Igaunija, daudz laimes 100. dzimšanas dienā!

Aizvadītajā nedēļā Igaunijā veiksmīgi noslēdzās Tallinas ostas (Tallinna Sadam) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums. Kopējais piesaistītais naudas apjoms sasniedza 147,7 milj. eiro. Lielākā daļa jeb 128,2 milj. eiro tiks novirzīti Tallinas ostas attīstībai, savukārt 19,2 milj. eiro nonāks Igaunijas valsts budžetā.

Piesaistīto naudu Tallinas osta investēs uzņēmuma attīstībā, lai realizētu savu nākotnes attīstības vīziju kļūt par inovatīvāko ostu Baltijas jūras reģionā.

IPO rezultātā piesaistītajiem 147,7 milj. eiro Igaunijas pensiju fondi investēja 29% jeb 42,8 milj. eiro, tādējādi praksē pierādot, ka pensiju fondi ir gatavi investēt savas valsts, šajā gadījumā Igaunijas, ekonomikā, ja biržā tiek kotēti pievilcīgi valstij piederošie uzņēmumi. Piedāvājumam pieteicās arī Ziemeļvalstu, Apvienotās Karalistes, Lietuvas un Latvijas pensiju fondi, apliecinot uzticību Igaunijas ekonomiskajam potenciālam un tādējādi spodrinot Igaunijas valsts starptautisko prestižu. Kopumā publiskajā piedāvājumā piedalījās 102 institucionālie investori no 22 valstīm.

Tomēr, manuprāt, vislielāko uzticību apliecināja Igaunijas iedzīvotāji, jo par Tallinas ostas akcionāriem ir kļuvušas 13 723 Igaunijas privātpersonas, kopumā investējot 23,3 milj. eiro. No tiem 5000 ir jauni investori, kuri pirmo reizi atvēruši vērtspapīru kontus.

Tallinas ostas piemērs uzskatāmi un skaidri pierāda informatīvajā ziņojumā Latvijas valdībai “Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē” izvirzīto hipotēžu patiesumu.

Daļēja valstij piederošo uzņēmumu kotācija biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi, pirmkārt, ļauj piesaistīt investīcijas uzņēmumu attīstībai un papildināt valsts kasi. Otrkārt, piesaista 2. un 3. pensiju līmeņa fondu investīcijas nacionālajā ekonomikā. Treškārt, veicina iedzīvotāju labklājību, jo dod iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus valstij piederošajos uzņēmumos. Tallinas ostas piedāvājuma rezultāti skaidri apliecina, ka iedzīvotāji izprot nepieciešamību attīstīt valstij piederošos uzņēmumus un saskata tajos izaugsmes potenciālu.

Kamēr latvieši cīnās ar definīcijām par to, vai attīstības kapitāla piesaiste biržā tehniski ir vai nav privatizācija, piemirstot, ka 90. gados uzņēmumi masveidā tika privatizēti, par sertifikātiem atdodot kontrolpaketi, kas nav šodienas valdības ziņojuma piedāvājumā, tikmēr igauņi stiprina savu ekonomiku, izmantojot kapitāla tirgus infrastruktūru, dalot valsts uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, piesaistot ārvalstu investīcijas, spodrinot valsts tēlu un veicinot savas zemes iedzīvotāju labklājību un lepnumu par savu valsti.

 

Autore ir biržas “Nasdaq Riga” vadītāja