Vienotības mantinieki?

Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/Par! piesakās katrs uz savu daļu rietumnieciskā elektorāta

Zārks jau nevar palikt tukšā, rakstīja Rainis. Vienotības iekšējās cīņas un iedragātais tēls šīs Saeimas laikā devuši iespēju citiem sedlot zirgus un doties augšup pa slideno priekšvēlēšanu stikla kalnu cerībās iegūt kādu daļu no 23 deputātu vietām, kuras šī partija ieguva pirms četriem gadiem.

Divas galvenās sāncenses uz šo pīrāga daļu ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un apvienība Attīstībai/Par! (A/P!). Lai gan abas uzsver uzticību eiropeiskām vērtībām, katra pieteikusies uz atšķirīgu daļu no Vienotības ideoloģiskā mantojuma. JKP izvirzījusi priekšplānā korupcijas apkarošanu — ar šo karogu Vienotības sākotnējais iemiesojums Jaunais laiks iesoļoja politikā 2002. gadā, bet gadu gaitā tas pabalējis. A/P! liek uzsvaru uz rietumniecisku sociālo liberālismu, kuram Vienotība līdz šim bija redzamākais, lai gan dažbrīd visai piesardzīgs, pārstāvis politiskajā spektrā.

Šī ir pirmā reize, kad abus sarakstus veidojošās partijas nopietni pretendē uz vietām Saeimā, un katra no tām līdz šai iespējai nonākusi pa nedaudz atšķirīgiem ceļiem.

Pret korupciju

JKP 2014. gada pavasarī dibināja Jānis Bordāns, kuru viņa agrākie partijas biedri Nacionālajā apvienībā bija padzinuši no tieslietu ministra amata par centieniem ieviest stingrāku regulējumu maksātnespējas administratoriem. Par spīti piesaistītajai uzmanībai, partijas starts toruden Saeimas vēlēšanās bija vājš — tikai 6386 jeb 0,7% balsu. Taču pērnvasar pašvaldību vēlēšanās JKP politiskā vilkme krietni pieauga. Latvijas slavenākā korupcijas apkarotāja Juta Strīķe, kuru atlaida iepriekšējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, kopā ar ilggadējo kolēģi Juri Jurašu pievienojās JKP, un Rīgas domes vēlēšanās partija ieguva 13% jeb  33 553 balsis, kas nodrošināja 9 no 60 vietām domē. Tiesa, JKP ieguva mandātus vēl tikai vienpadsmit pašvaldībās.

Pirms Saeimas vēlēšanām jaunākie SKDS aptauju dati gan neuzrāda pārliecinošu atbalstu partijai visā Latvijā — 2,9%, tomēr arī pirms pašvaldību vēlēšanām JKP reitings bija tikai 2,9%, bet Rīgas vēlēšanās partija faktiski saņēma četras reizes vairāk.

4000 zīmju programmā JKP galveno uzsvaru liek uz varas centralizāciju un valsts atbalstu dažādām sociālajām grupām. Jau pašā sākumā pieteikta valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30% un ministriju apvienošana, no 13 veidojot tikai astoņas. JKP arī sola apvienot KNAB, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju vienā Nacionālās drošības birojā, kurā tiktu koncentrēts liels informācijas daudzums un vara. Lielās ostas nonāktu pilnīgā valsts kontrolē, un maksātnespējas administratori — tiešā valsts pakļautībā.

Vienlaikus partija sola ieviest plānu «3 x 500», kas līdz 500 eiro paaugstinātu minimālo algu (šobrīd 430), ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu pensijām (šobrīd 235 eiro) un algām (šobrīd no 0 līdz 200 eiro), kā arī jau nākamgad paaugstināt minimālo pensiju līdz 200 eiro (šobrīd 70 eiro). Vēl partija sola pieckāršot ģimenes pabalstus, saglabāt mazās skolas, celt ārstu algas līdz 1700 eiro uz rokas un palielināt platībmaksājumus saimniecībām līdz 300 hektāriem.

