Kā turpināt?

Aizejošais parlaments un valdība atstāj daudzus iesāktus, bet nepabeigtus darbus 13. Saeimai

Tālajā 2014. gadā priekšvēlēšanu kampaņa notika pēc Krimas okupācijas un kara sākšanās Donbasā. Tolaik Latvija dzīvoja bailēs, ka krievu tanki var braukt pa mūsu ielām. Šogad visi nervozē, ka lielais kaimiņš ielīdīs mūsu pagalmā caur suņu būdu.

Agresīvo populistu KPV reitingi aug, un viņi uzkrītoši izvairās izslēgt iespējamu sadarbību ar Saskaņu. Tas padarījis Saskaņas jau gadiem loloto sapni — piedalīšanos valdībā — par galveno sarunu un satraukuma tēmu vēlēšanu priekšvakarā. Valdība ar labvēlīgu attieksmi pret Krieviju būtu liels politisks un psiholoģisks šoks daudziem Latvijā.

Tas arī būtu trieciens politologu iecienītajai teorijai, ka tautsaimniecības labajos gados — kādi pēdējie četri nepārprotami ir bijuši —, vēlētāji sliecas atbalstīt pie varas esošos, kas viņiem šo labklājību sagādājuši.

Tomēr neatkarīgi no nākamās valdības sastāva 13. Saeimai būs ne tikai jādomā par jauniem un skaistiem plāniem, kā arī negaidītiem izaicinājumiem, bet jārēķinās ar 12. Saeimas atstāto mantojumu, kurš veidojas diezgan apjomīgs.

Viens no galvenajiem 12. Saeimas sasniegumiem ir aizsardzības budžeta pieaugums līdz 2% no IKP. Jau iestājoties NATO 2004. gadā, Latvija bija apņēmusies nodrošināt šādu tēriņu līmeni, taču treknajos gados neviens to neņēma nopietni, savukārt dižķibeles laikā aizsardzības budžetu zāģēja bez žēlastības un tas vienubrīd samazinājās līdz 0,89% no IKP. To visu izmainīja Krievijas agresija pret Ukrainu. Latvijas politiķi pēkšņi saprata, ka joki mazi, un sāka darīt visu, lai stiprinātu NATO klātbūtni. Bez atbilstošiem pašu ieguldījumiem tas nebūtu iespējams, un tā Latvija šogad pirmo reizi sasniedz svarīgo 2% atskaites punktu.

Šīs Saeimas seja — Māra Kučinska valdība — arī atstās pēc sevis nozīmīgi pārveidotu nodokļu sistēmu. Kopš 90. gadu sākuma par bubuli un tabu uzskatītais progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2017. gadā pēkšņi izrādījās gan vēlams, gan iespējams. Vienlaikus tika nojaukta visa agrākā uzņēmumu ienākuma nodokļa uzbūve, un tā vietā likts 0% nodoklis par reinvestēto peļņu. Kādas būs šo izmaiņu ilgtermiņa sekas, neviens vēl nezina, taču grūti iedomāties, ka cita valdība varētu šo jauno struktūru atkal drīz būtiski mainīt. Tiesa, nodokļu jomā tā arī palicis daudz neizdarītu mājasdarbu, to skaitā apņemšanās nodokļos iekasēt trešo daļu no IKP, kā arī pārlikt nodokļu slogu no ienākumiem uz patēriņu, kapitālu un nekustamo īpašumu, tāpēc diezin vai 13. Saeima šo jautājumu atstās bez ievērības.

Līdztekus līdz galam izdarītajiem darbiem tomēr ir liels skaits iesākto un nepabeigto, par kuru virzību būs jālemj nākamajai Saeimai un valdībai. Pieredze rāda, ka jauna Saeima bieži vien neatzīst par saistošiem vecās solījumus — pat it kā stingri likumos ierakstītas apņemšanās pēc vēlēšanām pārtop par neobligātiem vēlējumiem, kurus var atcelt vai vienkārši aizfutbolēt vēl vienu Saeimu tālāk.

Plašākās reformas, kuras sāka 12. Saeima, bet kuru novešana līdz galam atstāta nākamajai, ir izglītības un veselības aprūpes jomās.

Medicīnā šobrīd sperti platāki soļi, bet tie lielā mērā saistīti ar lielām papildu izmaksām, kas iepludinātas esošajā sistēmā. Daudziem ārstiem un medmāsām algas nozīmīgi pieaugušas, rindas vietām būtiski samazinājušās. Tomēr tie ir tikai pirmie soļi triju gadu plānā, kurš ietver arī mediķu algu pieaugumu par 20% gadā. Vai šī plāna izpilde būs arī nākamās valdības prioritāte un vai tam vispār pietiks naudas, paliek atvērts jautājums. Tāpat ar «veselības apdrošināšanu» jeb pakalpojumu piesaistīšanu sociālā nodokļa maksājumiem. Šai sistēmai jāstājas spēkā no janvāra, bet dažām partijām tās atcelšana kļuvusi par svarīgu priekšvēlēšanu lozungu — pēdējās nedēļas, kad izmaiņu konkrētās aprises sāk kļūt skaidrākas plašākai sabiedrībai, var just augošu neapmierinātību arī vēlētāju vidū.

