Balti — bez starpvalodām

  • Anda Buševica, Rudīte Kalpiņa
  • 09.12.2019
  • Domuzīme
«Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā ar dažiem izņēmumiem tā arī nav atradušās dzirdīgas ausis mērķtiecīgai kopējas mediju telpas veidošanai,» secina Alvīds Butkus. 
Foto — Milda Ķaušaite

«Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā ar dažiem izņēmumiem tā arī nav atradušās dzirdīgas ausis mērķtiecīgai kopējas mediju telpas veidošanai,» secina Alvīds Butkus. Foto — Milda Ķaušaite

Ar Alvīdu Butku sarunājas Anda Buševica un Rudīte Kalpiņa

Alvīds Butkus (Alvydas Butkus, 1950) ir filologs, habilitētais mākslas zinātņu doktors, Vītauta Dižā Universitātes Kauņā Letonikas centra vadītājs. Vairāku grāmatu un vārdnīcu, zinātnisku un publicistisku rakstu autors un līdzautors.  Interešu jomas — valodniecība, etnokultūra, vēsture, letistika.

Vai latviešu un lietuviešu valodu radniecība ir spēcīgāka par abu tautu kultūras un tradīciju atšķirībām, kādas pastāv vēsturē un šodienā? Vai Baltu vienības diena — atsauce uz Saules kauju 1236. gadā — ir tikai kalendāri svētki vai pamudinājums turpināt kopējo arī nākotnē? Tādas pārdomas radās, izvaicājot Vītauta Dižā Universitātes Letonikas centra dibinātāju un vadītāju, Humanitāro zinātņu fakultātes Lituānistikas katedras profesoru Alvīdu Butku, kuram oktobrī tika pasniegta Latvijas un Lietuvas ārlietu ministriju pirms diviem gadiem iedibinātā Baltu balva.

Jaunākajā žurnālā

Viss ir tikai situācija

Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla

Tekstu banka

Ilustrācija — Pexels