Vajag sapņot!

Patrishai jeb Patrīcijai Ksenijai Cuprijanovičai ir astoņpadsmit, bet viņa viena gada laikā ir tikusi pie debijas albuma un trim Zelta mikrofona nominācijām — tikpat, cik šoreiz ir Raimondam Paulam! Turklāt vienīgajai no Latvijas ir līgums ar starptautisko milzi Universal Music

Šķiet, viņa izdzīvo daudzu pusaugu meiteņu sapņu dzīvi — popularitāte, ekstravaganti tērpi, mūzikas video un atrašanās uz skatuves. Taču — kāda Patrisha ir patiesībā?

Par satikšanās vietu meitene izvēlējusies mazu kafejnīcu, kas paslēpusies kādā Aleksandra Čaka ielas nama pagrabā — Stars Coffee. Tās īpašnieki ir Patrīcijas draugi, tāpēc mājīgajās telpās viņa jūtas kā zivs ūdenī un jokojas ar puišiem aiz letes. 

Grūti nepamanīt, ka Patrisha ir neticami draudzīga, atvērta, smaidīga un vienkārša. Ne kripatas zvaigžņu slimības. Ir tikai pusdienlaiks, bet viņas diena jau bijusi piepildīta — no rīta sapītas bizītes, vēlāk dziedātāja tikusies ar savu stilistu Anatoliju Ksenofontovu piemērīt tērpu Muzikālās bankas noslēguma ceremonijai, tāpēc meitene jūtas nogurusi un pasūta lielu griķu biezputras porciju.

Dziedātājai straujie panākumi ir pārsteigums. Šogad viņa mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons nominēta Gada debijas, Gada popmūzikas albuma un Gada dziesmas kategorijā. Un ar dziesmu Es varu būt tā iekļuvusi starp 15 gada vērtīgākajām Latvijas Radio Muzikālajā bankā 2019. «Es vienkārši daru savu sirdslietu — dziedu, rakstu dziesmas, izdodu mūziku,» viņa saka. Nominācijas esot papildu stimuls, taču par sasniegumiem viņa daudz nedomā. Viņasprāt, tā nav sacensība, bet gan laimes spēle un iespēja būt kopā ar citiem mūziķiem: «Būt starp viņiem nozīmē — esi pamanīts.»

«Tā meitene ar līgumu»

«Mūzika man vienmēr palīdzējusi — atbalstījusi grūtībās un dziedinājusi,» atklāj dziedātāja. Viņa uzskata, ka vēl ir jauna — daudz kas jāpiedzīvo un jāiemācās. Bez mūzikas nevarot, taču Patrisha nav vienīgā, kurai tā ir sirdslietu. Kāpēc starptautiskā mūzikas izdevniecība Universal Music uzrunāja tieši viņu?

Kad Patrīcijai bija sešpadsmit, viņa Instagram kontā publicēja video fragmentiņus — dziesmu kaverversijas. 2017. gadā to pamanīja Universal Music pārstāve. Viņa jaunajai dziedātājai uzrakstīja — vai meitene plāno piedalīties kādā konkursā? Patrisha tobrīd gatavojās dalībai X faktora pirmajā sezonā Latvijā. Tikusi līdz «krēslu izaicinājumam», Patrīcija tomēr neiekļuva dziedātāju vidū, kas turpina dalību. Tagad atzīst — labi, ka tā, jo uzreiz pēc tam saņēma oficiālu vēstuli no Universal Music. Izdevniecība aicināja satikties, lai apspriestu sadarbību. «Tas bija milzīgs šoks! Es, Latvijā, savā vecumā… Kāds sakars? Ir tik daudz pazīstamu mūziķu, kuriem varētu dot šādu iespēju. Tā taču ir slavena kompānija!»

Izrādījās, ka Universal Music vēlas sākt darbību Latvijā, tāpēc meklēja pavisam jaunu mākslinieku, kuram palīdzēt veidot karjeru. Tikšanās laikā Patrisha un kompānijas pārstāvji apsprieda vēlmes, ambīcijas un noslēdza līgumu. Drīz pēc tam bija jāsāk strādāt, un Patrīcija piedalījās savā pirmajā dziesmu rakstīšanas nometnē RIGaLIVE. Tur iepazinās ar DJ Rudd. «Viņš jau zināja, ka esmu «tā meitene ar Universal līgumu». Tagad esam kļuvuši kā brālis un māsa — starp mums mūzikas lietās ir liela uzticība.»