Tas viss, protams, ir dārgi, un partijas finanšu ministra kandidāts Krišjānis Feld-mans aprēķinājis, ka 3 x 500 programma un minimālās pensijas paaugstināšana varētu maksāt 200—250 miljonus eiro. Lai gan daļu šīs summas JKP cer segt ar daudzu partiju tradicionālo solījumu — straujāku izaugsmi, aplokšņu algu apkarošanu, valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu, Feldmans saprot, ka ar to vien nepietiks, un atzīst, ka būs arī jāpalielina budžeta deficīts. Pārsteidzoša ir viņa gatavība pārkāpt ES noteikto budžeta rāmi. «2019. gadā budžeta deficīta palielināšana, visticamāk, notiktu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma,» finanšu ministra kandidāts raksta JKP mājaslapā. Bordāns telefonintervijā gan Ir noliedza, ka JKP varētu iet uz šādu konfliktu: «Domāju, ka nebūs tāds budžets, kuru neakceptēs EK.» Tas esot sarunu jautājums.

JKP komandā vislielākā politiskā pieredze ir partijas dibinātājam un premjerministra kandidātam Bordānam, kurš ir pirmais Vidzemes sarakstā. Viņš jau 1993. gadā ienāca Saeimā no Latvijas ceļa saraksta, pēc tam kandidējis gan Vienotības (2010), gan Nacionālās apvienības (2011) sarakstos un 11. Saeimas laikā bija tieslietu ministrs Valda Dombrovska valdībā.

Rīgā saraksta galvgalī ir apvienotā tieslietu un iekšlietu ministra amata kandidāte Juta Strīķe, kura no 2003. līdz 2014. gadam bija KNAB priekšnieka vietniece.

Viņas KNAB kolēģis Juris Jurašs ir Zemgales saraksta līderis un labklājības un veselības ministra amata kandidāts. Savukārt ekonomikas ministra kandidāts Gatis Eglītis guvis lielu pieredzi, strādājot Eiropas Komisijas delegācijā, kura uzraudzīja Latvijas ekonomisko politiku krīzes laikā un pēc tās līdz 2015. gadam. Pēc atgriešanās no Briseles viņš neilgu laiku bija premjerministres Laimdotas Straujumas un pēc tam ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieks. Finanšu ministra kandidāts Krišjānis Feldmans bija Bordāna palīgs Tieslietu ministrijā un kopš ievēlēšanas Rīgas domē ir izvirzījies par vienu no partijas sejām. Pārējo ministru kvalifikācija izskatās ierobežotāka. Izglītības ministriju vadīt pretendē socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, bet aizsardzības ministra kandidāts Ainārs Bašķis savulaik aktīvi darbojies LTF, organizējis barikādes Zaķusalā, bet tagad tirgo automašīnas. Ārlietu ministra kandidāte Linda Ozola ir administratīva darbiniece Norvēģijas vēstniecībā un ārštata tulks Eiropas Komisijā, bet Kultūras ministrijas vadībā partija redz dziedātāju, tagad Rīgas domes deputāti Evitu Zālīti-Grosu. No citiem JKP kandidātiem plašākai sabiedrībai pazīstama varētu būt vienīgi grupas Pērkons dīva Ieva Akuratere.

Bordāns gan iekarst, aizstāvot politikā vēl nepieredzējušos ministru kandidātus: «Mums nav par viņiem jāsarkst.» Uzsver, ka JKP nebaidās izvirzīt amatiem «reālus cilvēkus», kuri «daudz vairāk izdarījuši sabiedrības labā, nekā daudzi tādi, kas sēdējuši siltās vietās pārvaldes iestādēs». Piemēram, Bašķis palīdzējis izveidot zemessardzi, studējis aizsardzību ārzemēs, bijis premjera Andra Šķēles padomnieks drošības jau-tājumos.

Kā vēlamos koalīcijas partnerus JKP nosauc Vienotību un Attīstībai/Par!, bet izslēdz sadarbību ar Saskaņu un Krievu savienību. Zināmas grūtības varētu būt sadarbībā ar ZZS, jo tieši Strīķes laikā 2007. gadā KNAB apcietināja zaļzemnieku krusttēvu Aivaru Lembergu. Tāpat neērts partneris būtu Nacionālā apvienība, kuru vadošos politiķus Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku jūnijā Jurašs apsūdzēja lielu naudas summu saņemšanā no «maksātnespējas administratoru mafijas». KNAB septembra sākumā atteicās uz viņa iesnieguma pamata ierosināt lietu pret NA politiķiem.

Gan par ZZS, gan par NA Bordāns saka — labprātāk gribētu veidot koalīciju bez šiem spēkiem, bet, ja tas būšot «valstiski svarīgi, lai novērstu Saskaņas ienākšanu valdībā», tad partija būtu gatava šādam kompromisam.

