«Tu esi, bļ*ģ, kristāltīrs cilvēks»

2009. gada 17. augustā KNAB ierakstīja Bērnu slimnīcas pārstāvju sarunu par būvniecības iepirkuma sadārdzināšanu — valdes loceklis Arnis Kramzaks gribēja zināt, kā uzdevumā saimniecības direktors Aivars Lisenko pieprasa jau tā uzpūstajā tāmē iekļaut 11,8 tūkstošu latu «otkatu» Tautas partijai

Krimināllietas materiālos esošo sarunu publicējam saīsinātā veidā.

K. Man ir viens smags jautājums uz dvēseles. Kas dod uzdevumu man pārkāpt likumu?

L. Kādā jomā?

K. Par papildu naudas pieskaitīšanu pie poli-, pie izmaksām.

L. Pie kurām?

K. Pie sarunu procedūras.

L. Mēs taču vienojāmies, vairāk neko, 157, un viss.

K. 12 mēs liekam klāt.

L. 11,8.

K. Kas man dod šo uzdevumu to darīt?

L. Tu gribi zināt ē-ē-ē vārdu?

K. Es gribu zināt, kas tas ir par cilvēku, kas man liek pārkāpt likumu, un kur tā nauda paliksies. Jo tas cilvēks ne par ko neatbildēs, a man būs jāatbild. Jo tagad man vienkārši tiek dots uzdevums — vot, davai, taisi pierakstījumus. A es nezinu neko — kad un kur, kāpēc, no kā man ir jābaidās. Kurš mani komandē, kurš liek pārkāpt likumu? Nodarboties ar pierakstījumiem, kas īstenībā ir krimināls. Par to var ķurķī nonākt. Kas mani rauj zem tanka?

L. Es negribu nosaukt uzvārdus.

K. Nujā, bet tagad iznāk, johaidī — mani noliek tā kā puišeli stūrī, tu tagad svilposi mūsu stabulē, bet es pat nezinu, kurš man liek svilpot šinī stabulē. Un kas man būs par to, ka es svilpošu viņu stabulē?

L. Tu zini, tā ir sistēma…

K. Sistēma nav, ir cilvēki.

L. Ne jau viens cilvēks to visu saņem. Cilvēku grupa.

K. Un kas tā ir par cilvēku grupu?

L. Tāpat kā visur, aiz visiem iepirkumiem stāv kaut kāda zināma cilvēku grupa. Tā ir.

K. Jā, tu viņu zini, bet es nezinu.

L. Tā ir bijis ar… bibliotēkas, tā ir bijis pie Dienvidu tilta, kur bija cilvēku apvienība, kas sastāvēja no dažām partijām. Diemžēl tā ir tāda sistēma…

K. Redzi, es nekad tādā sistēmā neesmu strādājis, un es nekad neko tādu neesmu darījis. Es nevienam neesmu palielinājis naudas, lai pēc tam iebāztu viņas ne savā kabatā, ne kādā citā.

L. Es savā kabatā arī to netaisos bāzt.

K. Man nevajag. Es gribu mierīgi strādāt un dzīvot tālāk. Bet, ja tagad man liek darīt pretlikumīgas darbības, es gribu zināt, kas man to liek darīt. Jo pagaidām, izņemot tevi, es nevienu citu nezinu. Tad es teikšu: tāds Aivars Lisenko liek man nodarboties ar kriminālām, sodāmām darbībām?

L. Es nezinu, ja tu jautājumu tā cilā, tad es jautājumu pacilāšu arī augšā. Tu skaiti, ka es esmu pie visa tā ļaunuma sakne.

K. Es saprotu, ka tu pārstāvi cilvēku grupu, kas liek man darīt pretlikumīgas darbības.

L. Nē, tikai tādu mazu acs pievēršanu ciet. Mazītiņu tādu.

K. Tā nav mazītiņa acu pievēršana ciet, it īpaši mūsu apstākļos.

L. Tā, ko tu gribi, lai es tev atbildu? Lai to sāpi noņemtu nost.

K. Es pat nezinu, ko es gribu. Cik es varu gribēt? Jo mana gribēšana te patlaban, cik es saprotu, netiek ņemta vērā. Mani vienkārši kā puišeli nolikuši pie vietas, un, davai, tagad tu darīsi šitā.

(..)

K. Kad man brauca bandīti virsū, tad es zināju, ko no manis prasa un kur viņš bāzīs to naudu. Labi, šoreiz tā nav mana nauda, bet es par šo naudu nesu atbildību pilnā apjomā, pie tam es viņu nesu valsts priekšā likumā paredzētajā kārtībā, kas ir stipri nopietnāk. Ja mani paņems pie dirs*s, kas mani aizstāvēs? Pie kā man būs jāiet palīdzību prasīt? IUB man uzdos skaidru un konkrētu jautājumu, kāpēc te ir pierakstījumi. Es neko nevarēšu atbildēt.

(..)

L. Es tev varu pateikt godīgi, ja mēs šitās niansītes neizpildīsim, mēs to nākošo desmitnieku nedabūsim, simt punkti. Tas ERAF mums ir par labu uzvedību… 

K. Respektīvi, tas razklads ir tāds, ka ir cilvēks, kas ir tiesīgs pateikt — kuram tagad dos, kuram nedos atkarībā no tā, vai viņš dabūs atpakaļ?

L. Tieši tā. Tu pareizi saproti beidzot. Diemžēl… tādā valstī dzīvojam.

(..)

L. Situācija valstī dotajā momentā vispār ar tiem iepirkumiem notiekās, jo agrāk bija bišķi savādāk. Zini, kā bija? Es tev pateikšu divos vārdos: sanāk pieci purni kopā… dūži, nu, sākot no Skonķika un beidzot ar visiem  pārējiem Re-Re un visi pārējie. Apsēstas pie galda un pasaka — bļ*ģ, pieci iepirkumi, un sadala tos iepirkumus. Saprati, kā? Viens otram nepārsniedz cenu, tāpat kā tagad. Tā bija… pirms diviem gadiem. A tagad viens otram rīkli grauž pušu, bļ*ģ.

(..)

L. Arni, pieveram šodien aci bišķiņ. Uztaisīsim, lai viņš aiziet, bļ*ģ, tas 11 komats, lai viņš aiziet, bļ*ģ.

(..)

K. Es laikam esmu par stulbu un nesaprotu šitās lietas, un nemāku ar viņām sadzīvot. Ja man kāds atnes kādu konjaka pudeli, ibiom*ķ, tad es esmu ar mieru, es viņu pieņemu. Vairāk ne no viena neko… prasījis.

L. Rīgā, es tev pateicu, kā mums tās sarunas notikās? Rīgā, kā bija līdz šim. Tagad tas viss dalīsies uz divi. Rīgā līdz šim projekti dalījās uz četri. Gribi tici, gribi netici, man sanāca sūdi, bļ*ģ, ar Jauno laiku.

(..)

L. Atlaida no Pilsētbūvnieka, bļ*ģ. Tu zini storiju? Man vajadzēja aiznest, bļ*ģ, Jaunajam laikam, vienam no dibinātājiem, dah*ja naudiņas… Un es to darīju… Aizgāju piecas reizes.

K. Ko viņi te d*rš, tēlo no sevis tur…

L. Es tev vēlreiz saku,bļ*ģ, visi tie partijas veči, bļ*ģ, kāda starpība. Jaunais laiks, bļ*ģ, Tautas partija, bļ*ģ, Latvijas Pirmā partija, bļ*ģ… Tu zini, kāda viņam iesauka, bļ*ģ? Dvacatņiks, bļ*ģ.

K. Tas ir viņam tik daudz proc…?

L. Nē, viņam kādi jautājumi izkārtoti, kaut vai mazā… kabatā divdesmit štukas latu, bļin, tāpēc viņam iesauka Dvacatņiks, ibiom*ķ. Saproti, kāpēc Pilsētbūvnieks mani noēda… Arni, es aizgāju piecas reizes, bļ*ģ, ar čemodānu pie viņiem. Piefiksēja, ka es esmu četras reizes bijis, nevis pie… ja? Un pateica man, nomelnoja, ka uz mani nevar paļauties, bļ*ģ. Vot tāda pieredze. Jaunā laika dēļ, bļ*ģ.. Un tāpēc mani, bļ*ģ, uz galu… bišķi, lai nesabojātu attiecības… jo toreiz Aksītis bija, bļ*ģ, Rīgas domes vadītājs… Un Jaunajam laikam, bļ*ģ, vadītājs… Es biju Rīgas pilsētbūvnieka padomes priekšsēdētāja vietnieks, ibiom*ķ. Un man bija jānes piķis. Tu zini, kādi tur dubultie skaitļi? Un es to darīju, bļ*ģ, Jaunam laikam stie… To, ko viņi runā, Arni, man te vemt gribas, atvaino par izteicienu. Taisnības cīnītājiem, bļ*ģ. Viņi visi, bļ*ģ, visi kā viens, visa nauda aiziet partijas kasēs. Kā pēc tam sadalās, es pat zināt negribu, ibiom*ķ. Ir speciāli jebkurai partijai tie saucamie kasieri. Tēvzemiešiem tas ir Balodis. Jaunajam laikam, bļ*ģ, mersedess, melns ar baltu iekšu, S klase, 600 numurs, es nesaukšu vārdā — JM. Tā top tie naudas jautājumi. Visām, bļ*ģ. Visi objekti ir pod pricelom jebkuri, bļ*ģ.

