Troickas bataljona sardzes rotas izvadīšana no kazarmām. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Visā Sibīrijā izlīmēti uzsaukumi aicināja brīvprātīgos pievienoties latviešu bataljonam, lai dotos aizstāvēt dzimteni
Daļa no latviešu virsniekiem, kuri Pirmā pasaules kara laikā bija atkāpušies uz Krieviju, nevēlējās pievienoties ne sarkanajai armijai, ne tā sauktajām baltajām armijām. Latviešu sabiedriskās organizācijas Sibīrijā nolēma formēt nacionālas latviešu karaspēka vienības, kuras dotos uz Latviju cīnīties pret vācu armiju un aizsargāt savu zemi no lieliniekiem. Ceļš uz mājām realitātē gan aizņēma daudz vairāk laika.
1. oktobris. 1918. gadā, iestājoties rudenim, sākās darbs pie šādu vienību veidošanas, taču tam bija nepieciešama teritoriju kontrolējošās varas piekrišana. To nodrošināja Krievijas Satversmes Sapulces komitejas kara ministra 1. oktobrī parakstītā pavēle par latviešu bataljona formēšanu Troickā (pilsēta mūsdienu Čeļabinskas apgabalā Krievijā). Brīvprātīgo bataljona formēšanu vadīja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome. Par bataljona komandieri iecēla kapteini Pēteri Dardzānu. Uzsaukumus ar aicinājumu iestāties bataljonā izlīmēja visās Sibīrijas pilsētās.