JKP nav no naudīgākajām partijām — kopš tās izveidošanas 2014. gadā saņēmusi aptuveni 225 tūkstošus eiro ziedojumos. Daudz ienāk nelielu summu — no vairāk nekā 2300 ziedojumiem gandrīz 90% ir mazāki par 100 eiro. Tomēr mazie ziedojumi veido tikai kādu trešdaļu no partijas kopējiem ienākumiem. Starp lielākajiem ziedotājiem ir pats līderis Jānis Bordāns (11 tūkstoši eiro), agrākie apdrošināšanas kompānijas BTA īpašnieki trīs brāļi Dandzbergi (kopā 41 tūkstotis eiro), Latvijas goda konsuls Teksasā Pēteris Aloizs Ragaušs (10 tūkstoši eiro), un Juris Jurašs (8705).

Sociālais liberālisms

Līdzīgi kā JKP radās pēc Bordāna aiziešanas no Nacionālās apvienības, arī Attīstībai/Par! spēki savu sākotnējo impulsu guvuši, redzamiem politiķiem atdaloties no lielāka politiska veidojuma, šajā gadījumā — Vienotības.

Partija Latvijas attīstībai (LA) radās pēc Einara Repšes un ietekmīgā politikas aizkulišu spēlētāja Edgara Jaunupa lēmuma pamest Jauno laiku, kad tas no savām rindām izslēdza Danu Titavu, Repšes uzticamo līdzgaitnieku jau kopš Atmodas laikiem.

LA dibināta 2013. gada beigās kā izteikti ekonomiski un sociāli liberāla partija, bet pēc neveiksmīgā starta Eiropas Parlamenta vēlēšanās (9421 balss jeb 2%) un 12. Saeimas vēlēšanās (8156 balsis jeb 0,89%) organizācijas vadībā Repši nomainīja bijušais ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Krietni labāku rezultātu partija uzrādīja pērn Rīgas domes vēlēšanās, startējot kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un mēra amatam virzot pazīstamo Mārtiņu Bondaru — 14% balsu un deviņas vietas domē. Plac-darms startam Saeimā bija sagatavots.

Pēc sarežģītām daudzpusējām diskusijām, kurās brīžiem aktīvi piedalījās arī Vienotība un partija Progresīvie, šā gada martā LA vienojās par kopēja saraksta veidošanu ar partiju Kustība Par!

Arī Par! izveidošanas dzinulis bija Vienotības iekšējie konflikti — vairāku Saeimas deputātu samilzušās nesaskaņas ar partijas ilggadējo līderi Solvitu Āboltiņu. 2017. gada jūlijā Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs izstājās no Vienotības, un jau mēnesi vēlāk tika dibināta partija Kustība Par!, kurā sociālais liberālisms apvienojās ar mēreni kreisu ekonomisku politiku, piemēram, atbalstu vispārējam pamatienākumam (pabalsta maksāšana visiem iedzīvotājiem). Partijas vadībā nostājās savulaik Zatlera Reformu partijas virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pirmajos pastāvēšanas mēnēšos Par! runāja par atsevišķu startu Saeimas vēlēšanās, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka jāmeklē partneri. Izvēle par labu LA gan nenotika bez iekšējiem konfliktiem. Trīs no pieciem deputātiem «disidentiem» nolēma atgriezties Vienotībā, kuras sarakstā cer atgriezties Saeimā, savukārt Čigāne paziņoja, ka politikā «iepauzēs», un uz atvadām uzrakstīja blogu, kurā Par! palikušajiem atgādināja dzejolīti «par jaunu dāmu, kas smaidot devās izjādē ar tīģeri, bet atgriezās smaidoša tīģera vēderā. Ideālistiski iecerēto Kustību Par! pašlaik dominē īstas politbiznesa haizivis».

Pamats šim pārmetumam ir naudīgie sponsori, kuri pastāvīgi spietojuši ap LA. Partija kopš dibināšanas saņēmusi milzīgas summas ziedojumos — kopumā 890 tūkstošus eiro, kas ir neparasti daudz politiskai organizācijai, kura nekad nav bijusi pat tuvu varai. Salīdzinājumam — Nacionālā apvienība, kura pēdējos četrus gadus visu laiku bijusi koalīcijā, ziedojumos tajā laikā saņēmusi nedaudz vairāk par 800 tūkstošiem eiro.

