Ir lietas, par kuru klātbūtni nedomājam. Vienkārši paļaujamies uz to esību. Saule uzlec. Pirmdienās jāceļas. Apkārtējās vides stāvoklis un dabas resursi daudziem ikdienas ritumā ir neapsvērta pašsaprotamība. Ir labi aizdomāties, kas galvo par to kvalitāti un turpināšanos. Kas garantē vides un dabas aizsardzību?
Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas Eco Baltia grupas uzņēmumu rūpnīcas: ITERUM (iepriekš – PET Baltija) jaunā rūpnīca Olainē, kas pašlaik ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un Eco Baltia vide Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?
Latvijas meži, purvi un piejūras kāpas ir vietas, kur varam baudīt dabas mieru, skaistumu un meklēt veldzējumu ikdienas steigā. Tās sniedz iespējas ikvienam no mums apdzīvot šo dabas telpu, skrienot, sēņojot, pastaigājoties vai dodoties izbraukumos ar velosipēdu, motociklu un kvadraciklu, kur tas ir atļauts. Tāpat mēs sagaidām, ka mežs pieder mums visiem – kā dabas mīļotājiem un to vērtību pētniekiem, tā arī aktīvās atpūtas entuziastiem. Tomēr dabā, līdzīgi kā citās kopienās un interešu grupās, veiksmīga mijiedarbība iespējama tikai tad, kad visi interesenti spēj vienoties par cieņpilnām, līdzvērtīgām un atbildīgām attiecībām. Šeit nav vienlīdzīgo un vienlīdzīgāko, te mēs visi esam līdzatbildīgi gan sargājot, gan izbaudot mežu.
Karš Ukrainā. 132. nedēļas galvenie notikumi
Starptautiskā pētījumā secināts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) jaunajās dalībvalstīs straujāk sarūk lauku putnu populācija. Lauksaimniecības intensifikācija izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas līdz šim ir uzskatītas par nozīmīgiem atbalsta punktiem bioloģiskajā daudzveidībā.
Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.
Kādu Eiropu vēlas redzēt vēlētāji, kuri nav vecāki par 30 gadiem? Raidsabiedrība ARTE aptaujāja jauniešus Eiropā, lai uzzinātu, ko viņi uzskata par svarīgāko.
Latvijā pamazām arvien plašāk tiek attīstīti būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes laukumi. To dara arī Eco Baltia vide. Pēdējos gados būvgružu šķirošanas un pārstrādes iekārtās un laukumos nozare investējusi jau vairāk nekā 10 miljonus eiro. Taču bieži atduramies pret to, ka nav, kur likt pārstrādāto materiālu. Parasti ir iespējams sašķirot un pārstrādāt 50–90% būvniecības atkritumu konteinera satura. Taču, ja noieta nav, otro dzīvi konteinerā varēs atrast tikai 25% materiāla, pārējo nāksies noglabāt poligonā, kaut arī tam būtu pielietojums, ja vien būtu pieprasījums.
Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus. Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.
Liepājas teātrī pēc iestudējumiem kostīmi, dekorācijas, rekvizīti un citi materiāli netiek izmesti, bet gan izmantoti atkārtoti. Jau gandrīz desmit gadus tur lietošanā ir elektroauto un aktieru mikrofonu darbināšanai ik gadu vairs netiek utilizētas vismaz 5000 baterijas. Šie ir daži no Liepājas teātra ilgtspējīgas saimniekošanas paradumiem, par ko vēstīs pirmās no kopumā 25 videostāstu epizodēm jaunajā VFS FILMS raidījumu ciklā Mēs darām tā.
Runājot līdzībās, mēs pašlaik noskatāmies, kā ar buldozeriem tiek nolīdzināta Vecrīga, lai vietā uzbūvētu lielveikalus. Kāpēc?
Atbildi uz šo «grūti prognozējamo jautājumu» sniedz mākslīgais intelekts
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
