mēs jau maksājam par biroju, komunikāciju, loģistiku, zvanu centriem, ģimenes ārstu piemaksām, apsveram arī dot privilēģijas vakcinētajiem. Vai ar šo nav gana?”

OK. Bet kāpēc mēs nevaram labāk? Šī ideja ir riskanta, bet, ja gribam celt vakcinācijas tempu, mums nav izvēles. Pamēģinām – ja nestrādās, pārtrauksim. Arī maksāt slavenībām par vakcīnu popularizēšanu ir riskanti, jo mēs nezinām, cik efektīvi tas strādā. Taču esam gatavi šo risku uzņemties.

“Šī ir neētiska cilvēku uzpirkšana. Lēmumam vakcinēties jābūt brīvprātīgam.”

Pirmkārt, tas joprojām ir brīvprātīgs lēmums. Cilvēki izvēlēsies, kas viņiem ir svarīgāk – skepse vai nauda.

Otrkārt, mēs jau tagad izmantojam naudu, lai iedrošinātu cilvēkus pieņemt valstij svarīgus lēmumus. Piemēram, Nacionālā apvienība atbalsta pabalstu celšanu, lai motivētu ģimenes radīt vairāk bērnu. Valsts arī maksā par asins ziedošanu, kaut arī tas ir brīvprātīgi. Šis ir līdzīgi.

“Kas notiks ar tiem, kas jau vakcinēti? Negodīgi, ja nemaksās.”

Varbūt tas ir negodīgi, bet tas ir mazāk svarīgi nekā palielināt vakcinācijas tempus un izglābt dzīvības. Pasaule nav godīga.

“PR munīcija vakcīnskeptiķiem. Valsts cenšas piekukuļot iedzīvotājus lietot nepārbaudītas vakcīnas.”

Būsim godīgi – vakcīnskeptiķiem jebkura valdības rīcība ir PR munīcija. Viņi visu laiku saka divkosīgas pretrunas – piemēram, apgalvojot, ka no Covid cilvēki nemirst, bet no vakcīnām mirst. Šis neko nemainīs.

Kopumā lielākā daļa cilvēku nav fanātiski vakcīnskeptiķi. Viņus drīzāk māc šaubas un nezināšana. Taču sena latviešu gudrība vēsta – par naudu pat velns danco.