Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Gandrīz visi esam sēdējuši skolas solā - bijuši skolēni un liela daļa arī studenti. Daudzi no mums atceras tēva vai omītes teikto, ka “mantu tev var atņemt, turpretī izglītība gan tev būs vienmēr”. Šajos vārdos ir liela daļa taisnības, kuru mūsu Izglītības un zinātnes ministrija ir nedaudz apgreidojusi, piemetinot, ka “izglītība tev ir dāvana no valsts”.
Covid-19 izraisītā globālā krīze nāk viļņiem. Pirmo tā skāra mūsu veselības sistēmu, kas tīri labi noturējās, jo valsts sniedza atbilstošu atbalstu. Nākamais vilnis ietekmēja ekonomiku, kuras stabilizācijai valsts amatvīri steigšus novirzīja simtiem miljonu eiro. Jaunākais sitiens ir skāris Latvijas studentus, bet atbildes vietā circeņi čīgā vijoli. Nē, īstenībā tas pat būtu labāk, jo atbilde no Izglītības un zinātnes ministrijas ir klaja necieņa un izpratnes trūkums par izglītības nozīmi un Latvijas studentu dzīves realitāti. Arī starptautiskie eksperti no OECD savā ziņojumā ir aicinājuši Latviju īpaši fokusēties uz izglītības pieejamību.