K. Iznāk, ka es esmu baltais zvirbulis tad visā šitajā te.

L. Tu? Tu vispār esi, bļ*ģ, kristāltīrs cilvēks. Kas te notiekās visapkārt, tas ir polnij p*zdec. Un tāpēc visās slimnīcās bija iefiltrēti cilvēki, kā es biju iefiltrēts, lai mēģinātu kaut ko bišķi pakārtot partijām par labu. Tu saprati tagad? Visām! Jo Bērnu slimnīca, arī Stradiņi bija, arī uz Tvaika ielas bija tomēr… nāca tās Eiropas naudas, ja? Visās tika iefiltrēti cilvēki iekšā, visās kā viens.

K. Viennozīmīgi skaidrs.. Tagad ir jāsēž un jātur mute ciet, un viss.

L. Arni, sēžam mierīgi, cik varam. Visu uztaisām papīrus kārtībā, ja, mēs pāriesim šo te, bļ*ģ, laiku, mēs vēl ilgi dzīvosim. Kā līdz šim bijis, bļ*ģ, Melnais bruņinieks Lāčplēsī, ja? Tad tu esi tagad Bērnu slimnīcā Lāčplēša formā.

(..)

L. Arni, tu domā, ka digi..lieta bija tāda? Tur bija izdomāta tāda shēma, ibiom*ķ. Tas viss ir privatizēt LMT akcijas. Un tu saproti, ko tas nozīmē? Nu… ņe polučil... Tu zini, cik viņi paņēma… Es tev pateikšu to summu, bļ*ģ, tu no krēsla nokritīsi nost. Un vēl, un vēl maz. Tu zini, cik maziņais Edmunds, bļ*ģ, Krastiņš, kas bija Attīstības komitejā Rīgas domē, tu zini… viņš nopelnīja naudu… Tad mēs tādi esam, bļ*ģ, meloči puzatije. Viņš… 15 miljonu latu. Pats, bļ*ģ! Un tāpēc viņu izmet ārā, bļ*ģ, jo viņš partijai atnesa tikai 500 štukas.

K. Un pārējo sabāza kabatā?

L. Un par pārējo… sev, bļ*ģ. Un tēlo, bļ*ģ, staigā noskrandušās džinsās. Viņš regulē stāvu augstumu, bļ*ģ, apbūves biežumu un tā tālāk. Tas bija viņš, kas regulēja, abi divi ar Štramu. Tur, bļ*ģ, ko viņi tās 100 štukas paņēma. Man un tev kā pieci lati, bļ*ģ, tas viņiem 100 štukas. Ne velti Ameriks, Štrams, Skrastiņš, bļ*ģ, bija tie, kas ahuj*nākās summas ņēma. Tagad to stafeti ir pārņēmis Šlesers. Un tagad atnāca krievi izsalkuši. Un tie, bļ*ģ, uz katra projekta atkal parazitēs, jo tie — neviens nav dabūjis. Tēvzeme dabūja. Bļ*ģ, stādies priekšā, pat no Škoda ikarusiem tika ņemta nauda. Pizd*c polnij. No Dienvidu tilta, bļ*ģ, visas ārzemju kompānijas. Kas cels Rīgas lidostu? Par 30% turkiem bija lētāka cena. Par cik Skonķiks ceļ? (..) Skonķiks, tas ir bāze, ap kuru grozās visa hu*ņa vienmēr. Saproti, es tāpēc, kad izdzirdu vārdu Skonto, man smiekli nāk. Viņiem ir speciāla naudas atmazgāšanas shēma — ahuj*nākās — kur nāk caur Ameriku cauri. Viņiem nāk visa nauda dolāros atpakaļ, bļ*ģ. Viss VID ir piesegts, visa Kriminālpolicija, bļ*ģ, skatās caur pirkstiem.

(..)

L. Latvijā viss grozās ap trijiem cilvēkiem uz doto momentu — Šķēle, Šlesers un mazais Aivariņš. Viss. Tu domā, ka es nezinu, kā Kuģniecību nopirka? Šķēle ar Šleseru, bet viņi nevarēja to izdarīt, viņi nopirka caur mazo Aivariņu, un tāpēc atplauka attiecības… Beidzās karš starp Šķēli, Šleseru un mazo Aivariņu. Tas notiek, ahuj*no, bļ*ģ! Mūsu valsti nevis vada tas Zatlers stulbais un Dombrovskis, bet trīs vaļi — Aivariņš, Ainārs un Andris vada. Visa nauda mums, kas ienāk, viss pirms tam jau tiek sadalīts. Vot, tā tas notiekas divos vārdos.  Tas nav tik viegli, bļ*ģ. Un katram šitam te, kas ielikts, jāatskaitās, cik tu esi naudas dabūjis priekš… savas kases. Saproti? Vot tā tā sistēma… un nedod Dievs, ja mūs te pieķers abus divus. Es zinu, ja arī būs kādi sūdi, mani izcels ārā, jo man ir tāds draugs uz doto momentu. Vot, tad, kad viņš kritīs, tad es ar to lietu noiešu dziļā pagrīdē.