Caurā muita

Kamēr VID lepojas ar akcīzes nodoklī iekasētām rekordsummām, Ir pētījums atklāj, kā paši muitnieki piesedz negodprātīgus uzņēmējus, ļaujot fiktīvos degvielas darījumos izvairīties no miljonu nomaksas valstij. Turklāt izrādās — pēdējo reizi aplēses par valsts makam garām aizgājušo degvielas akcīzes apjomu Latvijā veiktas tikai 2015. gadā. Lekni dzīvojam?

Muitas kontroles punkts 0742 ir postenis Rēzeknes pilsētā, dzelzceļa mezgla malā. Vienā pusē Latvijas Dzelzceļa struktūrvienības, otrā — muita, pa vidu sliežu ceļi. Ir darbdienas pēcpusdiena, bet kontroles punktā liela rosība nevalda, klusumu pārtrauc tikai paziņojumi no netālu esošās stacijas.

Pirms diviem gadiem — 2016. gadā — caur šo muitas kontroles punktu reeksportā Latviju vajadzēja pamest 5329 tonnām dīzeļdegvielas. Uz papīra degvielas izvešana uz Krieviju un Ukrainu arī tika noformēta kā notikusi, taču patiesībā vilcienu sastāvi robežu šķērsoja tukši. Izvešanai domātā degviela «izkūpēja» gaisā — palika tepat Latvijā jeb ES iekšējā tirgū bez nodokļu nomaksas. Ja par šo degvielas apjomu būtu jāsamaksā akcīzes nodoklis, summa būtu ap 2,5 miljoniem eiro. Taču budžetā šī nauda nenonāca, un robu nodokļu ieņēmumos palīdzēja radīt muitas amatpersonas.

Pērno gadu VID lepni noslēdza ar paziņojumu, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē akcīzes nodokļa ieņēmumi gada griezumā ir pārsnieguši miljardu eiro. Mazliet vairāk nekā pusi šīs summas — 539 miljonus eiro — veido nodoklis naftas produktiem. Tajā skaitā lielākos ienākumus rada tieši dīzeļdegvielas aprite. Turklāt ieņēmumi šajā kategorijā gadu no gada aug, kas saistīts ne tikai ar patēriņu, bet arī ar akcīzes nodokļa likmju kāpumu, kas būtiski tika palielinātas arī pagājušajā gadā. Vienlaikus ir skaidrs, ka veikli darboņi atrod veidus, kā izvairīties no akcīzes, un valsts nespēj iekasēt visu aprēķināto nodokli.

Cik liela summa katru gadu paiet garām budžetam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd nevar īsti pateikt. Aplēses par naftas produktu akcīzes nodokļa plaisu jeb neiekasēšanu pašlaik tiekot precizētas ar nozaru ekspertiem, un VID sola tās publiskot martā. Pēdējie aprēķini veikti par 2015. gadu. Tolaik nesamaksātā nodokļa plaisa par benzīnu bijusi 3%, bet par dīzeļdegvielu — 10,8%. Tie gada laikā sanāk vairāk nekā 35 miljoni eiro. Šīs plaisas rašanās nav iespējama bez negodīgu valsts amatpersonu līdzdalības.

«Es ļoti ceru, ka šādu gadījumu nav daudz,» VID faktiskā vadītāja Dace Pelēkā sabiedrībai pauda pērn rudenī, kad Pāternieku robežpunktā par milzīgas cigarešu kravas kontrabandu 1,4 miljonu eiro vērtībā tika aizturēti trīs ilggadēji muitas darbinieki. Bet — cik pamatotas ir šīs cerības? Tikai pērn vien pats VID sācis astoņus kriminālprocesus par dienesta amatpersonu noziegumiem.