Starp LA galvenajiem atbalstītājiem no partijas pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tranzīta biznesā naudu nopelnījušā Olafa Berķa ģimene. Viņš ar dēliem Jāni un Nauri kopumā ziedojuši LA 170 000 eiro. Berķim piederošam uzņēmumam ir izsniegta atļauja celt lielu vēja parku un saņemt valsts atbalstu par saražoto elektrību, kas varētu sasniegt 12 miljonus gadā.

Vēl viens svarīgs atbalstītājs ir reklāmists Ainārs Ščipčinskis, kurš arī ar LA bijis saistīts jau no pirmsākumiem — ziedojis 90 tūkstošus eiro.

Daudzi citi ziedotāji, kuri saistīti ar partiju vai tās formāliem un neformāliem līderiem, arī ziedojuši prāvas summas, piemēram, Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga valdes locekle Laila Spaliņa gadu gaitā ziedojusi gandrīz 29 tūkstošus eiro. Nozīmīgas summas savulaik ziedojuši arī Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina tēvs Leons un kokrūpnieks Uldis Mierkalns. LA valdē jau no pirmajām dienām ir Baiba Fromane, kura savulaik pārstāvēja ātro kredītu izsniedzēju asociāciju, bet tagad ir Latvijas Būvuzņēmeju partnerības vadītāja.

A/P! premjerministra amata kandidāts Artis Pabriks gan neuzskata, ka šie ziedotāji rada sarakstam reputācijas riskus. «Tas ir leģitīms jautājums, bet satraukumam nav pamata. Nedomāju, ka šie ziedotāji ir tīrāki vai netīrāki nekā citām partijām, tai skaitā Vienotībai», telefonintervijā saka Pabriks un apgalvo — viņa politiķa karjerā neviens ziedotājs nekad nav viņam prasījis veikt kādu konkrētu rīcību savā labā.

Tomēr šajā tandēmā Par! izskatās pēc nabadzīgākā brāļa — gada laikā kopš dibināšanas saziedoti 66 tūkstoši. Gandrīz trešdaļu šīs summas veido divu brāļu Dandzbergu ziedojumi.

Abu partiju sadarbībai stingrāko pamatu liek sociāli liberālo uzskatu sakritība. Latvijā «ikvienu ciena un gaida», rakstīts apvienības 4000 zīmju programmā, un no tā izriet gan atbalsts kopdzīves likuma pieņemšanai, kas dotu iespēju arī viendzimuma pāriem juridiski nostiprināt savas attiecības, kā arī pilsonības automātiska piešķiršana bērniem, kuri citādi paliktu nepilsoņi, un vēlme atvērt augstskolas kvalificētiem ārvalstu pasniedzējiem. Ekonomikā un sociālajā politikā vismaz programmā virsroku pār LA liberālismu ņēmis Par! uzsvars uz solidaritāti. Lai gan savulaik LA sparīgi aizstāvēja visas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas nodošanu privātajiem apdrošinātājiem, apvienība A/P! ir starp aktīvākajiem esošās koalīcijas ieviestās «veselības apdrošināšanas» kritiķiem, jo tā liegtu pieeju veselības aprūpes sistēmai tiem, kuri nemaksā valsts noteiktās sociālās iemaksas, un veselības aprūpe atrodas programmas galvgalī. Programmā likts liels uzsvars uz mūsdienīgumu, tajā ir vesela sadaļa ar nosaukumu «Moderna Latvija», kurā cilvēki norēķinās un balso elektroniski, kuras ekonomika ir zaļa un digitāla, kur roboti un mašīnintelekts aizstāj rutīnas darbus un kur visi bērni skolās saņem ekoloģisku pārtiku. Ir arī solījumi kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP, samazināt pacientu līdzmaksājumus, palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro un divkāršot medmāsu algas.

Ja vērtē kandidātu pieredzi valsts pārvaldē, A/P! piedāvājums noteikti ir spēcīgākais no visām partijām, kuras nav esošajā koalīcijā. Sarakstu līderi piecos vēlēšanu apgabalos ir trīs eksministri (Pabriks —  ārlietu un aizsardzības, Viņķele — labklājības, Pavļuts — ekonomikas), bijušais EM valsts sekretārs Pūce un Mārtiņš Bondars, kurš savulaik bijis gan premjerministra Viļa Krištopana biroja, gan prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs. Vēl sarakstos atrodama ilggadējā domnīcas Providus vadītāja Vita Tērauda, kura 90. gados Māra Gaiļa valdībā bija valsts reformu ministre, bijušais Tautas partijas pārstāvis un kultūras ministrs Rihards Pīks, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe.