Savukārt izmaiņas pamata un vidējā izglītībā vēl aizvien ir tikai plānošanas stadijā. Saeima šogad apstiprināja gan pāreju uz latviešu valodu vidusskolās, gan jaunās, kompetencēs balstītās izglītības programmas ieviešanu, tomēr tas viss būs reāli jāizdara nākamās Saeimas laikā, un Saskaņas nepatika pret visiem šiem ierosinājumiem ir labi zināma. Arī izšķērdīgais skolu tīkls, kas nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti, netiek optimizēts tik ātri, kā bija cerēts. Vai nākamā valdība būs gatava ieviest pašvaldību apkarotos noteikumus par vidusskolu klašu lielumu?

Trešais ļoti svarīgais nepabeigtais darbs ir naudas atmazgāšanas apkarošana. ASV iznīcinošais ziņojums par ABLV banku februārī pamodināja valdību no snaudas, tagad tā pa galvu, pa kaklu cenšas izdarīt, ko tik var, lai Latvija netiktu oficiāli atzīta par valsti, kura nespēj kontrolēt netīrās naudas plūsmas. Šāda sprieduma sekas varētu būt dramatiskas (skat. šajā numurā publicēto interviju ar Moneyval priekšsēdētāju). Taču gala lēmums par Latvijas iekļaušanu «pelēkajā sarakstā» tiks pieņemts pēc gada, un Saskaņas premjerministra kandidāts, agrākais ABLV finansētās domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis viens no redzamākajiem pret naudas atmazgāšanu vērstās politikas kritiķiem.

Tad vēl paliek dārgo OIK elektrības piemaksu likvidēšana, ko konceptuāli atbalstījusi valdība, bet pret kuru cīnās spēcīgs enerģijas ražotāju lobijs. Pagājušajā gadā Latvijas sabiedrību satricināja vairāku mediju, to skaitā Ir, ziņotais par «sistēmas bērniem», un labklājības ministrs paziņojis, ka bērnunami jālikvidē līdz 2021. gadam. Te der atcerēties, ka ideja pa šo iestāžu slēgšanu diskutēta vismaz kopš Einara Repšes valdības laikiem 2003. gadā.

Aizgājušajos četros gadus arī ļoti daudz runāts par kroplībām un skandaloziem likumpārkāpumiem maksātnespējas administratoru darbībā. Esošā valdība nākusi ar izmaiņām šajā sistēmā, bet pat premjerministrs Kučinskis nevar stingri apgalvot, ka tās reāli ļaus izķert haizivis, kuras peld duļķainajos ūdeņos.

Nākamajai Saeimai arī atstāta virkne hronisko kaišu, kuru ārstēšanai 12. Saeimā trūcis vai nu gribas, vai prasmes. Korupcijas apkarotāji vēl aizvien nespēj panākt notiesājošo spriedumu pret kādu no «lielajām zivīm». Gan nevienlīdzība, gan ēnu ekonomika saglabājas augstā līmenī. Demogrāfija un emigrācija turpina satraukt prātus un vairot pesimismu. Augstskolu ir par daudz, bet zinātnisko pētījumu par maz. Nekas nav darīts, lai ierobežotu pašvaldību patvaļu.

Taču viss šis uzdevumu smagums, visticamāk, neliks nobīties kandidātiem uz ministru amatiem. Valdības darbam ir arī savi bonusi, to skaitā iespējas lemt par tādiem milzīgi dārgiem projektiem kā Rail Baltica, dzelzceļa elektrifikācija un citiem.

Latvijā sen nav bijušas «miera laika» vēlēšanas. Pēdējos gados valsti vai nu tricinājusi ekonomiska krīze, vai apdraudējuši ārēji ienaidnieki. Oktobrī beidzot iesim uz vēlēšanu iecirkņiem laikā, kad ekonomika stabili aug un starptautiskā situācija ir tikai nedaudz nervoza. Tādos apstākļos neitrāls vērotājs droši vien gaidītu zināmu pēctecību un sākto darbu turpināšanu. Vai tā notiks — tas ir Latvijas dažkārt grūti prognozējamo vēlētāju rokās.

Hroniskas kaites. Ārstēšanu atstāj 13. Saeimai

Korupcijas apkarošana
12. Saeimas laikā Lemberga prāva svinēja devīto jubileju. Pēdējos četros gados aizturētas dažādas prominences — Magonis, Sprūds, Rimšēvičs —, bet notiesājošu spriedumu kā nav, tā nav.