Ir pētījums atklāj shēmu ar dīzeļdegvielu, kurā negodīgi uzņēmēji ar muitnieku tiešu iesaisti valsts budžetam nodarījuši vairāk nekā divu miljonu eiro kaitējumu. Notikumi risinājās jau 2016. gadā, iesaistītie četri muitnieki ar tiesu lēmumiem jau atbrīvoti no darba, taču prokurors vēl nesaskata nozieguma pazīmes šajā lietā, un Ir jāpieliek milzu pūles, lai noskaidrotu valsts amatpersonas, kuras tik apjomīgus zaudējumus radījušas.

Veiksme loterijās

Kad ierodos Rēzeknes muitas kontroles punktā, par lielo krāpšanos tranzīta darījumos neviens no sastaptajiem muitniekiem nav gatavs runāt. «Es nevarēšu pastāstīt, nesen šeit strādāju,» atbild vecākais muitas uzraugs — vīrietis spēka gados. Arī viņa kolēģe laipni mudina sazināties ar sabiedrisko attiecību daļu: «Mēs nevaram neko komentēt!» Pēc brīža piesteidzas vēl cits muitnieks, kura klātbūtnē visi pārējie apklust. Savu vārdu viņš nevēlas atklāt, bet sūta mani prom uz Rīgu pie preses dienesta. Arī VID centrālajā birojā par notikušo runā skopi — apstiprina, ka ir ierosināts kriminālprocess, bet tas šobrīd atrodas pārbaudē prokuratūrā.

Detalizētāku ieskatu, kā notikusi vērienīgā krāpšanās, sniedz spriedumi administratīvajās lietās, kurās atlaistie muitnieki tiesājušies par amatu saglabāšanu. VID iekšienē 2017. gadā bija ierosinātas disciplinārlietas un to izmeklēšanas laikā savākti pierādījumi mutinieku aizdomīgai rīcībai ar vienas firmas — IT Mega — pārvadātajām kravām. Pierādījumu kopums liecināja, ka virkne muitnieku noformējuši dokumentus tā, it kā no valsts un tātad ES tirgus tiek reeksportēti tūkstošiem tonnu dīzeļdegvielas, lai gan patiesībā degviela palikusi Latvijā un tātad, visticamāk, nelegāli nonākusi iekšējā patēriņa tirgū.

Iesaistītie muitnieki tika atlaisti un zaudeja arī tiesvedības pret VID. Spriedumos šo amatpersonu vārdi ir aizklāti, arī VID un Finanšu ministrija stingri slēpa šīs bijušās amatpersonas, taču Ir izdevās tās tomēr identificēt. Uzskatām, ka sabiedrības interesēs ir zināt to valsts amatpersonu vārdus, kas budžetam nodarījušas miljoniem eiro zaudējumus. Tie ir pieredzējuši muitas darbinieki ar vairāk nekā 19 gadu stāžu — Juris Andrukelis, Vladislavs Krasnobajs, Einārs Aglenieks un Dace Ruško.

Šis stāsts nav par kādu atsevišķu kļūdu vai nejaušību — laika posmā starp 2016. gada 22. jūliju un 28. oktobri muitas kontroles punkta 0742 muitnieki atkārtoti veica darbības, kas radīja iespaidu, ka caur šo muitas punktu reeksportā tiek izvestas kopumā 5329 tonnas dīzeļdegvielas. Nodokļa nomaksa šādām tranzīta vai reeksporta precēm, kas vispirms tiek ievestas un pēc tam atkal izvestas no valsts, tiek atlikta, jo tās nav domātas vietējam patēriņam. Taču šīs degvielas tonnas krāpnieki patiesībā atstāja Latvijā, tā izvairoties no nodokļu nomaksas.

Kravu nosūtītājs visos gadījumos bija viens — firma IT Mega, kas ik gadu mainījusi juridisko adresi un nav starp redzamākajiem nozares spēlētājiem. Savukārt degvielas saņēmēji atšķīrās — kādas kravas bija paredzēts sūtījumam uz Krieviju, citas uz Ukrainu.

