Ilustrācija — Krišs Salmanis
Kas ir paveikts, lai Latvija šoruden novērstu Moneyval pārmetumus un netiktu iekļauta finansiāli neuzticamo valstu «pelēkajā sarakstā»
Milzīgs darbs sprintera cienīgā tempā — tā valsts iestāžu pārstāvji raksturo pēdējā gada laikā paveikto, lai novērstu Latvijas iekļaušanu finansiāli neuzticamo valstu sarakstā. Īsā termiņā grozīti likumi, stingrāk pievilkti banku regulatora un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) groži. Arī prokuratūra un policija sakās uzkrājusi spēkus un zināšanas — naudas atmazgāšana Latvijā tiekot reāli sodīta. Notikušās pārmaiņas atspoguļotas arī ziņojumā, ko 31. augusta pēcpusdienā Latvija nosūtīja Moneyval.
Tomēr starptautiskie partneri daudzkārt uzsvēruši — tikai ar likumu izmaiņām un apņēmību vien vairs nepietiks, jādemonstrē reāli tiesu spriedumi. Svarīgs pārbaudījums ir tas, kā Latvija tiks galā ar ABLV bankas pašlikvidācijas kontroli, nepieļaujot netīras naudas aizplūšanu un izmeklējot iespējamos noziegumus.
Tieši šajā jomā Ir kļuvusi zināma būtiska jauna informācija — pastiprinātā likumsargu redzeslokā nonācis liels skaits ABLV klientu. Amatpersonām ir aizdomas, ka iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu apjoms bankā pārsniedz vienu miljardu eiro, Ir apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti. Summa ir milzīga, jo ABLV kopējā aktīvu vērtība ir 2,4 miljardi, no tiem 1,4 miljardi naudas kontos.
Melnā kaste ABLV
Kopš pērn pavasarī tika aizvērta ABLV banka, Valsts policijai darba ir daudz. Informācija, kas skar šo banku, tās klientus un darbiniekus, tiek analizēta ciešā sadarbībā ar FID. «Tā mums ir prioritāte numur viens,» saka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska. Viņa vadītā struktūrvienība šobrīd izmeklē astoņus ar ABLV saistītus kriminālprocesus, taču ļoti iespējams, ka tas nebūs viss. Izveidotas vairākas izmeklēšanas grupas, un šovasar pat iedibināta jauna sadarbības forma — reizi pāris nedēļās sanāk pārstāvji no policijas, prokuratūras un FID, lai klātienē apspriestu padarīto un tālākos plānus. Reāli šā darba rezultāti vēl gaidāmi. Neko sīkāk Bauska nekomentē, bet sola: «Mēs izdarīsim to, kas ir mūsu spēkos, un vēl mazliet.»
Naudas izmaksa ABLV klientiem joprojām nav sākusies, jo vispirms jāpārbauda tās izcelsme, bet atbildīgās iestādes ilgstoši cīkstējās par šīs pārbaudes metodoloģiju. Šobrīd FID jau ir iesaldējis nepilnus simt miljonus ABLV naudas, taču dienesta vadītāja Ilze Znotiņa neizslēdz, ka darba procesā summa var ievērojami pieaugt. «Tas var būt lielāks skaitlis, vairāki simti miljonu,» atzina Znotiņa. Ir zināmo neoficiālo informāciju par miljardu viņa atsakās komentēt, kā arī atklāt jebkādu informāciju saistībā ar šo procesu.
Atbalstu FID sniedz starptautiskā organizācija Kroll, kas specializējusies naudas atmazgāšanas shēmu atšķetināšanā. Šī kompānija savulaik izmeklēja arī naudas izzagšanu no Moldovas bankām, kura tika mazgāta arī caur Latviju, tajā skaitā ABLV.
Tagad apkopojot informāciju par ABLV esošās naudas īpašnieku patiesajiem labuma guvējiem, savstarpējām saiknēm un vēsturiskiem darījumiem, tiesībsargu uzmanību piesaistījuši vairāki desmiti uzņēmumu grupu, kuru darījumos saskatāmas naudas atmazgāšanas pazīmes.
Otrs izmeklēšanas virziens — pašas bankas loma iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumos. Tiesībsargu redzeslokā saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanas pakalpojumu sniegšanu nonākusi agrākā ABLV meitaskompānija, kas darbojās grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā, kļuvis zināms Ir.
Informāciju par vairāk nekā miljardu lielo iespējami noziedzīgo naudas līdzekļu apjomu lūdzām komentēt arī ABLV likvidatoriem. «ABLV bankas likvidācijas procesā gandrīz visi kreditori tika klasificēti kā augsta riska klienti,» rakstiski pauda Ringolds Balodis. Tas noteikts, «lai veiktu rūpīgas un padziļinātas pārbaudes par visiem kreditoriem», un neatkarīgās pārbaudes turpinās. Uz jautājumu par ABLV bijušā meitasuzņēmuma nonākšanu tiesībsargu redzeslokā atbilde bija īsa — laikā, kad likvidatori sāka darbu, bankai šāds meitasuzņēmums vairs neesot piederējis. «Attiecībā uz vēsturiskajiem periodiem likvidatori turpinās sniegt visu tiesībaizsardzības iestāžu pieprasīto informāciju likumā noteiktajā kārtībā.»
Tas, cik Latvijai sekmīgi veiksies ar ABLV pašlikvidācijas kontroli, lielā mērā var ietekmēt arī starptautisko ekspertu novērtējumu valsts spējai cīnīties pret naudas atmazgāšanu. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) šo jautājumu izcēlis kā absolūtu prioritāti tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta ietvaros. «Reformas mērķis bija panākt, lai visām atbildīgajām institūcijām ir nepieciešamās spējas, kompetence un resursi. Tas lielā mērā ir panākts, par ko pagājušajā nedēļā informējām arī Moneyval pārstāvjus,» saka Kariņš. Uz jautājumu par Latvijas spēju tikt galā ar lielo naudas blāķi ABLV, premjers atbildēja vispārīgi — viņš regulāri saņemot informāciju par kopējo progresu. «Atsevišķus finanšu sektora dalībniekus un ar tiem saistīto operatīvo informāciju nevaru komentēt, vienlaikus vēlos uzsvērt, ka uzticos tiesībsargājošo iestāžu darbam,» pauda Kariņš.
Cer uz labāku vērtējumu
Pārmaiņas pēdējo gadu laikā finanšu sektorā patiešām ir notikušas. Tāpēc Latvija cer nākamajā Moneyval vērtējumā uzlabot savu rezultātu kopumā 10 jomās, kur valsts līdz šim saņēma atzīmi «daļēji atbilstoši». Papildus tam arī 10 jomās, kur bija «lielākoties atbilstošs» novērtējums, esam lūguši paaugstināt to uz «atbilstošu».
Valdības iesniegtais ziņojums tiks izskatīts decembrī Moneyval plenārsesijā Strasbūrā. To arī izmantos nākamgad februārī naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenās struktūras FATF plenārsesijā, skatot jautājumu par Latvijas iekļaušanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. FID vadītāja Znotiņa, kas no Latvijas puses ir galvenā atbildīgā par šo procesu, uzsver, ka īsā laikā padarīts ir daudz. «Man ļoti gribētos teikt, ka pēc tā, ko mēs esam izdarījuši, mācēs arī novērtēt mūsu padarīto.»
Kodolīgi aplūkosim, kas tad ir paveikts, lai novērstu Moneyval pārmetumus.
Likumi: stingrāks rāmis
Pirmais — grozīta virkne likumu. Būtiskas izmaiņas veiktas starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, nodrošinot sankciju tūlītēju piemērošanu. Izrādās, ka līdz šim Latvija iztikusi bez skaidra regulējuma šajā jomā. «Mums vispār nebija tāda mehānisma. Nebija atstrādāts, kādā veidā tās sankcijas ievieš,» saka Znotiņa. Tagad kārtība noteikta, un arī bankas savlaicīgāk ziņojot, īpaši aktīvi par ekonomisko sankciju iespējamiem pārkāpumiem. «Pēkšņi ir milzu lēciens no finanšu sektora,» saka Znotiņa.
Vēl viens būtisks likums — par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu — kopš 2017. gada grozīts pat četras reizes. Divas no tām šogad, atbilstoši Moneyval rekomendācijām novēršot dažādus trūkumus un ieviešot jauninājumus, to skaitā tā dēvēto autonomo naudas atmazgāšanas jēdzienu.
Proti, likumsaragiem jebkurā gadījumā jāizmeklē nelegālas naudas atmazgāšanas noziegums, pat ja nav redzams, kādā noziedzīgā nodarījumā šī nauda tikusi iegūta. Jaunais regulējums un mācības par šiem jautājumiem sekmējušas policijas un prokuratūras izpratni, un tas pamazām atspoguļojas arī ierosinātajos kriminālprocesos. Piemēram, līdz 2017. gada pirmajai pusei bijis ierosināts tikai viens kriminālprocess, kas atbilst autonomam naudas atmazgāšanas noziegumam, bet 2018. gadā jau trešā daļa no visiem naudas atmazgāšanas kriminālprocesiem bijuši ar šādu fokusu. Tendence turpinās arī šogad, stāsta Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.
Bankas: ārvalstnieki sarūk
Viens no būtiskiem pasākumiem finanšu sektorā pērn bija arī aizliegums bankām sadarboties ar čaulas kompānijām — piesega firmām, ko izmanto netīras naudas legalizēšanai. FKTK aplēsusi, ka saistībā ar visu veidu čaulas veidojumiem 2018. gada pirmajā pusē no Latvijas banku sektora esot aizplūduši ap 1,5 miljardiem eiro. Aizliegums veicinājis to, ka bankas veikušas visu savu klientu revīziju. Šī un citu pasākumu rezultātā bankās būtiski samazinājies paaugstināta riska klientu kredīta apgrozījums.
