Karš izsīkst

  • Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece
  • 31.10.2018
  • IR
Baltijas landesvēra vācbaltiešu vienība 1918. gada beigās.
Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma

Baltijas landesvēra vācbaltiešu vienība 1918. gada beigās. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.

Sabrūk Osmaņu un Austroungārijas impērijas, Lietuva atsakās no karaļa, bet Igaunijā varas iestādes atbrīvo neatkarības kustības līderi Petsu

Pirms kara Ventspilī bija 27 tūkstoši iedzīvotāju, bet kara laikā to skaits saruka līdz nepilniem 10 tūkstošiem. Taču arvien vairāk bēgļu atgriezās pilsētā, un oktobra beigās tika pieņemts lēmums, ka nepieciešams atvērt reālģimnāziju. Atrast pedagogus gan nenācās viegli, sākotnēji izdevās darbā pieņemt tikai direktoru un trīs skolotājus. Kā mācību valodu izvēlējās vācu valodu, programmā iekļaujot latviešu un krievu valodu kā atsevišķus mācību priekšmetus. Dzimtajā valodā skolēniem pasniedza tikai ticības mācību.

30. oktobris. Oktobra beigās un novembra sākumā Vācija citu pēc cita zaudēja savus sabiedrotos. 30. oktobrī Osmaņu impērija noslēdza Mudrosas pamiera līgumu ar Lielbritāniju, no 31. oktobra plkst. 12 pārtraucot karadarbību Tuvajos Austrumos. Savukārt 3. novembrī kapitulēja Austroungārija. Prese Latvijā to nodēvēja par «Turcijas un Austroungārijas atkrišanu», uzsverot, ka Austroungārijas miera piedāvājums, kas notas veidā iesniegts ASV, Vācijai esot bijis pilnīgi negaidīts un Vācija joprojām uzskatot, ka sarunas jāved kopīgi. Turcija vismaz esot laikus informējusi sabiedroto Vāciju un Austroungāriju par saviem nodomiem.

Jaunākajā žurnālā