«Vakcinācijas tempus izšķir vakcīnu piegādes» 8

Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča. Foto: Evija Trifanova, LETA
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Šī ir tikai ceturtā nedēļa, kopš Latvijā strādā Vakcinācijas birojs, bet sabiedrības diskusijās tas jau vairākkārt ir nonācis viedokļu krustugunīs. Jau pirms biroja izveidošanas tika apspriests, vai tiešām tā darbiniekiem vajadzīgas no 3500 līdz 4900 eiro lielas algas, kas ir augstākas nekā vidēji valsts pārvaldē. Pagājušajā nedēļā sabiedrības milzu dusmas izpelnījās valdības lēmums vakcinēt valdības ministrus un citas augstas valsts amatpersonas, dodot iespēju vakcinācijas rindā apiet sociālo aprūpes centru klientus un seniorus, kuriem viņu veselības stāvokļa dēļ vakcīna pret Covid-19 ir dzīvības un nāves jautājums. Kāda ir Vakcinācijas biroja loma šāda sabiedrībā nepopulāra lēmuma pieņemšanā, palika neatbildēts jautājums.

Šīs nedēļas sākumā neizpratni raisīja lēnie vakcinācijas tempi sociālās aprūpes centros, piemēram, 14. februārī vakcīnu saņēma tikai 20 cilvēki. Kāpēc? Lai noskaidrotu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, Ir lūdza interviju biroja vadītājai Evai Juhņēvičai. Intervija videosaziņā notika, bet fotosesija žurnālam bija jāatceļ — ar koronavīrusu inficējies viens no Vakcinācijas biroja darbiniekiem, tāpēc pārējiem, arī Evai Juhņēvičai, ir noteikta divu nedēļu mājas karantīna.

 

Kā varēja gadīties, ka kāds no Vakcinācijas biroja darbiniekiem inficējās ar Covid-19? Kā tas ietekmē biroja darbu? 

Nezinu, bet man šķiet, ka tā arī neidentificēja, kur viņš varētu būt inficējies. 

Kā izdodas vakcinācijas procesu organizēt attālināti? 

Varam to nodrošināt, jo jau līdz šim esam varējuši nodrošināt visu darbu attālināti, pildām visus operatīvos uzdevumus neatkarīgi no atrašanās vietas un diennakts laika. Visiem darbiniekiem ir pieeja tiem nepieciešamajām sistēmām. Visas sanāksmes notiek attālināti. 

Kas ir nozīmīgākais, ko pirmo darba nedēļu laikā ir paveicis Vakcinācijas birojs? 

Kad uzsākām darbu Vakcinācijas birojā, pieslēdzāmies Veselības ministrijas kolēģiem vakcinācijas plāna sagatavošanai. Šis plāns tika papildināts ar IT un komunikācijas sadaļu. Tas bija pirmās nedēļas nozīmīgākais darbs, un 28. janvārī valdība šo vakcinācijas plānu apstiprināja.

Otra lieta, ko gribētu izcelt, ir fakts, ka mēs ļoti īsā laikā palaidām agrīnās pieteikšanās vietu manavakcina.lv. Cilvēki tajā var pieteikties, apstiprinot savu nodomu vakcinēties. Bija ļoti liela interese, cilvēki gribēja pēc iespējas ātrāk pieteikties. Šī agrīnā pieteikšanās vietne ļauj vienuviet uzglabāt to iedzīvotāju datus, kuri vēlētos vakcinēties. Savukārt mēs tajā varam plānot vakcinācijas procesu un piegādes uz konkrētajām vakcinācijas vietām.

Sāka darbu arī telefona līnija 8989. Šobrīd jau ir vairāk nekā 90 tūkstoši pieteikumu. Dienas kārtībā mums ir sarunas ar ģimenes ārstiem, lai nodrošinātu iespēju pieteikties vakcinācijai pie sava ģimenes ārsta.  

Liela dienas daļa aiziet, plānojot vakcinācijas procesu detaļās ar IT un procesu koordinatoriem. Liels laiks tiek veltīts visu iesaistīto pušu sadarbībai gan valsts, gan privātajā sektorā. Ir ļoti daudz iesaistīto pušu, un visām ir daudz jautājumu. Līdz ar to ir daudz sanāksmju, kurās mēs skaidrojam pašu vakcinācijas plānu.

Valdības skaistais mērķis ir līdz vasaras beigām sapotēt 70% pieaugušo iedzīvotāju. Tam vajadzīgi apmēram 2,4 miljoni devu. Vai šī mērķa īstenošanai pietiek vakcīnu, ņemot vērā Latvijas iepirkumu apjomu un ražotāju piegāžu plānus?

Latvija ir rezervējusi 5,8 miljonus vakcīnu, kas nozīmē, ka vakcīnu pietiks visiem. Tas jautājums, kā jūs pareizi minējāt, ir tieši par piegādēm. Vakcinācijas temps ir un būs atkarīgs no piegāžu mainīgajiem grafikiem. Bet, ja nav būtiskas nobīdes vakcīnu piegādēs, tad 70% līdz vasaras beigām ir realizējams plāns. Bet, protams, jāņem vērā, ka vakcīnu piegāžu datumi mainās katru dienu. Tam seko līdzi Nacionālā veselības dienesta eksperti. 

