Balfūra apsolījums

Baltijas tehniskā augstskola darbojās bijušā Rīgas Politehniskā institūta telpās. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece
Print Friendly, PDF & Email

Vācieši liek mainīt nosaukumus, briti sola atbalstu, un latvieši cer uz savu Latviju

Oktobra vidū Rīgas virspolicijas valde izdeva jaunus aptieku noteikumus. Iedzīvotāju neizpratni raisīja prasības, ka pie medikamentu tirgotavām, kuras līdz šim bija apzīmētas ar vārdu «Aptieka», izkārtnes jānomaina ar nosaukumu vācu valodā «Drogenhandlung», kam blakus varot būt vārds latviešu valodā «Pakkamber». Arī tolaik šī vārda nozīme latviešiem nav bijusi izprotama. Varas iestādes ierobežoja arī uz zāļu iepakojumiem lietotās valodas — medikamenta nosaukums varēja būt rakstīts tikai latīņu vai vācu valodā. Paralēli vācu valodai «citas vietējās valodas» atļāva izmantot tikai uz ietinamā papīra vai trauciņa, kurā zāles izdeva pircējiem.

14. oktobrī darbu bija sākusi Baltijas Tehniskā augstskola, pēc divām nedēļām tajā mācījās jau 951 students. Daļa no viņiem bija savulaik sākuši mācības Rīgas Politehniskajā institūtā. Mācības notika vācu valodā. Līdz ar to bija noslēdzies jau vasarā sāktais darbs pie augstākās mācību iestādes izveides Rīgā. Iepriekšējā — Politehniskais institūts — 1915. gada vasarā bija evakuēta uz Maskavu. Mācības ilga līdz 1919. gada janvāra sākumam, kad lielinieki ieņēma Rīgu.

22. oktobrī latviešu prese iepazīstināja ar faktiem par lielinieku izplatītām proklamācijām Rēvelē (tagad — Tallina). Naktī uz 15. oktobri pilsētas ielu stūros bijuši izlīmēti «Igauņu komunistu (maksimālistu) partijas Rēveles komitejas» parakstīti uzsaukumi. Tajos apgalvots, ka drīz atgriezīšoties lielinieku valdīšana, kas nesīšot līdzi «asiņainu cīņu pret visiem vāciešiem un mantīgiem igauņiem».

23. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Artūrs Balfūrs tikās ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes pārstāvi Zigfrīdu Annu Meierovicu. Sarunas laikā bija iespējams iepazīstināt britu ministru ar situāciju Latvijā un Latvijas valsts veidošanas plāniem. Rezultātā Balfūrs mutiski apliecināja, ka Lielbritānija līdz tālākiem Parīzes Miera konferences lēmumiem atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas oficiālu pārstāvniecību jeb valdību. 11. novembrī tam sekos arī rakstveida apliecinājums. Spriežot pēc Meierovica paša vēlāk sniegtās informācijas, Balfūrs apgalvojis, ka «viņa Majestātes valdība būs nomodā par to, lai Latvija netiktu pievienota pie Vācijas». Savukārt sarunas laikā uzdotie papildjautājumi liecina, ka Lielbritānijas politiķi interesēja potenciālās Latvijas un Krievijas attiecības un lielinieku ideju popularitāte latviešu vidū. Sarunas noslēgumā Artūrs Balfūrs esot teicis: «Man ir liels prieks iepazīties ar jums kā ar latviešu nācijas priekšstāvi, un es ar lielu interesi noklausījos jūsu runu. Es ar dziļu simpātiju jūtu līdzi latviešiem un ceru, ka Latvijas nākotne tiks saskaņota ar latviešu nācijas vēlēšanos un nopelniem.» Saruna bija ilgusi 20 minūtes.

25. oktobrī latviešu sabiedrība uzzināja par traģēdiju Baltijas jūrā. Hamburgas un Amerikas sabiedrības tvaikonis Habsburg bija uzskrējis uz mīnas Rīgas līcī. Kuģis gan spējis noturēties virs ūdens un sasniegt Tallinas ostu, tomēr nelaimes brīdī aptuveni 100 cilvēku gājuši bojā.

Oktobrī arvien biežāk latviešu presē lasāmas publikācijas, kas veltītas Latvijai un tās nākotnei, arī tēlainas. Piemēram, 27. oktobrī laikrakstā Līdums publicēts Pāvila Rozīša dzejolis Latvija. Tajā lasāmas rindas:

«Kad klusēs kara naids un miers tiks zemē svinēts —
Tavs vārds, ak Latvija, no mums tiks priekš minēts
Un karogs sarkanais ar baltu vidū šķelts
Tiks dziesmām atskanot ik tornī augstu celts
Kā Rīgā, Jelgavā, tā Liepājā, kas skaista,
Un Valkā, Rēzeknē. Lai karogs kopā saista
Daudz sāpju Latgali un Kurzemi, kur vēl
Vaid bēgļu nopūtas un drupas saulē kvēl,
Un kluso Vidzemi, kam darbā prieks un balsti, —
Tam lepni plīvojot būs vēstīt jaunu valsti,
Gar krastiem Daugavai, kas saules pilna zels
Un tempļus brīnišķus, kur latvju daile cels.
(..)
Par brīvu Latviju ir daudzas galvas liktas,
Lai viņām piemiņa un slavas dziesmas diktas,
Kā bultas tālu skrien, jo šķēps ir nesalauzts! —
Šis karogs paceltais simtsgadu sāpēs austs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu