SAB: Krievija īsteno pasākumus Navaļnija komandas diskreditācijai

  • Satversmes aizsardzības birojs
  • 22.04.2021.
No kreisās: īstais Leonīds Volkovs; no labās - viltvārdis. Foto no Twitter

No kreisās: īstais Leonīds Volkovs; no labās - viltvārdis. Foto no Twitter

Pirms mēneša ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija viltus pārstāvi tikušies Saeimas Ārlietu komisijas deputāti, šādas tikšanās bijušas arī abu pārējo Baltijas valstu parlamentāriešiem un vēl vairāku Eiropas valstu politiķiem, atzinis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA). Trešdien krāpnieki izjokoja arī sabiedrisko mediju - Latvijas Televīziju (LTV), kas izlielījās runājusi ar Volkovu, kurš LTV  informējis par Krievijā pazīstamā blogera Jurija Dudja stāšanos Navaļnija biroja vadītāja amatā. LTV ceturtdien savu alošanos atsaukusi.

Publicējam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) paziņojumu par Krievijas īstenoto maldināšanu.

Maldināšanai pakļauti arī Latvijas mediji un institūcijas

Konstatēti vairāki gadījumi, kad pie Latvijas medijiem un arī valsts institūcijām vēršas krāpnieki, kas, izliekoties par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu, iesaistās dialogā, piedāvā telefonintervijas vai videotikšanās.

SAB vērš uzmanību, ka tā ir maldināšana. Visticamāk, par Leonīdu Volkovu uzdodas un saziņā ar politiķiem, institūcijām un arī medijiem Rietumvalstīs, tajā skaitā Latvijā, iesaistās tā dēvētie “pranksteri” no Krievijas Vovans un Leksus. Īstajā vārdā Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs.

Maldināšana notiek pēc sekojoša modeļa: sākotnēji medijiem vai organizācijām tiek atsūtīts e-pasts, kura sūtītājs iepazīstina sevi kā ar Navaļnija komandas pārstāvi Leonīdu Volkovu un piedāvā sniegt savu redzējumu par situāciju ar Navaļniju un opozīcijas aktivitātēm Krievijā. Tālāk tiek uzsākta sarakste, kas atstāj ticamu un autentisku iespaidu. Sadarbībā iesaistītajiem nereti tiek prasīta kāda cita potenciālā “upura” kontaktinformācija, ar ko maldināšanas ķēde izplatās tālāk.

SAB vērtējumā šajā gadījumā maldināšanas mērķis ir graut Navaļnija atbalstītāju reputāciju, Rietumu medijiem un starptautiskai sabiedrībai radīt nedrošību kontaktos ar viņa komandas pārstāvjiem. Pašlaik šis ir īpaši aktuāls jautājums Krievijas iekšpolitikā.

Vēršam uzmanību, ka Leonīds Volkovs 8.aprīlī ar sava Facebook konta starpniecību jau vērsa uzmanību uz to, ka viņa vārdā tiek izsūtītas maldinošas ziņas, kā piemēru minot, ka tādu saņēmusi EDSO Parlamentārā asambleja. Šīs ziņas tiek sūtītas no e-pasta adreses [email protected] un saziņai norādīts Polijas telefons. SAB zināms, ka arī Latvijas institūcijas ziņu saņēmušas tieši no šīs e-pasta adreses.

“Pranksteri” Vovans un Leksus šā gada februārī organizējuši arī videozvanu ar Amnesty International amatpersonām, sarunas gaitā uzdodot provokatīvus jautājumus. Vēlāk videomateriāls ievietots arī “pranksteru” YouTube kanālā. Maldinošās sarunas laikā izskanējusī informācija izmantota arī Krievijas televīzijas kanālā Rossija 24, tādējādi diskreditējot Amnesty International vadību un pieņemtos lēmumus. Līdzīgas ietekmes operācijas tikušas īstenotas pret Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Dānijas amatpersonām, kur Krievijas pārstāvji izlikās par Baltkrievijas Lukašenko režīma opozicionāri Svetlanu Tihanovsku.

Lai arī tā dēvētie Krievijas “pranksteri” Vovans un Leksus sevi pozicionē kā neatkarīgus aktīvistus, SAB vērtējumā viņu darbība tiek koordinēta un pilnībā atbilst Kremļa politiskajām interesēm un ir Krievijas mērķtiecīgi īstenota ietekmes operācija.

SAB aicina Latvijas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un medijus rūpīgi izvērtēt un pārbaudīt piedāvātos sadarbības projektus un dialoga partnerus. Dažāda veida viltus identitātes un arvien komplicētākas manipulēšanas tehnikas Krievijas īstenotajās ietekmes operācijās tiek izmantotas arvien biežāk. Saņemot e-pastu, telefona zvanu vai ziņu sociālajos tīklos no potenciālā dialoga partnera, aicinām pārliecināties par sūtītāja patieso identitāti – izpētīt personas pārstāvētās organizācijas oficiālo mājas lapu vai verificētos sociālo tīklu kontus, tajā skaitā salīdzināt kontaktinformāciju. Pat ja e-pasts saņemts no identiskas adreses, kas norādīta mājas lapā, atbildi rakstot, iesakām nelietot automatizēto atbildes funkciju, bet gan no jauna ierakstīt adresi e-pasta lodziņā.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Jaunākajā žurnālā