Foto — Gints Ivuškāns
Valsts svētku laiks ir īstais brīdis, lai godinātu Latvijas kulinārās tradīcijas un celtu galdā kādu no vecmāmiņas mantotu recepti — mutvārdos nodotu vai ar roku pierakstītu sadzeltējušā burtnīcā
Ko es taisīšu desertā par godu Latvijas dzimšanas dienai? Rupjmaizes torti! Tā visiem garšo, ir viegli pagatavojama, labi padodas improvizācijai un liekas īsteni piemērota saltajā pirmssvētku sezonā. Tā ir latviska un pieticīga, jo balto miltu vietā ņemta rupjmaize, bet smalkāka par tradicionālo rupjmaizes kārtojumu.
Šo kūku labi atceros no bērnības. Mana mamma to vienmēr gatavoja gada aukstajos mēnešos, bet nekad vasarā. Varbūt tāpēc, ka ar to virtuvē silti sāka smaržot pēc kanēļa, vircēm un muskatrieksta — šī buķete aizķērās gaisā un kopā ar sveču liesmiņu un mandarīnu aromātu palika tur līdz svētku sezonas beigām. Es gan nevaru atturēties taisīt rupjmaizes kūku visu cauru gadu. Dažreiz izcepu nevis apaļas, bet kantainas plāksnes, un kopā ar pildījumu saritinu rolbiskvītā. Tas ir īpaši parocīgs formāts ciemakukulim, kas smuki satīts folijā kā gara konfekte.