Nevienlīdzība
Par spīti straujai ekonomikas izaugsmei, nevienlīdzība vēl aizvien ir augsta. 2014. gadā Džini indekss Latvijā bija 35,5, līdz 2017. gadam tas tikai nedaudz samazinājās — līdz 34,5.

Reģionālā reforma
Latvijā ir 119 pašvaldību. Straujumas valdība noraidīja novadu apvienošanos, Kučinska kabinets nav skatījis pat sadarbības teritoriju izveidi.

Demogrāfija
Iedzīvotāju skaits 12. Saeimas vēlēšanu mēnesī, 2014. gada oktobrī, bija 1,99 miljoni, bet 2018. gada jūlijā — 1,93 miljoni

Aplokšņu algas
Ēnu ekonomika veidoja 23,5% IKP 2014. gadā. 2017. gadā tās līmenis bija tikai nedaudz zemāks — 22%.

Augstskolu skaits
2014. gadā Latvijā bija 60 augstskolu, 2018. gadā — 54. Izglītības ministrs Šadurskis atzinis, ka lielais augstskolu skaits ir absurds.

Zinātne un pētniecība
Pēc jaunākajiem Eurostat datiem, Latvijas ieguldījums pētījumos un attīstībā vēl aizvien ir zemākais ES — mazāk par 0,5% IKP.

12. Saeimas laikā sākts, 13. Saeimas laikā jāpabeidz

Izglītība

Sākts
Saeima akceptējusi izglītības satura reformu un likumu par vidējo izglītību latviešu valodā.
Izglītības iestāžu skaits četros gados samazināts no 768 līdz 719.
Pedagogu minimālā alga četros gados paaugstināta no 420 līdz 710 eiro (premjerministra solījums, vēl jāapstiprina valdībai.)

Jāizdara
No 2020. gada jāsāk ieviest jaunais saturs skolās.
2021. gadā jānoslēdzas pārejai uz mācībām latviešu valodā visās vidusskolās.
Līdz 2022. gadam pedagogu minimālā alga jāpaaugstina līdz 900 eiro.

Veselības aprūpe

Sākts
Rindas uz izmeklējumiem kopš 2017. gada sarukušas vidēji par 33%.
2018. gadā mediķu algas vidēji paceltas par 30%.
Pieņemts likums, kas piekļuvi veselības aprūpei saista ar sociālā nodokļa maksājumiem.
Budžeta finansējums veselībai izaudzis no 3% līdz 3,6% no IKP.

Jāizdara
Jāsamazina gaidīšanas laiks visiem izmeklējumiem — ne ilgāk par 60 dienām.
Jāturpina atalgojumu celt par 20% gadā, lai 2021. gadā ārsts pelnītu divas vidējās algas, medmāsa — 60% no ārsta algas.
No 2019. gada jāstājas spēkā «veselības apdrošināšanas» sistēmai.
Līdz 2020. gadam budžeta finansējumam veselības aprūpei jāsasniedz 4% no IKP.

OIK

Sākts
Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis OIK atcelšanu.
Līdz 2018. gada augusta beigām atceltas OIK atļaujas 26 elektrostacijām.

Jāizdara
Līdz 2021. gadam pilnībā jāatceļ OIK maksājumi.

Naudas atmazgāšana

Sākts
Likvidēti čaulu kompāniju konti.
Iecelta jauna vadība Kontroles dienestam.

Jāizdara
Lai nenonāktu starptautiskajā «pelēkajā sarakstā», līdz 2019. gada rudenim Latvijai jāpierāda reāla cīņa pret naudas atmazgāšanu, virzot apsūdzības tiesā.

Sistēmas bērni

Sākts
Palielināts finansiālais atbalsts audžuģimenēm, piemēram, pabalsts par bērnu līdz 7 gadu vecumam 2018. gadā pieaudzis no 95 līdz 215 eiro.
Samazinājies bērnu skaits iestādēs — 2016. gadā bija 1216, šogad augustā 924.

Jāizdara
Līdz 2021. gadam jāpanāk, lai bērnunamos nav vairs bērnu.

Nākamajai valdībai būs jālemj par milzīgām investīcijām

Rail Baltica – 5,8 miljardi eiro*
Elektrotīklu desinhronizācija no Krievijas – 1 miljards eiro*
Dzelzceļa elektrifikācija – 441 miljons eiro
Stradiņa slimnīcas A korpusa 2. kārta – 91 miljons eiro

* visās Baltijas valstīs

Avoti: CSB, Eurostat, EM, FM, LM, VM, Ir, LETA, DW, LSM, PSKUS, Sauka un Putniņš Ēnu ekonomikas indekss