Kravas sūtītas pa daļām. Piemēram, 22. jūlijā vilcienu sastāvā astoņi vagoni, kuros vajadzēja atrasties dīzeļdegvielai, bija tukši. Savukārt muitas dokumenti tika noformēti tā, it kā tur atrastos dīzeļdegviela, kas tiek izvesta no valsts. Līdzīgs stāsts atkārtojas atkal nākamajā mēnesī — 8. un 30. augustā. Pēc tam vēl trīs reizes septembrī. Un pat veselas piecas reizes oktobrī. Kopā spriedumos fiksēti 11 šādas fiktīvas izceļošanas datumi. Šajā laikā muitas kontroles punktā strādājuši četri dažādi muitnieki, taču visi četri nepamatoti pieņēmuši reeksporta deklarācijas un izveidojuši ierašanās paziņojumu vilcienu sastāviem, kurā bija norādīta esam dīzeļdegviela, bet patiesībā tās nebija. To, ka vagoni bijuši tukši, velāk apliecinājis Zilupes muitas kontroles punktā fiksētais vilciena svars, kas atbildis tukšu vagonu pašsvaram.

Visintensīvākā krāpšanās šajā Rēzeknes muitas kontroles punktā notikusi septembrī un oktobrī, kad dokumentu formēšanā bija iesaistīts Andrukelis un Ruško.

No tiesas sprieduma izriet, ka ar Andrukeļa svētību šajā laika posmā noformētas reeksporta deklarācijas par vairāk nekā 4000 tonnām neesošas dīzeļdegvielas. Turklāt vismaz vienu reizi viņš noformējis reeksporta deklarācijas arī tajā gadījumā, kad vilciens nemaz nebrauca cauri Rēzeknes muitas kontroles punktam. Kopumā VID aplēsis, ka Andrukelis šajā laika periodā valsts budžetam nodarījis zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Līdzīgus pārkāpumus toruden pieļāva arī viņa kolēģe Ruško, kuras nodarītos zaudējumus valstij VID aplēsis 2,1 miljona eiro nenomaksāto nodokļu apmērā. Lauvastiesu no šīm summām veido tieši akcīze, mazākā apmērā arī PVN.

Pēc atlaišanas muitniekiem piemērots aizliegums gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Cik ļauj spriest amatpersonu deklarāciju datubāze, viņi tiešām vairs nav amatpersonas. Sazināties ar šiem muitniekiem Ir neizdevās.

Protams, Ir izpētīja arī atlaisto muitnieku ienākumu deklarācijas. Gadā, kad radīti miljonos mērāmi zaudējumi budžetam, valsts tērēja Andrukeļa atalgojumam muitā aptuveni 1430 eiro mēnesī, kolēģei Ruško — 975 eiro. Lai gan algas nav īpaši lielas, muitnieku deklarācijas rāda, ka viņiem tomēr izdevies gadu gaitā tikt pie rocības. Ruško pirms krīzes spējusi neizskaidrojami dubultot skaidras naudas uzkrājumus līdz 21 tūkstotim eiro. Arī Krasnobajs cienījis skaidras naudas uzglabāšanu, atsevišķos gados deklarējot vairāk nekā septiņu tūkstošu eiro uzkrājumus. Savukārt Aglenieks skaidru naudu krājis tikai līdz 2006.gadam. Viņa kolēģis Andrukelis iecienījis azartspēles, un viņam tajās regulāri patiešām veicies. Piemēram, 2014. gadā muitnieks Latvijas Loto laimējis 3500 eiro, arī 2012. gadā līdzīgu summu — 3806 eiro, bet īpaši ražens bijis 2013. gads ar 10 025 eiro laimestu!

