Daļa maksātnespējas administratoru klaji ignorē prasību iesniegt amatpersonas deklarāciju

Maksātnespējas administratoriem valsts amatpersonas deklarācijas ir jāiesniedz kopš 2016. gada, taču daļa administratoru klaji ignorē šo prasību, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

 

“Viņi vispār neiesniedz deklarāciju – ne stājoties amatā, ne kārtējo,” saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane. Par šo pārkāpumu VID sodījis 41 administratoru ar naudas sodu kopumā 5400 eiro apmērā.

 

„LNT Ziņu TOP 10” apskatīja vairāk nekā 200 administratoru amatpersonu deklarācijas. Kopumā deklarācijās ienākumi no administratora amata neuzrādās lieli, tomēr ļoti daudziem ir lielas kredītsaistības, daļai amatpersonu patīk “zeķē turēt” pat simtus tūkstošus eiro. Riska pazīmes no 252 administratoru deklarācijām konstatētas vien 13 gadījumos, bet no tiem 11 spējuši ar papildu informāciju izskaidrot savu rocību.

 

Iespējams, pērn pelnošākais vai vismaz viens no pelnošākajiem maksātnespējas administratoriem bijis Armands Rasa. Viņa ienākumi no advokāta profesionālās un no saimnieciskās darbības maksātnespējas jomā 2016. gadā kopā bija 48 000 eiro, bet 2017. gadā tikai par administratora darbu gūti 625 000 eiro. Advokātu birojs “Rasa un Ešenvalds” patlaban iesaistīts skandalozajā „Trasta komercbankas” likvidācijā. Viens no partneriem – Armands Rasa – tur ir likvidators, kurš palīgos bija piesaistījis maija beigās nogalināto juristu Mārtiņu Bunku. Pirms tam banku likvidēja smagos kriminālnoziegumos apsūdzēts administrators Ilmārs Krūms, sadarbojoties ar skandalozo administratoru Māri Sprūdu. Pēc veida, kādā tika nomainīti administratori, sākās spekulācijas par vairākiem administratoru grupējumiem ar politisko aizmuguri. Runas pastiprinājās pēc advokāta slepkavības.

 

Maksātnespējas administrācijas dati apliecina, ka izdevīgi administrēt ir galvenokārt bankas un ļoti lielus uzņēmumus, jo ar atlīdzībām no nebanku sektora uzņēmuma maksātnespējas procesa pēdējos pāris gados neviens nav kļuvis stāvus bagāts. Iemesls tam ir gan ar likumu noteiktie atlīdzību griesti, gan fakts, ka aptuveni 60% uzņēmumu maksātnespējas procesā “iesoļo” jau patukšoti. Kopumā 252 administratori no 670 firmu pabeigtiem maksātnespējas procesiem atlīdzībās saņēma 1,6 miljonus eiro. Tajā skaitā 5,7% jeb 12 līdz 13 administratori saņēmuši no 30 līdz 230 000 eiro, bet pārējiem lielākā daļa nesasniedza 10 000 eiro. Turklāt 16% administratoru atlīdzību vispār nesaņēma.

 

Vienlaikus maksātnespējas procesu prakse liecina, ka piepelnīties iespējams, sniedzot administratoram dažādas konsultācijas, piemēram, juridiskās. Piemēram, nogalinātā Bunkus sniegtie advokāta pakalpojumi pērn viņam kontā ieripināja 1,48 miljonus eiro jeb 17 reizes vairāk nekā pirms gada. Un šo shēmu izmanto arī citi administratori, kuriem noteikto atlīdzības griestu dēļ savos maksātnespējas procesos ar nopelnīto nepietiek. Proti, viņi izraksta dīvainus rēķinus izpalīdzīgiem konsultantiem, un tā “izpumpē” naudu no uzņēmuma. Šo problēmu Maksātnespējas administrācija atklājusi tikai pērn, kad ar likumu tai atļāva klātienes pārbaudes. Tajās kopumā no 63 procesiem 87% atklāti likumpārkāpumi, 15 iesniegumi nonākuši policijā aizdomās par krimināli sodāmiem pārkāpumiem. Vienu no nekaunīgajiem piemēriem šajā jomā rādīja arī Sprūds un Krūms, kas šādi no „Trasta komercbankas”, iespējams, “izpumpējuši” vairākus miljonus eiro. Tiesa, patlaban nav zināms, kā padzīšana no jomas ietekmējusi Sprūda turību, kas 2016. gadā veidoja 749 000 eiro ieņēmumus. Tikmēr Ilmāra Krūma deklarācijas liecina, ka no 3,7 miljonu eiro ienākumiem vismaz kontos nekas nav palicis.

 

Krāpšanās problēma būtiski pasliktinājusi līdzekļu atgūstamības vidējo rādītāju, proti, nenodrošinātā kreditora prasījumi atgūti tikai  4%, bet nodrošinātā – tikai 31%. Tātad 1000 eiro gadījumā atgūstami būtu 40 eiro un 300 eiro.