Lietas ar jēgu un stāstu • IR.lv

Lietas ar jēgu un stāstu

Mārtiņa Eņģeļa iecienītākā metode ir nocenotu augu meklēšana un atgriešana dzīvē. Foto — Kristīne Komarovska
Alise Zita Zeidaka

Noslēdzam rakstu sēriju, kurā kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklējām veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk

Lai mums beidzot pietiktu tikai ar vienu planētu, jāizvēlas kvalitāte pret kvantitāti un jāiegūst imunitāte pret reklāmām

Mēs esam kompanjoni

Pilsētvides pētniekam, tūrisma kritiķim un raidījumu veidotājam Mārtiņam Eņģelim ir svarīgi, ka katrai lietai ir savs stāsts. Viņa dzīvoklī ir apmēram ducis augu, un par katru no tiem Mārtiņam ir leģenda. 

Viņa izpratni par dabas nozīmi cilvēka dzīvē veidoja bērnība, kas aizvadīta laukos. Taču pirmo augu — šeflēru — savā dzīvoklī pilsētnieks ienesa tikai pirms apmēram septiņiem gadiem. «Radās vizuāla un emocionāla vajadzība pēc kaut kā zaļa,» viņš saka. 

Ap to laiku modē nāca eksotiskiem zaļumiem piepildīts interjers. Tie, kuriem maciņš ļāva, sāka pirkt dārgus augus un ar šiem dizaina elementiem lepoties Instagram. «Lietas, kuras var vienkārši nopirkt, man vienmēr likušās triviālas un tukšas,» saka Mārtiņš. Kāpēc gan pirkt augu, ja to var dabūt citā veidā? Tiekot arī pie stāsta.

Viņa dzīvoklī atrodama gan Japānas plūme, kas kā nispero augļa sēkla pirms diviem gadiem atceļoja no Kanāriju salām, gan monstera, kas izaugusi no darbavietā nočiepta zara. «Varu pastāstīt par katru augu, un tas piešķir vērtību — tie nav tikai dizaina objekti, bet daļa no manas kopienas.» Podiņu skaits Mārtiņa dzīvoklī ir mainīgs, jo te rehabilitāciju piedzīvo arī paziņu augi. Tieši reanimēšana jeb otrās iespējas došana kritušajiem, kā saka Mārtiņš, augkopībā viņu interesē visvairāk.

Ir trīs reanimācijas metodes. Pirmā ir upcycling jeb otrās elpas došana izmešanas vietā. Piemēram, ananasa cekuls vai ingvera gabals var nonākt nevis kompostā, bet ūdenī un dzīt asnus. Otrā ir pavairošana ar spraudeņiem — tā iespējams ne tikai iegūt vēl vienu augu, bet arī izglābt kādu, kurš ir gandrīz miris. Trešā, Mārtiņa iecienītākā, metode ir nocenotu augu meklēšana un atgriešana dzīvē. Sirojot būvmateriālu veikalos, viņš meklē novārgušus augus, kuru cena samazināta divas vai pat trīs reizes.

Vai ar augu reanimāciju var nodarboties tikai ar zaļajiem pirkstiņiem apveltītie? Mārtiņš uzskata — visu var panākt ar izpēti, rūpēm un nelielu darbu. «Daudzi domā, ka visi augi ir vienādi. Pieņemt, ka augi, gluži kā cilvēki, ir dažādi, ir pirmais solis, lai tiktu pāri «zaļo pirkstiņu sindromam».» Viņš iesaka pie katra podiņa pievienot lapiņu ar auga kopšanas noteikumiem, piemēram, nepieciešamo augsni, temperatūru un laistīšanas biežumu. Augkopība māca pacietību un ļaušanos. Mārtiņš domā — cilvēki mājās ienes augus, jo jūt nepieciešamību pēc tuvības ar dabu. «Mēs visi esam kompanjoni. Varbūt daudzi par to nedomā, taču zemapziņā jūt.»

«Dzīvojam telpā, kurā katrai lietai ir iemesls,» saka Laura un Andis Arnicāni.
Foto — Ieva Salmane, no žurnāla Ir arhīva

Pirkt realitātei, nevis Instagram

Koncentrēties uz būtisko, tērējot enerģiju un naudu daudz apzinātāk, — to māca Lauras Arnicānes un viņas vīra Anda uzņēmums Seek the Simple. Savukārt kursos Patiesā garderobe Laura palīdz pārvaldīt savu skapi tā, lai no dažiem apģērbiem izveidotu vairākus desmitus komplektu un iepirkšanās laikmetā spētu gūt sāta sajūtu.