Ietekmīgs biznesa partneris

Kas tad ir IT Mega, kuras darījumos pieķerti vismaz četri pieredzējuši muitnieki? Uzņēmums reģistrēts 2013. gadā Rīgā. Firma darbojusies degvielas vairumtirdzniecībā — importējusi to no trešajām valstīm, piemēram, Baltkrievijas un Krievijas, un, neizlaižot to apgrozījumam Latvijā, transportējusi tālāk uz citām valstīm. Tā vismaz rakstīts uzņēmuma gada pārskatā par 2016. gadu, kurā norisinājušies šajā rakstā aplūkotie notikumi ar 5329 tonnu dīzeļdegvielas «izkūpēšanu gaisā». Oficiālie firmas dati rāda, ka bizness cietis zaudējumus un beidzot 2017. gadā VID apturējis firmas saimniecisko darbību. Uzņēmuma nenokārtotās saistības pret valsti šobrīd tuvojas diviem miljoniem eiro.

Firmas vienīgā dibinātāja ir Vera Sergejeva, kurai uzņēmums piederēja visu šo aizdomīgo darījumu laikā, bet uzreiz pēc tam 2016. gada novembrī īpašnieki paslēpās Britu salās. Par Sergejevu pieejama skopa informācija, un Ir neizdevās atrast uzņēmējas kontaktus, lai ar viņu sazinātos. Uz firmas norādīto tālruņa numuru atbild grāmatvede, kas sen vairs uzņēmumu neapkalpo un sakarus ar tā vadību neuztur.

Taču Ir interesi piesaistīja fakts, ka Sergejevai ir kāds ietekmīgs biznesa partneris, kurš darbojas tieši dzelzceļa pārvadājumu jomā. Tas ir Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz Cargo ekonomikas direktors, ilggadējs valdes loceklis Vladimirs Grjaznovs, viena no vislabāk atalgotajām amatpersonām Latvijas valstī.

Pēc krīzes abi vienlaikus apmēram gadu bija līdzīpašnieki autopārvadājumu firmā Trejd — Sergejevai tajā piederēja 25% daļu, bet Grjaznovam 50%. Pēc tam no 2012. gada Grjaznovs kļuva par šīs firmas vienīgo īpašnieku un ir tāds joprojām, kaut arī biznesa darbība apsīkusi un pērn VID apturējis firmas darbību. Vēl viena sakarība — gan Sergejevas firmai IT Mega, gan Grjaznova firmai Trejd bijusi arī viena un tā pati juridiskā adrese Rīgā, Grēdu ielā 4a.

Grjaznovs ir svarīga persona LDz Cargo — uzņēmumā, kas ir ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs. Viņš te strādā kopš 2010. gada, bet pirms tam — no 2000. līdz 2002. gadam — bijis valdes loceklis arī mātesuzņēmumā Latvijas Dzelzceļš. Taču aģentūras LETA arhīvā atrodama bilde no 2007. gada, kurā redzams, ka toreizējais LDz šefs Uģis Magonis apbalvo Grjaznovu kā LDz Cargo Ekonomikas departamenta direktoru, tātad Grjaznovs uzņēmumā bijis darbinieks arī tad, kad nav bijis oficiālā valsts amatpersonas statusā.

Kā LDz Cargo ekonomikas direktors skaidro, ka viņa agrākās biznesa partneres uzņēmums ir iesaistīts liela apmēra krāpšanas darījumos ar dīzeļdegvielas kravām? Grjaznovs rakstiskās atbildēs norāda, ka neesot iesaistīts viņam piederošā Trejd ikdienas darbībā, bet IT Mega dibinātāju Veru Sergejevu vispār nepazīst. «Ar šo personu man nav bijušas nekāda veida darījumu attiecības,» viņš saka, atstājot neatbildētu jautājumu, kā var nepazīt cilvēku, ar kuru kopā veido biznesu?

Taču ir vēl kāda interesanta IT Mega biznesa saite, ko Ir pamanīja, — tā ved uz politikas lauciņu. Pirms VID apturēja IT Mega saimniecisko darbību, 2017. gada martā šī uzņēmuma kapitāldaļas tika ieķīlātas par labu firmai Green Parks. Ķīlas devējs ir uzņēmums NB Jaunsilavas, kam Līvānu novadā pieder naftas produktu rezervuārs.

