“Providus” atzinums par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”

PROVIDUS iebilst pret grozījumiem Būvniecības likuma 14.panta otrajā daļā, izsakot to jaunā redakcijā, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

1) Esošā Būvniecības likuma 14.panta 2.daļas redakcija paredz kārtību kā pašvaldība (kā būvatļaujas izdevējs) informē sabiedrību par izdoto būvatļauju, izvēloties atbilstošus un sabiedrībai pieejamus risinājumus.

Apzinoties faktu, ka ar esošā Būvniecības likuma normām tika mainīta būvatļaujas juridiskā daba (salīdzinot ar risinājumu pirms šis Būvniecības likums stājās spēkā), likumdevējs meklēja efektīvākos un labākos veidus, kā paziņot sabiedrībai par izdoto būvatļauju. Līdz spēkā esošam regulējumam sabiedrība uzzināja par būvniecības procesu ar būvdarbu sākšanos, jo būvatļauja deva tiesības uzsākt būvdarbus.

Spēkā esošais normatīvais regulējums neļauj uzsākt būvdarbus līdz ar būvatļaujas saņemšanu, tātad sabiedrība par reāliem būvdarbiem uzzina krietni vēlāk, nereti tad, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama. Tāpēc, rakstot spēkā esošo normu, likumdevējam bija jāmeklē samērīgs risinājums sabiedrības informēšanai.

Veids, kur un kā informācija par būvniecības procesiem tiek publicēta, ir tieši saistīts ar sabiedrības tiesībām –

1) uzzināt par plānotiem būvdarbiem;

2) strīda gadījumā savlaicīgi vērsties tiesā, apstrīdot prettiesisko būvatļauju.

Ņemot vērā faktu, ka būvniecības procesi nereti saistās ar izmaiņām vidē un var novest pie vides tiesību pārkāpumiem, likumdevējam ir jāizvēlas tāds informācijas nodošanas veids, kas saskan ar Satversmes 115.pantā noteikto valsts pienākumu aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Kā viens no risinājumiem, ko likumdevējs izvēlējās, radot spēkā esošo regulējumu, uzlika pašvaldībai pienākumu publicēt informāciju par izsniegtām būvatļaujām savā mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā.

PROVIDUS 2015. gadā veica pētījumu, apskatot, kā pašvaldības publicē Būvniecības likumā noteikto informāciju. Pētījumā tika konstatēts, ka pastāv dažādas prakses – gan publicējot informāciju grūti atrodamā vietā, gan publicējot to jau pirmajā mājaslapas atvērumā. Pētījumā tika uzsvērts, “ja informācija par būvniecības jautājumiem ir ērti un viegli atrodama, redzama jau pirmajā mājaslapas atvērumā, pastāv lielāka iespēja, ka interesents atradīs šo informāciju un spēs saprast savu darbību tālākos scenārijus”.

Pētījuma ieteikumos minēts, ka “pašvaldībām ir jānodrošina, ka to mājaslapās internetā norāde par vietni, kur tiek publicēti visi lēmumi par būvniecības jautājumiem, ir redzama uzreiz, jau pirmajā mājaslapas atvērumā”.

PROVIDUS uzskata, ka pašvaldību mājaslapas internetā ir īstā un loģiskā vieta, kur ikviens meklēs informāciju par būvatļaujām, jo “parastos gadījumos” tieši pašvaldība atbild par būvniecības tiesiskumu noteiktā teritorijā. Šis risinājums tika izvēlēts kā atbilstošākais, mainot būvatļaujas tiesisko dabu, un, neradot jaunu risinājumu, kas ir vēl efektīvāks, ir pamats bažām, ka tiks pārkāptas Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības.

2) Apskatot šodienas praksi attiecībā uz pašvaldību pienākumu īstenot Būvniecības likuma 14.panta otrajā daļā uzlikto sabiedrības informēšanas pienākumu jāsecina, ka pastāv vairākas pieejas. Piemēram, Ķekavas novada pašvaldība, savā mājaslapā ir inkorporējusi Būvniecības informācijas sistēmu un, atverot atbilstošo mājaslapā esošo saiti, uzreiz ikviens iegūst visu informāciju par būvniecības procesiem Ķekavas novadā.

