Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Patlaban Latvijā saslimt ir riskanti. Latvijas pacientu pašu maksājumi par zālēm ir starp augstākajiem Eiropā, diemžēl ar tendenci vēl palielināties. Kādēļ ir svarīgi runāt par to, cik pieejamas ir zāles – respektīvi, pat, ja, piemēram, Eiropas kontekstā tās maksā salīdzinoši maz, vai iedzīvotāji tās var atļauties? Un, ja slimnīcā pacienta iemaksa ir vienāda visiem neatkarīgi no tā, ar cik sarežģīti un dārgi ārstējamu slimību gadījies saslimt, vai tā nevajadzētu būt arī ar zālēm?
Zāļu cenā atbilde neslēpjas. Desmit eiro par zālēm nav ne daudz, ne maz. Tas ir abstrakts skaitlis. Būtiskākais ir, vai, iztērējot šos desmit eiro par zālēm, maciņā vēl paliek nauda dzīvošanai. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, cik lielu daļu no saviem ienākumiem cilvēki var atļauties maksāt par zālēm, ja saslimst, lai nenonāktu nabadzībā.