Patrisha atzīst — līgumam ir liela loma. Kad cilvēki izdzird par izdevniecību, kuras paspārnē viņa darbojas, ir lielāka interese sadarboties. Latvijā mūzika vairāk cirkulē vietējā tirgū, bet, izdzirdot par Universal Music, cilvēkiem acīs parādoties «naudas zīmītes» un cerība izrauties ārzemēs. Patrīcija uzskata, ka visu var sasniegt arī ar paša spēkiem, taču tas ir daudz grūtāk, tāpēc ir pateicīga par spēcīgo aizmuguri — ietekmīgu kompāniju, kura sadarbojas ar pasaulē slaveniem māksliniekiem. Sadarbība paredz, ka viņas lauciņš ir radio hiti un popmūzika, taču striktu ierobežojumu nav. Šobrīd Patrisha darbojas Latvijā, taču cer, ka nākotnē gaidāma arī papildu vienošanās par dziesmām ārzemju tirgum.

No Serdjučkas līdz skatuvei

Kad Patrīcijai bija divi vai trīs gadi, tētis uzdāvināja magnetofonu ar mikrofonu. Mazās meitenes mūzikas ceļš sākās ar dziedāšanu līdzi Verkas Serdjučkas dziesmām. Tēta vecāki ir baltkrievi, kas pārcēlušies uz Latviju, un, bērnībā pavadot vasaras ar babušku, abas kopā klausījās un dziedāja līdzi krievu estrādes zvaigznei Tatjanai Bulanovai. Iespējams, Patrishas muzikālais talants nācis no vecmammas — babuška dziedot ļoti skaisti.

Jau bērnudārzā meitenes spējas tika pamanītas, un dažādos sarīkojumos bija jādzied solo. Arī Rīgas Kultūru vidusskolas instrumentāli vokālajā ansamblī jaunā dziedātāja izcēlās, un pasniedzēja Elīna Lūse vecākiem ieteica apdomāt meitas izglītošanu mūzikā. Mazā Patrīcija, protams, to ļoti vēlējās un drīz vien sāka apmeklēt vokālo studiju Zvaigžņu sala. Tieši tur meitene 12 gadu vecumā ieguva savu skatuves vārdu Patrisha.

Patrisha ir piedalījusies aptuveni 70 dziedātāju konkursos Latvijā un ārzemēs. Viņa atzīst, ka tie ir snieguši pieredzi un pamatīgi norūdījuši — iemācījusies savaldīt uztraukumu un būt uz skatuves. Vienā no lielākajiem Ukrainas jauno izpildītāju konkursiem Moloda Gaļičina 2017 viņa mērojās balsīm ar spēcīgiem konkurentiem un ieguva 2. vietu, vērienīgi noslēdzot savas līdzšinējās dzīves «konkursu posmu». Tagad Patrisha grib būt māksliniece, kas netiek vērtēta pēc konkrēta nolikuma. Tāpēc, nolēmusi virzīties tālāk, sāka koncertēt nelielās kafejnīcās — Eglē, NicePlace Telpā, DAD cafe —, līdz ātri vien iekaroja Latvijas lielās skatuves.

Dziedātāja ir pateicīga ģimenei par atbalstu. Ja nedarīsi tagad, nākotnē nekas nenotiks — Patrishas mamma šo frāzi atkārtojusi gluži kā mantru. «Sākumā domāju — nu cik var? Bet tagad saprotu, tā tiešām ir: ja strādā nopietni, būs rezultāts.»

Mandalas un miers

Lai arī viņas dziesmas, video, košie skatuves tērpi un dzīvespriecīgie smiekli izstaro nerimstošu enerģiju, izrādās, ka dziedātājai patīk miers — būt mājās vai pie dabas. Skaļu ballīšu vietā viņa izvēlas kopābūšanu ar draugiem, dzerot tēju, sarunājoties pie ugunskura vai spēlējot galda spēles. «Esmu cilvēks, kurš pārsvarā atrodas skaļumā, tāpēc bieži pietrūkst klusuma,» dziedātāja atklāj. Nesen adoptējusi patversmes suņuku vārdā Nellija. Sunīte ir liels prieka avots, liek izrauties pie dabas — aizbraukt uz mežu vai jūru, izvēdināt no galvas ikdienas troksni.