Piegāžu datumi tiešām mainās katru dienu? 

Tas būtu pārspīlēti, katru dienu — nē. Bet mainība tomēr ir liela. Ik dienas šī situācija tiek monitorēta. 

Valdība ir devusi uzdevumu birojam panākt, lai būtu vismaz 1000 vakcinācijas dienā. Vai, ņemot vērā vakcīnu daudzumus, ir iespējams palielināt vakcinācijas tempus, lai būtu vismaz 7000 vakcinēto nedēļā? 

Vakcinācijas tempi būs atkarīgi no ražotāju piegādēm. Biroja uzdevums ir saņemtās vakcīnas caur vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem nogādāt līdz vietām, kur cilvēki tiks vakcinēti, tas ir, gan ģimenes ārstu praksēs, gan dažādās citās vakcinācijas vietās. Vajadzības gadījumā ir paredzēta arī izbraukuma vakcinācija un lielo [vakcinācijas] centru izveide.

Pašlaik, pie tā vakcīnu apjoma, kas ienāk Latvijā, [1000 vakcinēto dienā] ir grūti realizējams mērķis. Ja mēs paskatāmies uz plānotajām piegādēm, mūsu mērķis ir 100 tūkstoši vakcinēto nedēļā. Tas ir iespējams tikai apstākļos, kad vakcinācija notiek gan ģimenes ārstu praksēs, gan ārstniecības iestādēs, gan izbraukuma vakcinācijā un nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksos. Tās ir aplēstas kapacitātes, kas ir minētas vakcinācijas plānā. 

Kāpēc līdz šim vakcinācija notika daudz lēnākos tempos? Pagājušajā nedēļā vakcinēti ap simts sociālās aprūpes centru darbinieku dienā, lai gan vēlmi vakcinēties izteikuši vairāk nekā 8000 klientu. 

Vakcinācijas tempus ietekmē vakcīnu piegādes. Ja 7. februārī bija saņemtas 7200 AstraZeneca vakcīnas, tad nākamā krava tikai nesen (12. februārī divās atsevišķās piegādēs saņemtas 3600 Moderna vakcīnas devas un 9600 AstraZeneca vakcīnas devas — red.). Mainīgais plāns izriet no vakcīnu piegādēm. Jā, tā ir taisnība, sociālās aprūpes centra klientu vēlme vakcinēties pieaug pamazām. Sākotnēji interese nebija tik liela. Tagad vakcinēties vēlas vairāk nekā 8000, un lielāka vēlme ir klientu vidū, mazāka — darbinieku vidū. 

Jūs jau redzējāt sociālajos tīklos sašutumu par to, cik maz ir vakcinēto nedēļas nogalē. Kas turpmāk tiks darīts, lai nodrošinātu vakcināciju neatkarīgi no tā, ir brīvdiena vai darbdiena?   

Jāņem vērā arī cilvēciskais faktors, sociālajos aprūpes centros nevēlējās vakcināciju nedēļas nogalē. Bet mūsu mērķis ir kāpināt vakcinācijas tempus. Tas nozīmē, ka vajadzīgs darbs ar vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Viņi savstarpēji sazinās un vienojas par laiku. No mūsu puses ir vēlme, lai vakcinācija notiktu nepārtraukti. Mēs noteikti gribam, lai vakcinācija notiktu arī brīvdienās. 

Potēties pašlaik gatava aptuveni puse sabiedrības. Kā pārliecināsiet atlikušos, lai vēl šogad sasniegtu pūļa imunitāti? Ko darīsiet, lai uzrunātu grūti sasniedzamās grupas, piemēram, cilvēkus, kuri dzīvo krievu valodas informatīvajā telpā? 

Protams, lai sasniegtu mērķi vakcinēt 70% no pieaugušajiem iedzīvotājiem, ļoti būtiska ir komunikācijas politika un stratēģija. Pie tās mēs strādāsim. Pēc janvārī veiktās aptaujas datiem, 18% teikuši, ka citi var darīt, kā grib, bet viņi nevakcinēsies. 4% nevakcinēsies un neiesaka to darīt arī citiem. Bet 32% aptaujā vakcinēties gatavi «kaut tagad» un 40% vēl domā, tātad šaubās. Uz šo sabiedrības daļu, kas vēl domā, gribam vismērķtiecīgāk strādāt. Ja panākam, ka šie 40% grib vakcinēties, tad 70% vakcinēto aptveri sasniedzam. Tāpēc komunikācijas koordinatori gādā, lai cilvēki ne tikai pieteiktos manavakcina.lv, bet arī iegūtu informāciju. 

