Vēstule no Ukrainas: Par vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā

Šajā vēstulē padalīšos ar saviem novērojumiem par dažiem notikumiem, kas saistīti ar vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā.

Pirmā situācija. 30.novembrī telekanāla „News One” īpašnieks, parlamenta deputāts J.Murajevs (Є.Мураєв) piedalījās „News One” producētajā diskusiju raidījumā. Atbildot uz jautājumu, kur viņš bijis Eiromaidana laikā, viņš Eiromaidqnu nosauca par valsts apvērsumu. Pieci parlameta deputāti, kas piedalījās diskusijā, pameta studiju, norādot, ka nevēlas ar šo cilvēku atrasties vienā telpā, jo viņš ar savu izteikumu ir pārkāpis vārda brīvības robežas. Noliegt Eiromaidanu kā tautas organizētu Pašcieņas revolūciju (Революція гідності) esot tas pats, kas noliegt nacismu Vācijā.

Vairāki žurnālisti un politologi sociālajos tīklos, komentējot šo notikumu, ir norādījuši, ka „News One” ir prokrievisks kanāls un Krievijas propagandas rupors.

3. decembra pēcpusdienā pie biznesa centra Kijevā, kurā atrodas telekanāls „News One”, piebrauca smagā automašīna ar smilšu maisiem. Grupa aizsargtērpos tērptu vīru izkrāva maisus un nobloķēja iebrauktuvi biznesa centrā. Bloķētāji apmetās blakus uz ietves un mucā kurināja ugunskuru. Viņi prasīja telekanāla „News One” īpašniekam Murajevam atvainoties par savu izteikumu.

Cilvēkiem ļāva iekļūt un izkļūt no bloķētās teritorijas. Telekanāls turpināja darboties. Piemēram, Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili tiešraidē dalījās ar saviem uzskatiem, tostarp, ka Ukrainas prezidentam ir jāatkāpjas (internetā atrodams viedoklis, ka kanāls esot M. Saakašvili rupors). Dzirdēju arī kādu runātāju stāstām, cik Ukrainā viss „ir slikti”, bet Krimā tagad „viss esot labi”. Telekanālā žurnālisti un citi runātāji norādīja, ka bloķēšanas faktiskais iemesls esot tas, ka viņi regulāri aizstāvot opozīcijas viedokli. Internetā norādīts, ka pēc telekanāla īpašnieka deputāta Murajeva domām, bloķēšana esot valsts prezidenta Petro Porošenko „pirksts”, jo deputāts esot prasījis prezidenta impīčmentu (atcelšanu no amata).

Telekanāls jau no bloķēšanas sākuma lūdza policiju iejaukties, norādot, ka tiek aizskarta vārda brīvība. Policija bloķēšanu vērtēja kā piketu, novēroja tur notiekošo, taču neiejaucās. Interneta avoti vēstīja, ka iekšlietu ministrs A. Avakovs (А.Аваков) aicinājis piketētājus pārtraukt piketu, bet telekanālu – pārstāt provocēt cilvēkus. No paziņojuma secināms, ka viņš bloķēšanu vērtēja kā provokāciju, ko ar savu izteikumu izraisījis pats telekanāla īpašnieks. Tviterī ministrs esot nosaucis īpašnieku par nelieti un provokatoru (мерзотник і провокатор) un norādījis, ka ir nepieņemami, ka „nelieši tiekot padarīti par upuriem”.

Valsts prezidents P. Porošenko un Ukrainas Nacionālā radio un televīzijas padome nāca klajā ar paziņojumiem, ka ir nepieņemami, ka tiek bloķēts plašsaziņas līdzeklis. Vienlaikus viņi norādīja, ka apstākļos, kādā ir Ukraina, proti, ka daļa Ukrainas teritorijas ir okupēta un notiek arī informatīvā agresija, informācijas avotiem valstī ir jābūt atbildīgiem par sniegto informāciju.

7. decembrī bloķētāji pameta teritoriju, atstājot smilšu maisus un uzceltās koka konstrukcijas. Biznesa centra darbinieki paši novāca barikādes. Internetā atrodama informācija, ka par bloķēšanu sākta krimināllieta.

Otra situācija. Jūlijā pie Ukrainas Tiesībsarga biroja uz ietves tika uzslieta neliela telts. Ap telti tika izlikti paziņojumi, ka šis ir beztermiņa pikets un tas sākts tāpēc, ka pirms desmit gadiem piketētājam esot nelikumīgi nolaupīti un uz ārzemēm aizvesti trīs bērni, bet ne tiesībsargs, ne prokuratūra, ne deputāti neko nedarot, lai problēmu atrisinātu. Kā noskaidrojuši tiesībsarga biroja darbinieki, piketētāja sieva ar bērniem pirms desmit gadiem aizbraukusi dzīvot uz Baltkrieviju.

