Ceļā uz kvalitatīvu skolu tīkla izveidi

Rīga pabeidz iepriekšējās varas iesākto un sāk diskusiju par kvalitatīvas izglītības skolu tīkla izveidi.

3. februārī sanāca pirmā jaunā Rīgas domes sastāva Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisija, lai izpildītu skolu tīkla optimizācijas rīcības plānu 2019.-2021. gadiem. Lai gan Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavotajā Rīgas skolu tīkla optimizācijas rīcības plānā sniegts visai pieticīgs esošā skolu tīkla izvērtējums un analīze, tomēr nospraustais virziens un uzdevumi tā izpildei šajā dokumentā ir atrodami: kvalitatīva un mūsdienīga izglītība, kas tiek sasniegta, nodrošinot pieejamu un kvalitatīvu pamatizglītību un kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību.

Šīs plānotās un rosinātās pārmaiņas, reorganizējot, mainot nosaukumus un izglītības pakāpes, kā arī slēdzot atsevišķas skolas Rīgā, ir atbildes reakcija uz Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajiem Izglītības un Vispārējās izglītības likuma grozījumiem kopš 2018. gada, kas paredz izglītības iestāžu tipu sakārtošanu. Vairs neeksistē tādas kategorijas kā vakarskolas, pašvaldību padotības ģimnāzijas, un ir noteikts minimālais skolēnu skaits vidusskolā. Rīgas gadījumā tie ir vismaz 120 skolēni, ja vien pašvaldība nevēlas piemaksāt, saglabājot mazākas vidusskolas. Paralēli jau ilgāku laiku spēkā ir likuma prasības par valsts valodas lietojuma proporcijām dažādās izglītības pakāpēs, kas paredz, ka vidusskolās mācības tiek īstenotas valsts valodā. Šie ir apstākļi, kas noteica šogad apstiprinātās Rīgas skolu tīkla pārmaiņas.

Šoreiz pārmaiņas noteica skolēnu skaits un izglītības kvalitātes kritērijs.

Visos gadījumos, kad vidusskolas pārtapa par pamatskolām, tas tika darīts nepietiekamā skolēnu skaita dēļ. Līdzīgi tas bija gadījumos, kad tika apvienotas vairākas skolas.

Šeit gan papildus tika ņemts vērā izglītības kvalitātes jeb mācību sasniegumu rādītājs. Apvienojot izglītības iestādes, viens no pamatprincipiem bija izmantot sekmīgu skolu resursus, lai tās straujāk palīdzētu pilnveidoties mazāk sekmīgajām. Šādas apvienošanās rezultātā nereti izglītības iestādes tika pie jauniem un radošiem nosaukumiem.

Publiskajā telpā izskanējušie skandalozie virsraksti par skolu likvidāciju neiztur kritiku, jo RD IKSD darīja visu, lai uzklausītu gan vecāku, gan pedagogu, gan vietējās kopienas viedokļus un saskaņotu tos. Skolu tīkla optimizācijas komisijas sēdē tika dota iespēja piedalīties visu iesaistīto izglītības iestāžu vadītājiem, un saruna liecināja, ka domstarpības vai neapmierinātība ir atstātas pagātnei. Izņēmums ir Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas pievienošana Rīgas 45. vidusskolai. Šajā gadījumā skolas direktores konflikts ar apkaimes sabiedrību un vecākiem bija pāraudzis nepārvaramā pretrunā.

Līdzīgi iespējams atbildēt tiem, kas vēlas vienkāršu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu politizēt. Šoreiz vienīgi skolēnu skaits un atsevišķos gadījumos centralizēto eksāmenu rezultāti noteica, kuru skolu pakāpe kļūs zemāka, kuras tiks apvienotas, reorganizētas vai slēgtas. Nekādas politikas!

Noslēgumā gan jāpiebilst, ka iepriekšējā perioda izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānošana un īstenošana neliecina par labu pārvaldības praksi (te būtu jau tradicionāli jāatsaucas uz iepriekšējās varas īstenoto “lojālo un pietuvināto” politiku), jo līdz šim Rīga nav domājusi nedz sistēmiski, nedz sistemātiski par skolu tīkla attīstību atbilstoši Rīgas attīstības plāna izvirzītajiem nosacījumiem, kuriem jāpārvēršas kritērijos, kas palīdzētu rīdziniekiem iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai, vienlaicīgi saglabājot  dažādo Rīgas apkaimju un kopienu kultūras identitāti. Tas ir jaunā domes sasaukuma uzdevums – vadīt un virzīt procesus jēgpilni, līdzsvaroti un resursu ziņā efektīvi.