Tomēr pagātnes pieredze ne vienmēr ir spoža. Bondars pēc darba prezidenta kancelejā kļuva par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un tagad viņam pielipušas šīs Krievijas miljonāra Antonova kabatas bankas nenokārtotās problēmas — bankas likvidatori vēlas no Bondara un citiem valdes locekļiem piedzīt 15 miljonus eiro par lēmumiem, kuri ļāvuši īpašniekam no bankas izpumpēt naudu. Bondars ar bijušajiem kolēģiem ir zaudējis pirmajā instancē, bet viņi spriedumu pārsūdzējuši. Pabriks šo lietu sauc par «nesakārtotās maksātnespējas jomas ēnu» un tic, ka gala spriedums būs Bondaram labvēlīgs.

Savukārt ap Pavļutu un Pūci virmo pārmetumi par viņu lomu atļauju izsniegšanā elektrības ražošanai obligātās iepirkumu kompontes (OIK) ietvaros. Viņi gan atbild, ka tolaik likums neļāva šādas atļaujas neizsniegt un ka, tieši pateicoties viņu darbībai, tika sākta OIK nesamērīgo maksājumu ierobežošana.

Kā tuvākos partnerus nākotnes koalīcijā A/P! nosauc JKP un Jauno Vienotību. Savukārt par «bīstamu» uzskata sadarbību ar Saskaņu un Artusa Kaimiņa vadīto KPV. Lai uzsvērtu savu noraidošo attieksmi pret pēdējo, augusta sākumā A/P! izvērsa aktīvu kampaņu sociālajos medijos, un Viņķele video ierakstā Facebook nosauca KPV par Aināra Šlesera projektu, kura mērķis ir dabūt Saskaņu valdībā un atjaunot agrākā oligarha ietekmi.

Pabriks saka kategorisku «nē» sadarbībai ar Saskaņu — ja tā veidošot valdību, «es būšu opozīcijā, punkts». Par atgādinājumu, ka savulaik Edgars Jaunups aicināja Jauno laiku veidot ar Saskaņu koalīciju Rīgas domē, Pabriks atbild: «Vēsture iet uz priekšu.» Viņš apgalvo, ka neviens no A/P! deputātiem nebūs gatavs sadarboties ar Saskaņu, un, ja tā tomēr būs valdībā, tad «šo rūgto tableti opozīcijā sūkāsim kopā ar Latvijas tautu». Par KPV viņš nav tik kategorisks — tas esot populistisks, grūti saprotams spēks, bet jāskatās, kas no tā konkrēti tiek ievēlēts, jo nevar izslēgt iespēju, ka koalīcijas veidošanai vajadzēs dažas balsis arī no viņiem.

Nosaukt konkrētu vietu skaitu, cik A/P! varētu iegūt, Pabriks vairās, jo lielā neizlēmušo skaita dēļ iespējamas lielas variācijas. «Tas ir kā sportā,» saka Pabriks. «Esmu pārliecināts, ka visu esam izdarījuši pareizi, bet — vai bumba iekritīs grozā?»

Arī konkrētus ministru kandidātus Pab-riks nenosauc, taču A/P! prioritātes esot izglītība un veselība. Labākie kandidāti kabinetam — Pavļuts, Pūce un Viņķele, jo uz valdību esot jāiet cilvēkiem ar pieredzi šajā darbā, «kuriem nevajadzēs iešūpošanās laiku».

Kādi būs JKP un A/P! faktiskie rezultāti vēlēšanās ir ļoti grūti prognozēt. SKDS aptaujas dižas sekmes neparedz, savukārt Bordāns pašpārliecināti prognozē JKP starp 20 un 40 vietām. Patiesība droši vien būs kaut kur pa vidu, un konkrētajam mandātu sadalījumam būs liela ietekme uz nākamās Saeimas politisko nokrāsu un valdības sastāvu.

Jaunās konservatīvās partijas ministru kandidāti

Attīstībai/Par! ministru kandidāti