Diemžēl ir pašvaldības, kuru mājaslapā ir links uz Būvniecības informācijas sistēmu (piemēram, Bauska), un interesentam ir cītīgi jāmeklē vietne, kur tieši apkopota informācija par būvniecības procesiem.

Vienotas prakses ieviešana visās pašvaldībās ir atbalstāma iniciatīva, tādejādi atvieglojot ikviena sabiedrības locekļa tiesības uzzināt par notiekošiem un paredzamiem būvniecības procesiem. Taču likumdevēja pienākums ir izvēlēties labāko un ērtāko risinājumu sabiedrības interešu nodrošināšanai, nevis izstrādātā tehniskā rīka pielietošanai.

3) Būvatļaujas apstrīdēšana nedrīkst būt neviena iedzīvotāja pašmērķis. Tā ir tiesības, ko garantē Satversmes 92.pants, paredzot, ka šaubīgas būvniecības gadījumā ikviens var lūgt tiesu izvērtēt būvniecības tiesiskumu. Lai šo tiesību īstenotu, sabiedrībai ir jāspēj: 1) viegli, 2) ērti un 3) ātri atrast informāciju par paredzētiem un notiekošiem būvniecības procesiem. Diemžēl jāsecina, ka informācijas publicēšana tikai Būvniecības informācijas sistēmā, nesaslēdzot (vai nedublējot) to ar informāciju, kas pieejama pašvaldību mājaslapās, rada bažas, vai netiks pārkāptas Satversmē garantētās tiesības un iespējas.

Meklējot informāciju par izsniegtām būvatļaujām BIS sistēmā jāsecina (zemāk ir redzama vietne, kur var meklēt informāciju par būvniecības procesiem pašvaldībās), ka:

1) šī sadaļa nav izcelta atsevišķi kā citas sadaļas, piemēram, Būvspeciālistu reģistrs vai Būvniecības darba vieta;

2) bet ir ievietota sadaļā E-pakalpojumi, kas nekādā veidā neatbilst informācijas būtībai, jo sabiedrības informēšana nav e-pakalpojums, bet gan valsts un pašvaldības pienākums.

Publicējot informāciju par izsniegtām būvatļaujām līdzšinējā BIS izkārtojumā, tikai ilgstoši meklējot, var nonākt līdz vietnei, kur apkopota informācija par būvniecības procesiem, tātad arī izsniegtām būvatļaujām.

Ņemot vērā faktu, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir tieši saistīts ar informācijas publicēšanas brīdi, PROVIDUS uzskata, ka piedāvātie Būvniecības likuma grozījumi ierobežo sabiedrības tiesības uzzināt un apstrīdēt prettiesisko būvniecību un var radīt risku, ka tiesām jālemj par būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa atjaunošanu, tādejādi pagarinot termiņu, kurā būvniecības process nevar notikt.

4) Būvniecības informācijas sistēma ir vietne vai rīks, kas nav pazīstams plašai sabiedrībai. To zina un lieto nozares eksperti un jomas pārzinātāji. Faktiski, lai kāds no iedzīvotājiem uzzinātu, kur var meklēt informāciju par izsniegtām būvatļaujām (ja tā tiks publicēta tikai BIS), jāiepazīstas ar Būvniecības likumā minēto regulējumu, proti, faktu, ka informācija tiek publicēta BIS un tad BIS sistēmā jāatrod pareizā vieta, kur tieši būvniecības informācija ir publicēta.

Šāda kārtība nepamatoti apgrūtina sabiedrības tiesības uzzināt par būvniecības procesiem un var novest pie tiesu darba noslodzes, skatot lietas par būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa atjaunošanu.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, PROVIDUS uzskata, ka pastāv divi tiesiskie risinājumi:

1) informācijai par izsniegtām būvatļaujām ir jābūt publicētai pašvaldību mājaslapās internetā, veidojot vienotu praksi visās pašvaldībās, publicējot informāciju viegli un ērti atrodamā vietā (mājaslapas pirmajā atvērumā).

Vai

2) tiek mainīts būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš (atceļot saīsināto apstrīdēšanas termiņu) un BIS tiek izstrādāta īpaša sadaļa (jau pirmajā atvērumā) par būvniecības procesiem pašvaldībās.

 

Agnese Frīdenberga, vadošā pētniece, domnīca PROVIDUS

Atzinums pirmpublicēts PROVIDUS domnīcas portālā