Tomēr kopumā ārvalstu klientu maksājumi caur Latvijas bankām nav būtiski mainījušies kopš ABLV aizvēršanas pērnā gada sākumā, kad pirmajā ceturksnī apjoms no 20 miljardiem eiro nokritās līdz 15, bet otrajā vēl līdz deviņiem miljardiem, taču tālāk naudas plūsmā tik būtisku izmaiņu vairs nav bijis. Pašlaik ārvalstu klientu transakcijās caur Latvijas bankām mēnesī iziet vidēji 2,3 miljardi eiro jeb gadā ap 28 miljardiem. Protams, noticis būtisks samazinājums kopš 2014. gada, kad šī kopsumma sasniedza 163 miljardus eiro, tomēr tā joprojām ir liela nauda mūsu valsts apmēriem. Salīdzinājumam — šā gada valsts budžeta apjoms ir aptuveni deviņi miljardi eiro.
No FKTK atbildēm var secināt, ka ar šī naudas apjoma kontroli Latvija tiek galā, jo veikti būtiski uzlabojumi finanšu sektora uzraudzībā. Tomēr par čaulas kompāniju aizliegumu kā veiksmes stāstu domas atšķiras. «Mēs īsti nespējam noticēt [FKTK] stāstam, ka strauji ir samazinājušies riski tikai tāpēc, ka čaulas ir aizvērušās,» pauda Znotiņa.
Vēl viena būtiska pārmaiņa — bankām, kas līdz šim fokusējās uz nerezidentu apkalpošanu, pērn izteikta prasība mainīt biznesa modeli. Februārī FKTK pabeidza jauno modeļu vērtēšanu, rezultātā apstiprinot jaunas kapitāla un likviditātes prasības, nosakot uzraudzības pasākumus. FKTK tagad seko, kā bankām veicas. Turpinās arī sodi par pārkāpumiem, piemēram, Rigensis Bank jūlijā tika pie 1,03 miljonu soda, jo nebija pietiekami pārliecinājusies par klientu līdzekļu izcelsmi. Augustā tika slēgta PNB banka, kas nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību. Finanšu nozares asociācija, kas apvieno visus lielākos nozares spēlētājus, notikušās pārmaiņas raksturo kā izaicinājumu, tomēr no ilgtermiņa viedokļa Latvijas «finanšu sektors kļūs vēl stabilāks».
Nešūpoties interpretācijās
Pārmaiņas likumos un iekšējā darba organizācijā skārušas arī policiju un prokuratūru. Abu iestāžu pārstāvji norāda uz iekšējiem rīkojumiem, ar kuriem naudas atmazgāšanas izmeklēšana un citi ekonomiskie noziegumi izvirzīti priekšplānā. Tas atspoguļojas arī vidējā kriminālvajāšanas ilgumā, līdz lieta no prokuratūras nonāk tiesā — 2017. gadā naudas atmazgāšanas procesiem tas bijis pusgads, šogad — četri mēneši.
Prokurors Juriss uzskata, ka normatīvo aktu jaunrade līdz 2018. gada nogalei bijusi «nepietiekama un neefektīva», taču pēdējā gada laikā situācija patiešām uzlabojusies. Piemēram, atbalstītas prokuratūras iniciatīvas Kriminālprocesa grozījumos, «lai tas policists, prokurors, tiesnesis, lasot šo likuma normu, nemaldītos, lai viņam nebūtu iespējas izšūpot to interpretācijā», saka Juriss. No viņa atbildēm izriet, ka mainījusies arī prokuratūras attieksme, prasot sodus un vēlāk apstrīdot tiesu spriedumus, kad naudas atmazgātāji tikuši cauri salīdzinoši sveikā.
Ir apkopotā statistika par tiesu spriedumiem liecina, ka pirms diviem gadiem par naudas atmazgāšanu reālus sodus nevienam nepiesprieda — visi bija nosacīti. Bet pērn un šogad arvien biežāk piemēro reālus sodus par naudas atmazgāšanu. Pērn tiesu pirmajā instancē bijis 21 spriedums, no tiem astoņos piemēroti reāli sodi, šogad līdz septembrim — 43 spriedumi un reāli sodi 28 gadījumos.
«Es dotu mums tādu labu astotnieku,» Juriss rezumē, jo tik īsā laikā panāktas izmaiņas tik sarežģītā segmentā. Arī policijas priekšnieks Bauska uzsver, ka izdarīts milzīgs darbs. Rezultāti gan nebūs vienā dienā, taču pozitīva inerce jau esot. Nākamā atskaite starptautiskajiem partneriem — šoreiz jau par normatīvo aktu piemērošanas efektivitāti jeb darbiem — Latvijai jāiesniedz līdz 15. novembrim.
