Vēsturnieks Andrejs Gusčenko. Foto: Edmunds Brencis
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība šāgada vēsturnieka titulu nesen piešķīra Andrejam Gusačenko, kurš pēta krievu emigrantu darbošanos Latvijā starpkaru periodā, kā arī krievu pretboļševiku kustību Latvijā. Intervijā žurnālam Ir viņš stāsta ne tikai par krievu organizācijām Latvijā laikā no 1920. līdz 1940.gadam, bet arī prognozē, ka "mēs drīzumā piedzīvosim vēl vienu krievu emigrantu vilni".
Vēsturnieks par krievu emigrantu skaitu Latvijā pēc boļševiku revolūcijas pagājušā gadsimta sākumā Krievijā teic: "Latvijā 20. gados dzīvoja apmēram 20 tūkstoši krievu emigrantu, bet viņu skaits nemitīgi mainījās. 30. gados bija ap 10—12 tūkstošiem. Bet, ņemot vērā, ka 1920. gadā Latvijā dzīvoja 125 tūkstoši krievu, varam lēst, ka emigrantu īpatsvars bija diezgan liels."
Gusačenko teic - lai arī krievi Latvijā veido lielāko minoritāti, vairumam pētnieku neinteresē noskaidrot, kā šī minoritāte ir cietusi no padomju represijām. Viņš stāsta, ka no dažādu pētījumu drumslām var secināt, ka 1940. gadā Padomju Savienība par saviem primārajiem ienaidniekiem okupētajās teritorijās uztvēra krievu emigrantus. "Īpašs naids bija pret Baltās kustības virsniekiem, kas bija piedalījušies pilsoņu karā. 1940. gada pirmajos mēnešos apcietināja ap 600 cilvēkiem, un 22% no viņiem bija krievi, kas bija divreiz vairāk par krievu procentuālo īpatsvaru Latvijas sabiedrībā. Arestēja visus krievu organizāciju darbiniekus, krievu skautus, pat arodbiedrību aktīvistus, visus krievus, kuri starpkaru periodā bija sabiedriski aktīvi. 11 krieviem jau okupācijas pirmajos mēnešos izpildīja nāves sodu."
Par mūsdienu Latvijas krieviem viņam šķiet, ka daļā iestājusies apātija: "Viņi vairs neatbalsta Saskaņu, bet nezina, kādas ir viņu politiskās intereses, kurai kopienai ir piederīgi. Viņi nejūt saikni ar Krievijas Federāciju, bet nejūtas arī piederīgi Latvijas sabiedrībai."
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