Jau bērnībā Patrishai paticis zīmēt puķītes. Zīmējusi vienu puķīti apkārt otrai, tā radot «bezgalīgas puķītes». Vēlāk uzzinājusi par mandalām un sapratusi — tas taču ir tas pats, ko viņa zīmē! Mandalu zīmēšana un gleznošana Patrishai ir meditācija. Viņu ieinteresējusi Austrumu kultūra, un dziedātāja vēlētos aizbraukt uz Indiju. Starp citu, viņas radītās mandalas ir nopērkamas — veikalā Burka un Amber Design ir viņas radītas auduma tašiņas ar mandalām, bet Sveču mājā — sveces ar dziedātājas veidotu dizainu.

Kaut arī negaidītie panākumi par to neliecina, jaunā dziedātāja uzskata, ka mērķa sasniegšanai der rāmāks un garāks ceļš. Viņasprāt, visam jānotiek dabiski. Ja kaut kas nenotiek uzreiz, iespējams, būs vēlāk — īstajā brīdī. «Es neieciklējos,» atklāj Patrisha. Tā viņa sevi pasargā no liekām sāpēm. «Ja ieciklējies, neizdošanās ir daudz sāpīgāka. Tāpēc jādara daudz, jāmeklē jauni veidi, kā pilnveidoties, bet nedrīkst ieciklēties — man vajag, un viss!»

Jaunā dziedātāja atklāj — dzīvo pieauguša cilvēka dzīvi un nebaidās, ka zaudē kādu savas dzīves posmu. Mācoties skolā, meitene juta, ka vienaudžu intereses un sarunu temati viņu nesaista, jo vienmēr bijusi nopietnāka un nobriedušāka nekā vienaudži. «15 gadu vecumā sāku attiecības, kas turpinās joprojām. 17 gados izvācos no vecāku mājām. Tā ir nopietna dzīve — nav laika jauniešu izklaidēm un muļķībām,» neslēpj dziedātāja. Šobrīd viņa mācās tālmācības vidusskolā un plāno iegūt augstāko izglītību. Varianti ir dažādi un nesaistīti ar mūziku, jo Patrisha zina — ir nepieciešams rezerves plāns, ja nu ar mūziku nespēs nodrošināt iztiku.

Bez spīguļiem

Patrishai patīk komforts un siltums — nekādi «blingblingi» un spīguļi viņu nesaista. «Esmu dabas bērns, man patīk vienkāršas lietas. Piemēram, justies ērti, ieritināties krēslā — ar šiku kleitu es tā nevarētu,» stāsta dziedātāja un iekārtojas kafejnīcas krēslā gluži kā mājās. Tomēr skatuve pieprasa greznus un spilgtus tērpus. «Tur nepieciešams tēls, lai piesaistītu cilvēkus,» saka Patrisha un piebilst — tas gan nenozīmē, ka viņai ir divas sejas. Uz skatuves viņa ir tā pati meitene, mainās tikai vizuālais tēls. «Tas ir veids, kā norobežot savu privāto dzīvi no publiskās.» Viņasprāt, skatuve ir kā teātris — galvenais ir spēt sevi savākt. 

Izdzirdot vārdu «slavenība», Patrisha noskurinās. Sevi par tādu neuzskata. Protams, cilvēki viņu pazīst — ar to jārēķinās. Dziedātāja izvairās no pūļiem un svešiniekiem, taču apzinās — būt uzmanības centrā ir arī viņas pienākums: «Kur tad citur dziedāt? Dušā?»

Ikdienā dziedātāja daudz pārvietojas ar sabiedrisko transportu un kājām un novērojusi — latvieši ir introverti. Jūt, ka uz ielas viņu pazīst, taču cilvēki klāt nenāk un spiegdami pakaļ neskrien. Par to viņa ir pateicīga. Ir gan bijuši gadījumi, kad kāds slepus cenšas viņu nofotografēt, piemēram, ejot gar Brīvības pieminekli. Tas gan viņu sadusmo: «Ja gribi nofotografēties, atnāc un pajautā!»

Patrisha saskaras arī ar anonīmiem komentāriem, taču tas viņu neuztrauc. Tos raksta sveši cilvēki, negācijas viņai nerūp: «Zinu, ka komentētājiem neko neesmu izdarījusi. Droši vien pašu dzīvē kaut kas nav tā, kā vēlas.» Patrishai ir žēl cilvēku, kuri «dzīvo» interneta vidē un izvēlas nevis pilnveidoties, uzlabot pašsajūtu un pašapziņu, bet anonīmi kādam iedzelt. Apkārt taču ir tik daudz iespēju!

Mūsdienās daudziem pazīstamiem jauniešiem piekarināta «influencera» birka, bet Patrisha sevi par tādu atsakās saukt. Tomēr dažos sadarbības projektos iesaistās, piemēram, bizītes šorīt tapušas tieši tāpēc. Dziedātāja neslēpj — šādā veidā var papildus nopelnīt. Taču viņa esot izvēlīga — reklamē tikai to, kas šķiet noderīgs un patīk pašai. Par staigājošu reklāmas stabu nevēlas kļūt, jo galvenais ir popularizēt savu mūzika, nevis dažādus produktus un pakalpojumus.

Komandas spēks

Patrishas dziesmas mēdz «atnākt» naktīs — viņa apsēžas, uzraksta vārdus, paņem ģitāru, un top melodija. Dziesmās viņa var izpaust savas dīvainākās šķautnes un idejas: «Viss ir jālaiž no sevis ārā, jāliek uz lapas, jāiedzied. Pēc tam notiek lielā lēruma sijāšana un konceptuāla sakārtošana.» Reizēm mūza nenāk, taču tas Patrishu neapbēdina: «Varbūt radošais detokss ir vajadzīgs, lai atpūtinātu galvu!»

Mūziķi mēdz apvienot spēkus un idejas, lai radošās nometnēs taptu jauni darbi — tā bijis arī ar Patrishas pagājušogad iznākušo debijas albumu Patrisha bija šeit. Divu dienu laikā, darbojoties trijās komandās, dziedātājas albuma tapšanā piedalījās DJ Rudd, mūziķi Mikus Frišfelds, Dons, Laura Betinsone un Māra Upmane-Holšteine, reperis Rolands Če un producents Kims Vennerstrēms no Zviedrijas. Arī pirmais albuma singls Es varu būt tā tapis Universal Music rīkotā nometnē Igaunijā. Tā esot pasaulē ierasta prakse. «Protams, ir izaicinājums, jo jāsadarbojas ar kādu, ar kuru varbūt nekad nebūtu iedomājies vai vēlējies sastrādāties. Kāpšana ārā no rāmjiem un komforta zonas, izmēģinot dažādas stilistikas un skanējumus,» darbu raksturo Patrisha. Viņai patīk strādāt komandā, jo tad radīšanas process ir ātrāks un mūziķi var palīdzēt cits citam, «aizpildot tukšumus» — vienam dziesmu teksti sagādā grūtības, citam tā ir stiprā puse. Vēl nometnes ir iespēja veidot draudzību un mācīties. Jaunie censoņi var iedvesmoties no pieredzējušākiem mūziķiem, un vienmēr ir, par ko parunāt. Patrisha uzskata: «Latvija ir maza, pasākumos ir vieni un tie paši mākslinieki, tiekamies diezgan bieži un esam gluži kā liela draugu grupa.»

Jaunā dziedātāja domā — latviešiem patīk ieklausīties tekstos, mūsu mūzika ir skaista un sentimentāla: «Citur vari kļūt slavens, dziedot par dejojošu pērtiķi, bet šeit cilvēki grib dzirdēt ko patiesu, sasaistītu ar savu dzīvi.» 

Patrisha sarunā piemin, ka drīzumā taps jauna sadarbība ar Universal Music, taču konkrētus vārdus atklāt vēl nedrīkst. Tikai to, ka tie būs dažādu žanru mūziķi. Dziedātāja ir priecīga, ka pasaules līmeņa kompānija latviešos saskata potenciālu, un cer, ka viņas veikums nesīs labumu Latvijai: «Domāju, ka mūsu popmūzika tuvojas līmenim, kāds ir pasaulē. Tā ir iespēja «izkāpt» no lokālās auditorijas un iznest mūsu mūziku ārpusē.» Patrishas dziesmas jau pazīst Somijā, Igaunijā un Vācijā, bet viņa sapņo par lielāku starptautisku atpazīstamību — varbūt pat spīdēt uz Amerikas skatuvēm. «Vajag sapņot! Sapņojot pamazām dzen sevi tajā virzienā.»