NB Jaunsilavas valdes loceklis ilgstoši ir bijis līvānietis uzņēmējs Dainis Skrūzmanis, kurš nupat startējis politikā un gan 13., gan 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, taču netika ievēlēts. Darbu NB Jaunsilavas valdē viņš pārtrauca 2016. gada septembrī, bet pērn firma vispār likvidēta.

Kāda tad ir bijusi IT Mega un NB Jaunsilavas reālā saikne, kam uzņēmumu reģistra dokumentos nevar izsekot? Skrūzmanis sakās neko nezinām. Lai gan runa ir par notikumiem tikai pirms pāris gadiem, savu atrašanos NB Jaunsilavas valdē Skrūzmanis sauc par ļoti senu pagātni, bet par IT Mega biznesu vispār neesot informēts.

Vairāk disciplinārlietu

Par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm pret IT Mega ir ierosināts kriminālprocess, kurā tiek izmeklēta 5329 tonnu dīzeļdegvielas realizēšana Latvijā bez muitas iestāžu atļaujas. Kriminālprocesā tiek izmeklēta arī muitnieku loma šajos darījumos.

Lai gan VID spēja muitnieku atlaišanas lietās pārliecināt tiesu par viņu atbildību miljonos mērāmu zaudējumu nodarīšanā budžetam, ar vainīgo saukšanu pie kriminālatbildības neviens nesteidzas.

VID Iekšējās drošības pārvaldes direktore, kas darbu sākusi aptuveni pirms gada, stāsta — būs jāvērtē, ko varēs tiesā pierādīt. Arī domas piedzīt zaudējumus no muitniekiem šajā gadījumā neesot bijis. Šādu praksi VID domā ieviest tikai ar šo gadu. Tā būs jaunā krimināllieta par cigarešu kontrabandu, ko izdevās atklāt pērnruden, — jau pieminētais gadījums Pāterniekos, kur pieķēra trīs muitniekus un aizturēja 10 miljonus cigarešu 1,4 miljonu eiro vērtībā.

Pēdējā laikā ir pieaudzis disciplinārlietu skaits, ko VID ierosinājis pret muitas darbiniekiem — 2016. gadā tādu lietu bija aptuveni 20, bet divos pēdējos jau ir aptuveni 50 lietu gadā. Pērn kopumā sākti astoņi kriminālprocesi par iespējamiem VID amatpersonu noziegumiem, bet vēl trīs kriminālprocesi pārņemti no citām iestādēm. Lielākā zaudējumu summa, kāda figurē pašreizējos kriminālprocesos, — 5,2 miljoni eiro. Kriminālvajāšanai uz prokuratūru nodoti divi procesi.

Arī IT Mega lieta ir nosūtīta prokuratūrai. Atbilstoši piekritībai tā nonākusi pie Rēzeknes prokurora Zurabi Karčavas. Viņa vārds medijos izskanējis 2015. gadā saistībā ar kolēģa prokurora Andra Škutāna dzērumā izraisītu autoavāriju. Avarējusī automašīna piederēja Karčavam, un arī viņš pats bija 3,2 promiļu reibumā. Pēc skandāla darbu prokuratūrā atstāja tikai stūrētājs Škutāns, bet Karčava palika un turpināja darbu. Kad Ir sazinājās ar viņu par IT Mega lietu, Karčava paziņoja, ka nevarot komentēt, kas ar to tālāk būs. Prokurors uzskata, ka esot pāragri runāt, vai tur vispār esot noziedzīgs nodarījums. «To es jums tagad nepateikšu,» saka Karčava.

Dati: VID

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinājumā: vai jaunās valdības «bezkompromisa tiesiskums» izskaudīs ēnu ekonomiku?