Rudenim nākot, telts tika nosiltināta. Ap to tika apbūvēts koka karkass, pieliktas putuplasta plāksnes, pāri nostiprināta plēve. Ap karkasa malām rūpīgi apdarinātas neplīstoša materiāla loksnes. Lietuviešu kolēģe, kas strādā Tiesībsarga birojā, smejas, ka aicināšot piketētāju pie sevis māju remontēt, tik rūpīgi viņš strādājot. Telts tagad atgādina nelielu pirmīdu. No telts sāna kā skurstenītis izslejas ziedošanas urna. Pats telts īpašnieks gan tajā nedzīvojot, bet tur uzturoties tikai dažas stundas dienā.

Kā stāsta lietuviešu kolēģe, policija esot sastādījusi aktu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu un lieta iesniegta tiesā. Bez tiesas šo „būvi” nevarot nojaukt, jo tas būtu tiesību uz privātīpašumu pārkāpums.

Trešā situācija. Kopš 17. oktobra Kijevas rajonā, kurā atrodas parlamenta (Rada), valdības un Augstākās tiesas ēkas (un arī mans dzīvoklis), ir transporta sastrēgumi. Iemesls ir telšu pilsētiņa, kas uzcelta uz vienas no šī rajona centrālajām ielām un parkā iepretim parlamentam. Pilsētiņas iemītnieku prasībās ietilpst gan vairāku likumu pieņemšana, gan pretkorupcijas tiesu izveidošana. Pilsētiņā uzturējās arī Saakašvili.

Policija no malas novēro telšu pilsētiņā notiekošo. Noskatās, piemēram, kā ap teltīm parkā tiek izrakti grāvīši, lai tajās neiekļūtu ūdens.

Aprakstītās situācijas man kā administratīvo tiesību profesorei šķiet interesantas no administratīvo tiesību viedokļa. Proti, vai un cik lielā mērā valstij ir jāiejaucas. Aprakstītajos piemēros saduras vārda jeb uzskatu brīvība, kas ietver arī uzskatu izpaušanu, piketējot un mītiņojot, no vienas puses, un citu personu tiesības uz netraucētu iekļūšanu biznesa centra teritorijā un publiskās vietas (ietves, ielas un parka) izmantošanu, no otras puses.

Brīvība vicināt rokas beidzas tur, kur sākas kāda cita deguns, teikts amerikāņu sakāmvārdā. Aprakstītajos piemēros nav viegli noteikt, kur īsti sākas tas deguns. Taču ir sajūta, ka brīvības izmantošana robežojas ar visatļautību un iedzīvotājiem sāk gribēties kādu „stingrāku roku”.

Vienlaikus ir sajūta, ka šī neiejaukšanās saistīta ne tik daudz ar plašo vārda un piketēšanas brīvības respektu, bet ar valsts varas bailēm, ka iejaukšanās varētu izraisīt plašus nemierus, ka iespējamas arī provokācijas. Kolēģi stāsta, ka ir redzējuši, kā piketētājiem un mītiņotājiem tikusi maksāta nauda. Naudu, iespējams, piešķir kāda garāka roka aiz Ukrainas robežām. Ukrainas prokuratūras rīcībā esot ieraksts par Saakašvili saistību ar bijušā, no Ukrainas aizbēgušā eksprezidenta Janukoviča cilvēku (tas arī bija iemesls Saakašvili aizturēšanai).

Šajā svētku gaidīšanas laikā novēlu mums visiem, lai vārda brīvība, kas ir ne tikai viens no demokrātijas stūrakmeņiem, bet arī ierocis sabiedrības noskaņojuma radīšanai, kalpotu sabiedrības progresam un smalkā robeža starp vārda brīvību un tās ļauprātīgu izmantošanu ne Ukrainā, ne Latvijā, ne citur pasaulē netiktu pārkāpta.

 

Autore ir Dr.iur.

Kijevā, 2017.gada 11.decembrī

PS: Neraugoties uz iepriekš aprakstīto, es Kijevā jūtos droši. Aicinu apmeklēt šo vēsturisko, skaisto, „garšīgo” un jaukiem cilvēkiem pārpilno pilsētu!

Raksts pirmpublicēts portālā juristavards.lv