Par grūti sasniedzamām grupām. Tās veido šaubīgie, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, krievvalodīgie. Kas attiecas uz krievalodīgajiem, jāstrādā ar iedzīvotājiem Daugavpilī un visā Latgalē. Jāpievērš uzmanība, lai informācija būtu visos krievvalodīgo medijos, un ne tikai tur, arī pārtikas veikalu ķēdēs un aptiekās. Ir arī sociāli mazaizsargāto grupas, tas ir, cilvēki, kuri dzīvo patversmēs un ir bez konkrētas dzīvesvietas. Šīs grupas sasniegšanā svarīgs darbs ar pašvaldībām. Gatavosim bukletus un caur pašvaldībām tos izplatīsim sociāli mazaizsargāto grupām. Komunikācijā mums ir divu veidu vēstījumi: informēt un iedrošināt vakcinēties, pirmais bloks ir sabiedrības informēšana par vakcināciju, otrs — pamudinājums ir rīcību. 

Cik plānots tērēt informācijas kampaņām un komunikācijai? 

Pašlaik strādājam, lai izstrādātu indikatīvo budžetu. 

Kas uzņemsies atbildību, ja 70% līdz vasaras beigām netiks sapotēti? Kā izpaudīsies Vakcinācijas biroja atbildība?

Es gribu teikt, ka tā ir visu mūsu kopējā atbildība. Šeit ir vairāki aspekti, par ko ir jārunā. Viens no tiem ir vakcīnu piegādes. Otrs — cik mērķtiecīgi mums izdosies uzrunāt cilvēkus pieņemt lēmumu pieteikties vakcinācijai. Mūsu uzdevums ir iedrošināt cilvēkus izvēlēties vakcinēties un dot viņiem šādu iespēju. Protams, ir jārunā par sabiedrības atbildību, tas ir, vai un kā katrs individuāli pieņem lēmumu brīvprātīgi vakcinēties, tādējādi nodrošinot pūļa imunitāti, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā dzīvē. 

Tātad jūs uzskatāt, ka tā ir sabiedrības, nevis biroja atbildība? 

Tas ir mūsu uzdevums, un mēs strādāsim pie tā izpildes saskaņā ar apstiprināto vakcinācijas plānu. Bet, protams, mums ir jāņem vērā to, ka cilvēki var izvēlēties arī nevakcinēties. Auditorija, ar kuru mēs visvairāk strādāsim, ir tieši 40% šaubīgo iedzīvotāju, kurus mūsu uzdevums ir iedrošināt un pamudināt uz rīcību. 

Kādas ir aplēses par kopējām Covid-19 vakcinācijas procesa izmaksām šogad? Kādas ir galvenās izmaksu pozīcijas?

Kopā ar Veselības ministriju tiek strādāts pie indikatīvā budžeta. Protams, ka lielākās izmaksas veido pašu vakcīnu iegāde. Tad — vakcinācijas personāla iesaiste. 

Veselības ministrijas pārstāvis Saeimas deputātiem teicis, ka viena vakcinācijas epizode izmaksā 11 eiro, izbraukuma vakcinācijā — 31 eiro. Kāpēc tik dārgi? 

11 eiro aprēķins paredz medicīnas iestādes darbinieka laiku, veicot vakcinācijas procesu, bet 31 eiro ir tajos gadījumos, kad jādodas pie iedzīvotāja un mediķiem vajadzīgs aizsargtērps, kas sastāda vienu ceturto daļu no izmaksām. Izmaksās ir arī ārsta laiks, rēķinām klāt transporta līdzekļa amortizācijas un degvielas izdevumus.

Pašlaik ir vakcinēti nepilni 20 tūkstoši mediķu, kas ir ap 60% no mērķa grupas. Pārējie mediķi nevēlas vakcinēties?

Mediķu un ārstniecības personāla vakcinācija joprojām notiek. Tam, kāpēc daļa līdz šim nav vakcinēta, ir vairāki iemesli, un viens no tiem ir bijusi arī saslimstība ar kovidu. Svarīgākais — šīs prioritārās grupas vakcinācija joprojām turpinās. Tagad ir uzsākta arī farmaceitu vakcinācija. Vakcīnas saņem aptiekās strādājošie farmaceiti, farmaceitu asistenti, pārējie aptieku un zāļu lieltirgotavu darbinieki, kas nodrošina zāļu un vakcīnu izplatīšanu, loģistiku un pieejamības nepārtrauktību. 

Pagājušajā nedēļā potēja arī valsts amatpersonas. Cik cilvēki ir šajā īpašajā prioritāri vakcinējamo sarakstā? Kurš izlēma, kam pienākas vakcīnas ārpus kārtas? 

Šis jautājums ir izraisījis dažādus pretrunīgus vērtējumus. Saskaņā ar Ministru kabineta ārkārtas sēdes lēmumu tika vakcinētas amatpersonas, kuras piedalās nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanā un kurām pilnvērtīgai savu pienākumu pildīšanai ir jāatsāk darbs klātienē. Tāpēc tika vakcinēti Nacionālās drošības padomes locekļi, kas lemj svarīgākos nacionālās drošības jautājumus, Ministru kabineta locekļi, kas piedalās krīzes pārvarēšanā. Tika vakcinētas arī Saeimas amatpersonas, kuras nodrošina Saeimas sēžu vadīšanu un parlamenta ārlietu funkcijas. Vakcinēties tika aicināts arī Latvijas valsts prezidents un visi eksprezidenti. Mērķis bija sekmēt sabiedrības uzticēšanos vakcinācijai (Šo tekstu Eva Juhņēviča nolasa – red.).

Cik cilvēku šādi tika savakcinēti? 

22.

Tas bija valdības lēmums? 

Jā. 

Tagad, kad zināt sabiedrības reakciju uz ārpuskārtas vakcināciju, kā jūs uzskatāt, vai tā patiešām veicināja izpratni par vakcinēšanās nepieciešamību? Vai bija pareizi potēt ministrus, pirms vakcīnu nav saņēmuši nāves riskam pakļautie seniori? 

Vienmēr medicīniska riska princips prioritāro grupu noteikšanā būs neapšaubāms. Mums bija svarīgi panākt sabiedrības iedrošinājumu, it īpaši, ja mēs zinām, ka pēdējās nedēļās bija ļoti lielas diskusijas par AstraZeneca vakcīnu. Bija īpaši svarīgi, lai veicinātu gados vecāko un veselības ziņā vājāko cilvēku iesaisti vakcinācijā. Šajās dienās sociālās aprūpes centros vakcinācija sākta tieši ar AstraZeneca vakcīnām. Ar šīm pašām vakcīnām vakcinētas arī valsts augstākās amatpersonas. 

Kā jūs uzskatāt, kādu paraugu mums deva valsts augstāko amatpersonu prioritāra vakcinēšana? Iedrošināja cilvēkus? 

Es teiktu, ka iedrošināja, jo diskusijas par AstraZeneca vakcīnu bija ļoti spraigas. Šajā gadījumā spriedze ir mazināta. 

Virkne valstu ir nolēmušas AstraZeneca vakcīnu neizmantot senioriem. Vai Latvijā izmantos šo vakcīnu senioru vakcinēšanai? 

Tas ir jautājums epidemioloģijas ekspertiem, nevis man. Bet pēdējā laikā ir ļoti daudz informācijas par AstraZeneca efektivitāti, mēs sekojam līdzi Eiropas rekomendācijām. Vakcinējot ar AstraZeneca eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, mēs apliecinām, ka varam uzticēties AstraZeneca efektivitātei.  

Lielas sabiedrības dusmas izraisījis arī valdības aicinājums ministrijām veidot prioritāri vakcinējamo personu sarakstus. Kādas ir Vakcinācijas biroja iespējas ietekmēt lēmumus, kādas grupas tiek iekļautas prioritāri vakcinējamo sarakstā? Tagad ir bažas, ka vakcinācijas rindā ik pa laikam parādīsies cilvēki, kas ir «prioritārāki» par pārējiem? 

Nē, Veselības ministrija, nosakot prioritāri vakcinējamās sabiedrības grupas, ir vadījusies pēc medicīniskām un epidemioloģiskām indikācijām. Tāpēc ir šis informatīvais ziņojums par prioritāri vakcinējamām personu grupām, kur ir izstrādāts detalizēts saraksts, lai būtu iespējams precīzāk plānot vakcinēšanas procesa aktivitātes, kā arī lai iestādes un organizācijas varētu savlaicīgi gatavoties vakcinācijai. Vakcinācijas birojam nav nekādas pilnvaras ietekmēt šo sarakstu. Mēs strādājam tieši uz vakcinācijas procesa ieviešanu.   

Vai ministriju sagatavotie saraksti ar prioritāri vakcinējamo sarakstiem joprojām ir aktuāli? 

Šis jautājums ir aktuāls. Ja kādus cilvēkus vajadzēs vakcinēt ātrāk, tad par to lems Ministru kabinets. Bet principā mēs strādāsim pēc prioritāro grupu saraksta. Pirmā grupa ir veselības aprūpes darbinieki, tagad seko sociālās aprūpes darbinieki un nākamnedēļ uzsāksies trešās prioritārās grupas — senioru vecumā virs 70 gadiem — vakcinēšana. 

Kad tiks potēti Vakcinācijas biroja darbinieki?  

Mūs vakcinēs atbilstoši mūsu vietai rindā.

Jūs esat vai neesat prioritāri vakcinējamie? 

Nē, mēs neesam prioritāri vakcinējamie. 

Vai tad vakcinācijas procesā nevajag nodrošināt nepārtrauktību? 

Mums to vajag, un, kā jūs redzat, būdami inficētā kontaktpersonas, mēs to nodrošinām — strādājam attālināti. Bet mēs esam tādi paši Veselības ministrijas darbinieki kā citi tur strādājošie. 

Līdz šīs nedēļas sākumam internetā un pa tālruni vakcīnām pieteikušies vairāk nekā 90 tūkstoši iedzīvotāju. Kas ir šie cilvēki — cik daudz no riska vai prioritārajām grupām, kāda vecuma struktūra?

Nē, ziniet, pašlaik šādu datu vēl nav. Manavakcina.lv sāka darboties 5. februārī, līdz ar to šādu datu analīzi neesam vēl veikuši. Zinām, ka 24 000 ir seniori, pieteikušies arī izglītības iestāžu darbinieki, bet lielākā daļa nepieder nevienai no prioritārajām grupām.

Pieplūdums manavakcina.lv bija labi paredzams. Kāpēc tehniski nevarēja nodrošināt, lai valsts informācijas sistēmas iztur slodzi? Kāpēc radās apgrūtinājumi visiem latvija.lv lietotājiem?

Jā, diemžēl uzkārās daudzas valsts pārvaldes sistēmas. Svētīgi, ka tas nebija uz ļoti ilgu laiku. Pulksten 10.00 atvērās manavakcina.lv un jau ap trijiem pēcpusdienā bija atjaunota darbība. Bet dienas pirmajā pusē diemžēl radās apgrūtinājumi visiem portāla latvija.lv lietotājiem. Mēs kopā ar VRAA (Valsts reģionālās attīstības aģentūru, atbildīga par latvija.lv uzturēšanu – red.) analizējam, kas īsti notika. Latvija.lv bija vienīgā procesa daļa, kas tiešām varēja nostrādāt labāk, tam es pilnīgi piekrītu. Bet tajā pašā dienā VRAA palielināja jaudas. Iepriekš mēs bijām veikuši drošības un jaudas testus, un līdz ar to pirmajā dienā, kad bija darbības palēlināšanās, tika izveidota gaidīšanas rinda. Bet pēcpusdienā darbs tika stabilizēts. Lai kā mēs sabiedrībai skaidrojām, ka nav tik izšķiroši pieteikties pirmajās minūtēs, tomēr pieplūdums bija milzīgs. Pirmās dienas laikā piereģistrējās 33 tūkstoši cilvēki, nākamajās brīvdienās — 22 tūkstoši. Tagad reģistrējas līdz 10 tūkstošiem dienā. 

Kad sāksies šo brīvprātīgi pieteikušos cilvēku vakcinēšana? Kad viņi saņems informāciju par vakcinācijas vietu un laiku? 

Pašlaik notiek darbs ar manavakcina.lv datu analīzi, grupējot cilvēkus pēc prioritārajām grupām. Paziņojums par došanos uz vakcināciju ir saistīts ar to, vai cilvēks ir kādā no prioritārajām grupām, kādā. Pašlaik grupējam veselības aprūpes sistēmas darbiniekus, viņi šo paziņojumu saņems daudz ātrāk. Pēc tam seniori, kas pieteikušies manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, saņems paziņojumus. Jāpaskaidro, ka cilvēki, kas piesakās telefoniski, arī nokļūst agrīnās pieteikšanās rindā.

Cilvēkiem ir neskaidrības par nejaušības principu jeb izlozi vakcinācijas secībai. Kā tā notiks? Vai tiem, kas pieteiksies martā, būs jāgaida, kamēr būs savakcinēti visi februārī pieteikušies?

Kad sāksies masu vakcinācija, rindā uz vakcīnu februāra pieteikumi būs pirms marta pieteikumiem. Tātad datumam un stundai mēneša ietvaros nav nozīmes, bet mēnesim, kurā cilvēks ir pieteicies, ir nozīme. Svarīgi, ka visi mēneša pieteikumi tiks atlasīti pēc nejaušības principa. Varbūt ir nekorekti minēt vārdu «izloze». Drīzāk atlase notiks pēc vienlīdzības un nejaušības principa. 

Ko īsti nozīmē «nejaušības princips»? 

Sistēma automātiski saliek kārtību, balstoties uz izvēlētajām [vakcinācijas] vietām, arī ņemot vērā piederību kādai prioritārajai grupai.  Piemēram, ja kāds ir izglītības darbinieks, viņš vakcinācijas rindā būs augstāk par kādu, kas nav izglītības darbinieks. 

Vai tas nozīmē, ka, ja izglītības darbinieku vakcinācija notiks pirms visu iedzīvotāju vakcinācijas, tad viņus no manavakcina.lv saraksta izņems ārā? 

Ikviena prioritārā grupa, kas ir savakcinēta, no šīs rindas tiek izņemta ārā. Pārējā sabiedrības daļa, kas nav nevienā no prioritārajām grupām, tiks vakcinēta tad, kad visas prioritārās grupas tiks savakcinētas. 

Tātad no saraksta būs izņemti visi savakcinētie cilvēki? 

Jā, tad, kad viņi būs saņēmuši abas potes, viņi būs izdzēsti no manavakcina.lv saraksta. 

Esat teikusi, ka secīga nākamo prioritāro grupu vakcinācija sākas tad, kad iepriekšējās aptvere sasniegusi noteiktu procentu. Kādu procentu? Piemēram, kāds apjoms pansionātos jāsasniedz, lai sāktu potēt pensionārus virs 70 gadiem?

Jā, es atceros, ka tā teicu 900 sekundēs, bet runāt par procentiem nebūtu īsti korekti. Izstāstīšu par mehānismu. Šobrīd turpinās mediķu vakcinācija, ir uzsākta vakcinācija sociālās aprūpes centros. Lēmumu par to, kurā brīdī sākas nākamās grupas vakcinācija, pieņem Veselības ministrijas operatīvā vakcinācijas darba grupā, kurā piedalās dažādu jomu pārstāvji. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku konkrētajā prioritārajā grupā ir gatavi vakcinēties. Tiklīdz tiek fiksēts, ka vakcīnas ir, bet rinda kļūst mazāka, sākas nākošās grupas vakcinācija. Vakcinācija turpinās pēc principa, ka mēs atveram aizvien vairāk grupas vaļā.

Cik bieži sanāk šī operatīvā vakcinācijas darba grupa kopā? 

Veselības ministrijas vakcinācijas darba grupa sanāk trīs reizes nedēļā. 

Vai tas nozīmē, ka vakcīnu skaits un vakcinācijas tempi tiek pārskatīti trīs reizes nedēļā?    

Visa operatīvā informācija tiek šajās darba grupās izrunāta un pieņemti lēmumi gan uz vakcīnu piegādēm, gan uz prioritārajām grupām, gan uz pašu vakcinācijas procesu. Darba grupā tiek izlemti visdažādākie operatīvie jautājumi. 

Vai ir aplēses, kā pieaugs vakcinācijas tempi tuvākajos mēnešos un nedēļās? Vai tuvākajās nedēļās ir iespējams panākt, ka nedēļas laikā savakcinē 100 tūkstošus cilvēku?  

Ir aplēses par kapacitāti un to, kas veiks vakcināciju; ģimenes ārstu prakses, ārstniecības iestādes, būs iespēja nodrošināt izbraukuma vakcināciju un veidos nacionāla mēroga vakcinācijas centrus. Protams, ka vakcinācija notiks pēc vakcīnu piegādēm un atbilstoši vakcīnu pieprasījumam. Respektīvi, kad mēs šos trīs lielumus (piegāde, pieprasījums un vakcinētāju kapacitāte – red.) saliekam kopā, varam rēķināt vakcinācijas tempu un tā kāpināšanu. 

Tuvākajās nedēļās ir iespējams panākt lielo kapacitāti? 

Lielo kapacitāti ir iespējams sasniegt, sākot ar otro kvartālu, tas ir, marta beigās un aprīlī. Bet man vēlreiz jāpiezīmē, ka vakcīnu piegādes ir ļoti, ļoti mainīgas. Tāpēc arī ir šī operatīvā vakcinācijas darba grupa, kurā visu laiku pienāk informācija par jaunām piegādēm. Saskaņā ar tām tiek izstrādāts vakcinācijas process. Kad vakcīnas saņemtas, tad arī nosakām, kā tos tempus var kāpināt. 

Kad un cik no vakcinācijas apjoma plānots veikt ģimenes ārstu praksēs? Kā vakcinēs cilvēkus, kas pierakstījušies pie ģimenes ārstiem?

Līdzšinējās sarunās ar ģimenes ārstiem mēs esam vienojušies, ka cilvēki zvana savam ģimenes ārstam vai ģimenes ārsts zvana saviem klientiem, lai veidotu pats savu vakcinējamo sarakstu. Ģimenes ārsts pats pasūta vajadzīgo vakcīnu daudzumu, pats pieraksta vakcinējamos un veic vakcināciju. Tie ģimenes ārsti, kas vakcinē, paši to dara. Līdz ar to cilvēkiem nav nepieciešams pieteikties ne manavakcina.lv, ne zvanīt pa tālruni. Tie cilvēki, kuri ir jau pieteikušies manavakcina.lv, bet grib vakcinēties pie sava ģimenes ārsta, to cilvēku dati pēc tam, kad viņi būs pieteikušies pie ģimenes ārsta, tiks atlasīti no manavakcina.lv datu bāzes un nodoti viņu ģimenes ārstiem.

Ir ģimenes ārstu prakses, kur neveiks vakcināciju, un, ja cilvēki zvana ģimenes ārstiem, kuri neveic vakcināciju, viņiem būs aicinājums zvanīt uz 8989, operators pieņems viņu reģistrāciju un šiem cilvēkiem savukārt tiks piedāvāts vakcinēties viņu dzīvesvietai tuvākajā ārstniecības iestādē. Šie dati tiks apkopoti un nodoti ārstniecības iestādē, un to pārstāvji būs atbildīgi par komunikāciju ar cilvēkiem, kuri grib vakcinēties. Tās veidos pierakstus, veiks pasūtījumu un vakcinēs. 

Cik ģimenes ārstu ir piekrituši vakcinēt? 

Pēc mūsu veiktās aptaujas no 1264 ģimenes ārstiem aicinājumam vakcinēt ir atsaukušās 562 ģimenes ārsti, no kuriem tagad 82% ir apstiprinājuši, ka ir gatavi veikt savā aprūpē esošo pacientu vakcināciju. 

Sanāk, ka ap 500 ģimenes ārstu veiks vakcināciju? 

Jā, bet tie ir tikai aptaujas rezultāti. Mēs skatāmies optimistiskāk, ka tomēr arī tie ģimenes ārsti, kas nepiedalījās aptaujā, varētu vakcinēt.

Kā varēs uzzināt, kuri ģimenes ārsti piedalās vakcinācijā? 

Mēs publicēsim sarakstu. 

Kā jūs sakārtosiet informāciju, lai manavakcina.lv, ģimenes ārstu un darba kolektīvu veidotajās rindās nebūtu dublēšanās? 

Mums ir vienots saraksts, un, ja cilvēks būs pieteicies vairākās vietās, viņš tiek identificēts. Ņemot vērā to, kurā vietā cilvēks vakcinējas, tajā vietā viņš tiek fiksēts un no pārējām rindām tiek izdzēsts. Piemēram, kad cilvēks būs vakcinējies pie ģimenes ārsta, mēs viņu no manavakcina.lv gaidītāju saraksta izņemsim ārā. 

Kad un kā tiks veidoti saraksti uzņēmumos vai organizācijās? 

Pašlaik, veidojot agrīnās pieteikšanās modeļus, mēs sākām ar manavakcina.lv. Pēc tam sekoja tālruņa numura modulis. Tagad mēs izstrādājam moduli ar pieteikšanos pie ģimenes ārstiem. Kā ceturtais (modulis) mums ir šie kolektīvie saraksti.

Bet kurā brīdī tad cilvēkam kļūst skaidrs, kur un kad viņu vakcinēs? 

Tad, kad saņem uzaicinājumu. Pašlaik tiek nopietni strādāts pie šī IT risinājuma. Manavakcina.lv ir tikai agrīnās pieteikšanās vieta. Pie rindošanas Vakcinācijas biroja IT speciālisti savā darba grupā strādā kopā ar loģistikas un projekta koordinatoru. Tāpēc manas atbildes vēl ir pārāk vispārīgas. 

Pie kādiem nosacījumiem tiks veidoti vakcinācijas kompleksi, cik to varētu būt? Vai to darīs valsts vai uzticēts kādām privātām medicīnas iestādēm konkursa kārtībā?

Tas būs atkarīgs no vakcīnu pienākšanas grafikiem. No vietām ar lielu pieprasījumu. Visticamāk, kompleksi būs lielajās pilsētās vai reģionu centros. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi, lai cilvēki pašlaik piesakās, lai mēs zinātu, kur vajag lielu vakcinācijas jaudu. Bet jebkurā gadījumā secība ir tāda; sākumā ir ģimenes ārsts, tad ārstniecības iestādes, un tikai tad lielie kompleksi. Visticamāk, mēs jau tagad varam runāt par šādiem kompleksiem Rīgā un reģionālajos centros. Mēs esam uzsākuši sarunas ar dažām pašvaldībām, lai tās var vakcinācijai atvēlēt savus kultūras centrus, skolu sporta zāles vai olimpiskās halles. Tad būs vajadzīgi cilvēki plūsmas koordinēšanai un tad — ārstniecības personāls un aprīkojums pašam vakcinācijas procesam. Mēs sadarbosimies gan ar pašvaldībam, gan ar privātajiem ārstniecības centriem. 

Ir zināmi skaitļi, cik daudz vakcīnām, kādam pieprasījumam jābūt, lai veidotu vakcinācijas kompleksu? 

Šādu kompleksu mēs varam izveidot divu nedēļu laikā, ja ir iespējama 80 —100 tūkstoši vakcinācijas epizožu nedēļā. Tas nozīmē, ka mums vajadzīgs attiecīgs vakcīnu apjoms. 

Kas būs vakcinētāji? 

Mēs pie tā strādājam, lai attiecīgajā brīdī varētu izmantot attiecīgā reģiona vakcinācijas institūciju resursus. Jo viena vakcinētāju komanda ārstniecības iestādē var veikt no 200 līdz 450 vakcinācijām dienā, bet augstas kapacitātes vakcinācijas centrā — no 700 līdz 1000, jo tajā ir efektīvāk organizēta klientu plūsma. Privātie pakalpojumu sniedzēji ir apliecinājuši, ka ir gatavi šādu kapacitāti nodrošināt. 

Cik un kas tie ir? 

Tik detalizēti es nepateikšu. Mēs pašlaik apzinām visus vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus. 

Kādi līdz šim ir bijuši vakcīnu zudumi jel kādu iemeslu dēļ — nav adatu šļircēm, vakcīnas glabātas neatbilstošā temperatūrā? Kā tos turpmāk plānots novērst?

Mums nav zināmi šādi gadījumi. Gribu uzsvērt, ka, gatavojoties masveida vakcinācijai, ir ļoti svarīga krājumu vadība, loģistikas pārvaldība, lai šādu zudumu nepieļautu. Mūsu loģistikas speciālisti strādā ar vakcīnu piegādātājiem un ārstniecības iestādēm, lai būtu pareizi plānoti flakonu izlietojumi. 

Vai nav plānots izveidot vienu vietni, kur būtu pārredzams, cik ir piegādāto vakcīnu, cik un kam tās izlietotas? 

Pašlaik šāda informācija ir Zāļu valsts aģentūras rīcībā. Mēs pašlaik strādājam pie tās pilnveides, lai informācija būtu precīzāka. Būs jauns IT risinājums, kas atļaus vienuviet redzēt iedzīvotāju pieteikumus vakcinēties, visas ienākošās vakcīnas un vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus. Sistēmas uzdevums būs visus šos trīs lielumus savest kopā pēc viena noteikta algoritma. Mums šāda vietne ir ļoti aktuāla, jo šāda informācija ir vajadzīga gan mums pašiem, gan medijiem, gan visām iesaistītajām pusēm. Mēs pašlaik mēģinām saprast ar manavakcina.lv izstrādātājiem, vai mēs varam kaut ko tādu īsā laikā izstrādāt manavakcina.lv. Mēs ziņosim atsevišķi, kad būsim sapratuši, kā panākt, lai visai sabiedrībai pēc iespējas ātrāk ir redzami operatīvie dati.  

Paši ģimenes ārsti izplata bukletus, kas, pēc jūsu vadītā biroja pārstāvju teiktā, ir dezinformācija, nevis informācija. Bet kur un kad būs Vakcinācijas biroja sagatavotā informācija, mērķēta precīzi katrai vakcinācijas grupai?

Pašlaik mūsu komunikācijas cilvēki strādā pie šo bukletu satura un jau vistuvākajā laikā šie bukleti nonāks gan pie ģimenes ārstiem, gan visās iestādēs, kur ir iedzīvotāji. Pirmie bukleti ir tapuši sociālās aprūpes centriem. Ģimenes ārstu praksēs paredzētajiem bukletiem vēl papildinām informāciju. 

Bukleti sociālās aprūpes centros jau ir? 

Jā. Visticamāk, ka tie ir elektroniskā formātā. Daļa bukletu mums ir saražoti drukātā formā, bet pagājušā ceturtdienā bija seminārs ar sociālo aprūpes centru vadītājiem, un daudzi izteica vēlmi, lai bukletus viņiem nosūta elektroniski — viņi paši izdrukās un izplatīs. Ģimenes ārstu praksēm bukleti varētu tikt piegādāti nākamajā februāra nedēļā. Bukletu izplatīšanā sadarbosimies ar Nacionālās veselības dienestu.    

Beļģijā katram iedzīvotājam nosūta vēstuli ar aicinājumu vakcinēties. Vai Latvijā mēs varētu saņemt šādu vēstuli ar informāciju? 

Jā, mūsu komunikācijas speciālisti pašlaik strādā pie šī. Mēs gribētu atrast veidu, kā, sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm, mēs šādu vēstuli varētu nosūtīt visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visticamāk, tas būs tajā laika periodā, kad mēs sāksim masveida vakcināciju. Tas būs kā pamudinājums uz rīcību. 

Vai un kad tiks ieviests elektronisks apliecinājums par to, ka esi vakcinējies, lai cilvēks varētu to ērti uzrādīt, saņemot noteiktus pakalpojumus?

Šis noteikti arī ir dienas kārtības jautājums. Pašlaik cilvēki pēc vakcinācijas saņem vakcīnas kartiņu, bet par šo sertifikātu būs jādomā, jo pieļauju, ka vajadzība pēc sertifikāta uzrādīšanas varētu būt aizvien biežāka.

Vai nākotnē varētu būt ierobežojumi cilvēkiem, kas nav vakcinējušies. Piemēram, Izraēla atver vaļā sporta zāles un baseinu, atļauj sporta un kultūras pasākumus, bet tas viss pieejams tikai vakcinētajiem. 

Šis nav manas kompetences jautājums. Gribu uzsvērt, ka vakcinācija ir brīvprātīga un mūsu uzdevums ir dot iespēju cilvēkiem vakcinēties.

Komentāri (8)

Urga 19.02.2021. 10.56

Kā var vakcinēt ģimenes ārstu praksēs??? Neiedomājama šaurība!!! Kur 25m, ko prasa veikalos? Turklāt laiks, ko jāpavada pirms un pēc vakcinācijas: pirms – konsultācijai un pēc – novērošanai. Tas nav nopietni!
Tie ir elementāri jautājumi. Runāja par hallēm, bet realitātē…

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 19.02.2021. 10.43

https://www.la.lv/ieziepeto-zusu-sezona

Monika Zīle: Saslimušo skaits biedējošs, bet potēto cipars niecīgs. Acīmredzot jāveido Vakcinācijas biroja uzraudzības birojs 16

dzirdēju, ka vakcinēšanai piešķirti papildus 180 milj eiro , tad jau iznāks arī jaunai darba grupai un jaunai uzraudzības komisijai un prēmijām un komandējumiem – vēl kādus pārdesmit miljonus iedos reklāmistiem, lai maksimāli debīlas reklāmas palaiž sabiedriskos medijos – lai pēc pāris mēnešiem vēlreiz tos 180 miljonus varētu piešķirt – kas mums ko nepiešķirt – mēs esam bagāti, mēs esam vareni

+2
0
Atbildēt

0

Zinta Arista Zemzare 21.02.2021. 13.29

Negaidīts prieks! Mani vakar uzaicināja (86) un šodien jau esmu potēta. Tas vieš cerību, ka varu arī izdzīvot līdz nākošajām vēlēšanām un savus ievēlamos attiecīgi pieregulēt.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu