Šā gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šā vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja. Pēdējo mēnešu laikā remigrantu un potenciālo remigrantu vidū pamatā iezīmējušies trīs viedokļi: atgriezīsies Latvijā, tiklīdz tas būs iespējams; atgriešanos daudzkārt vēl pārdomās, vērojot un analizējot, kā atjaunosies ekonomiskā un saimnieciskā dzīve Latvijā un esošajā mītnes zemē; atstās Latviju, lai turpinātu vai no jauna sāktu dzīvi un darbu ārzemēs.
Savukārt Latvijas robežās pandēmijas laikā bija vērojama izteikta cilvēku migrācija no Rīgas uz reģioniem – uz lauku mājām, vasarnīcām. Šajā laikā cilvēki vairāk nekā jebkad novērtēja iespēju dzīvot mazāk apdzīvotā platībā, ārpus lielpilsētām. Arvien vairāk cilvēku domā par saviem mazdārziņiem, parādās latviešiem tik raksturīgā saimnieka, viensētnieka daba, ko iespējams piepildīt tikai laukos.
Krasa apstākļu maiņa, lai apjaustu iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas
Par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu ārpus lielajām pilsētām pēdējo mēnešu laikā liecina arī LMT un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētījums par mobilo tīklu lietošanu darba dienās – tas būtiski samazinājies Rīgā, lielajās pilsētās, bet pieaudzis reģionos. Vidzemes reģionā tas ir ievērojami pieaudzis un ir izteikti vienmērīgs, kas ļauj secināt, ka Vidzemē ir dzīves un nosacītās darba iespējas ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Mainījušies arī iedzīvotāju patēriņu paradumi – ierasto lielveikalu produktu vietā arvien biežāk izvēlas nišas un vietējo produkciju. Loģistikas dati liecina, ka pieaug apjoms piegādēm uz reģioniem.
Šķiet, ka ārkārtējā situācija bija vajadzīgais grūdiens, lai apjaustu iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas.
Pateicoties mūsdienu digitālajām iespējām un jaunajiem apstākļiem, arī darba devēji bija spiesti darbiniekiem dot iespēju strādāt attālināti. Turklāt daudzi sapratuši, ka tas (darbs attālināti) patiešām ir iespējams un ir pat izdevīgāks – īpaši laika un finanšu resursu ziņā. Šajos pāris mēnešos daudzi uzņēmumi atteikušies no birojiem, samazinot ikmēneša izmaksas, savukārt darbiniekiem tas devis plašākas iespējas izvēlēties dzīvesvietu. Kulmināciju piedzīvojušas arī dažādas tiešsaistes mācības, vebināri, sanāksmes. Kā liecina tendences un vērtējumi, tad šāda veida digitālās iespējas saglabāsies arī turpmāk, un tas ir lielisks veids pilnveidot savas prasmes un pat paplašināt savu CV.
Reģioni – viens no valsts attīstības stūrakmeņiem
Aizvērtās robežas un riski, atrodoties vīrusa skartākās valstīs, savukārt dod iespējas iekšzemes tūrismam – sauklis “Apceļo dzimto zemi!” kļuvis par stila zīmi un nepieciešamību. Cilvēki brīvdienās dodas uz reģioniem, izmanto vietējo ēdinātāju, ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, savukārt radoši uzņēmēji piemērojas apstākļiem ar savu piedāvājumu.
Raugoties uz pašreizējo situāciju, atzinīgi vērtējami tālredzīgi nospraustie mērķi – reģionu stiprināšanai un atbalstam jau aizvadītā gada nogalē Ministru kabinetā tika apstiprinātas Reģionālās politikas 2021. – 2027. gadam pamatnostādnes, kurās kā valsts attīstības virzītāji norādīti tieši reģioni un pašvaldības ar uzņēmējdarbības vides attīstību un pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes paaugstināšanu, paredzot vairāk nekā miljardu eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma. Papildu tam šobrīd tiek gatavots priekšlikums pārdalīt vēl 200 miljonu eiro ES finansējumu reģionu stiprināšanai ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības un dzīves kvalitātes attīstību. Tāpat, lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiek piedāvāti dažādi valsts atbalsta instrumenti, kas aktualizējas dienu no dienas un par kuriem var uzzināt Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Tuvākajā laikā ceram arī iepazīties ar jauno uzņēmējdarbības un pārkvalifikācijas (mūžizglītības) atbalsta plānu un virzieniem.
Ar jauno formu – līdzdalības budžetu – reģionu iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta, un tā būs tieša iesaiste nozīmīgu savas teritorijas attīstības lēmumu pieņemšanā, tātad – sava reģiona dzīvē.
Viss notiekošais liecina, ka reģioni beidzot ir novērtēti gan no iedzīvotāju, gan valsts politikas veidotāju skatu punkta – tie pamazām kļūst par vienu no valsts attīstības stūrakmeņiem ar iespējām saimnieciskai darbībai un dzīvei. Arī publiskajā telpā daudz tiek diskutēts, ka ārkārtējā situācija ir radījusi jaunas iespējas un izaicinājumus, tā rezultātā daudz skaidrāk un patiesāk novērtējam Latvijas reģionu un lauku vērtību. Ticu, ka krīzes laika radītās pārmaiņas veicinās reģionu patiesu attīstību un remigrācijas aktivitāti uz reģioniem.
Pagaidām nav neviena komentāra