«Lai mainītu dzīvesveidu, vispirms jāizprot, kā ir šobrīd,» saka Laura. Pirms izmet, padomā: kā šī lieta pie manis nonāca. Kāpēc gribu no tās atbrīvoties? «Svarīgi izanalizēt savas lietas un saprast patēriņa paradumus.» To veiksmīga maiņa sākas ar skatu pagātnē — piefiksējot līdz šim pieļautās kļūdas, vieglāk nākotnē neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Kurš gan nav spontāni kaut ko iegādājies, gribēdams sevi palutināt? Laura lieliski saprot, ko nozīmē būt emocionālajam pircējam. Taču savu vēlmi pirkt jaunas lietas iegrožo.

Laikā, kad pirkt aizvien vairāk kārdina gan ātrās modes pārbagātība, gan Melnās piektdienas, Trakās dienas, influenceru bezizmēra skapji un citi mārketinga triki, saglabāt mērenību nav viegli. «Beigt pirkt lietas sapņu pasaulei un Instagram realitātei, sākot pielāgot patēriņu savai īstajai dzīvei un vajadzībām,» — tāda ir Lauras recepte. Viņa ievēro kapsulas garderobes principu un māca to darīt arī citiem. Tas nozīmē, ka skapī ir maz apģērba, taču tas ir savstarpēji viegli salāgojams. Konkrētu skaitu Laura nenosauc — kamēr vienam maz ir 15, citam ar 50 vienībām nebūs gana. Kapsulas garderobei nav jāsastāv no diviem džinsu pāriem, dažiem krekliem pasteļtoņos un ādas jakas. Tā var būt arī koša un ekstravaganta. Galvenais — ievērot trīs likumus: kvalitāte pār kvantitāti, maz vienību, neskaitāmas kombinēšanas iespējas. «Viss iepirkšanās process ir analītisks un pārdomāts. Taču tas nenozīmē, ka garlaicīgs!» stāsta Laura. Laura iesaka sākt ar skapja izrevidēšanu, uzvelkot un nofotografējot visas iespējamās kombinācijas. Var izveidot arī attēlu mapīti telefonā, kas kalpos par atbildi uz jautājumu, kā gūt pirkšanas sāta sajūtu.

Pievēršoties minimālismam, Laura ar vīru tiešām sāka valkāt tikai džinsus ar baltu kreklu un dzīvot tukšās telpās. Taču drīz vien saprata — tas neatspoguļo viņu personību. «Ne viss ir lieks tikai tāpēc, ka ir skaists. Ir lietas, kas vienkārši iepriecina.» Taču, pirms kaut ko ienes savā dzīvē, pajautā: vai tas ir pietiekami īpašs? «Dzīvojam telpā, kurā katrai lietai ir iemesls.»

Imūns pret reklāmām

Gada laikā eiropietis patērē vidēji 14 tonnas izejvielu. Lai arī nākotnē cilvēks un daba būtu kompanjoni un nākamajām paaudzēm pietiktu tikai ar vienu planētu, ir būtiski jāmaina dzīvesveids. Patēriņš kardināli jāsamazina, pārtikā un sadzīvē tērējot par 80% mazāk dabas resursu nekā līdz šim.

Pārmērīgu patēriņu varētu samazināt reklāmas regulējums — līdzīgi kā jau tagad tiek ierobežota tabakas izstrādājumu tirdzniecība. Par šādu regulējumu konkrētām preču grupām jau iestājušās vairākas organizācijas. Savukārt četras Francijas tirdzniecības kameras, pārstāvot tūkstošiem dažādu nozaru kompāniju, iestājušās par Melnās piektdienas aizliegumu. Uzņēmumi tiek aicināti meklēt alternatīvu patērēšanas drudzim un piedāvāt ilgtspējīgus risinājumus. Par labu piemēru kalpo IKEA kampaņa — veikals piedāvā atpirkt mēbeles, kas mājās vairs nerod vietu, un dod tām otru iespēju, piedāvājot izdevīgāk iegādāties citiem. 

Savukārt, ja Melnajā piektdienā makā svilst nauda, labdarības organizācija Ziedot.lv un uzņēmums Mobilly pērn jau otro reizi aicināja piedalīties labdarības akcijā White Friday — iepirkšanās trakuma vietā ziedot kādam labam mērķim. Taču, lai pārskatītu savus tēriņus, nav jāgaida īpaša piektdiena — atbildīgi pret planētu un jēgpilni pret patēriņu varam izturēties jau šodien.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu