Piketā par krievu skolu autonomiju piedalās daudzi vecāka gadagājuma cilvēki

Latvijā ir jānodrošina krievu skolu autonomija, tādu viedokli ceturtdienas pievakarē pie Ministru kabineta pauda sanākušie piketētāji, kuri iebilst pret ieceri ieviest izglītību tikai valsts valodā, vēsta aģentūra LETA. Protesta akcijā pulcējās vairāk nekā 1000 cilvēku. Līdzīgi kā oktobrī notikušajā protestā, arī šoreiz uz akciju bija sanākuši daudzi vecāka gadagājuma cilvēki. Skolas vecuma jauniešu īpatsvars protestētāju vidū aizvien bija niecīgs.

Sākotnēji tie devās gājienā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gar Bastejkalnu pa Raiņa bulvāri un Brīvības bulvāri. Uzrunājot atnākušos, protesta organizatori pauda, ka IZM par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā nav diskutējusi ar partneriem un ieinteresētajām pusēm.

Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pauda aplēses, ka akcijā piedalās ap 5000 cilvēku. Pēc viņa teiktā, šāds rezultāts sasniegts, pateicoties sociālajiem tīkliem, jo informācija beidzot sākusi izplatīties. Viņš uzsvēra, ka protesta organizatoriem ir grūti izplatīt informāciju, tāpēc pamatā tiek likti lietā sociālie tīkli. Mitrofanovs brīdina – ja IZM un valdība neatteiksies no ieceres par vienotu mācību valodu, tad nākamreiz protestēt izies vēl vairāk cilvēku.

Ap plkst.17, kad gājiens sasniedza skvēru iepretim valdības ēkai, piketētāji sāka prasīt Latvijā esošo krievu skolu autonomiju. Priekšlikumu par krievu skolu autonomiju esot plānots iesniegt Ministru kabinetā, uzsverot, ka kopš 1996.gada valdošie politiķi, kurus, pēc aktīvistu domām, ievēlēja “gandrīz tikai ar latviešu vairākuma balsīm”, vairākkārt mēģinājuši likvidēt mazākumtautību izglītību, pilnīgi nomainot mācību valodu krievu un citās mazākumtautību skolās.

“Pateicoties krievu kopienas pretestībai, šie mēģinājumi vēl neguva panākumus. Mazākumtautību skolas turpina strādāt. Krievu valodā joprojām māca apmēram pusi skolas mācību priekšmetu Latvijas krievu skolās,” teikts vēstulē. Idejas autori pauda redzējumu, ka šogad valdošās partijas “atsāka uzbrukumu krievu izglītībai, nosakot mērķi pārvērst visu izglītības procesu krievu skolās uz latviešu valodu trīs gadu laikā”.

“Apstākļos, kad valdošie politiķi un izpildvara – IZM – nevar un negrib aizstāvēt Latvijas krievu vēlētāju un nodokļu maksātāju intereses, mēs pieprasām izveidot atsevišķu institūciju – Latvijas Krievu skolu autonomiju,” teikts valdībai sagatavotajā vēstulē. Tās autori uzskata, jaunveidotajai Latvijas Krievu skolu autonomijai būtu jāpiešķir 27%-37% no IZM budžeta, kā arī jāpārņem visas IZM funkcijas, kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, kā arī citām mazākumtautību skolām, kuras to vēlētos. Krievu skolu autonomija darbotos, pamatojoties uz speciālu Mazākumtautību izglītības likumu. Autonomijas administrācija un eksperti būtu ieceļami konkursa kārtībā, savukārt konkursa rezultāti būtu jānovērtē Pilnvaroto padomei, kuru veidotu mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī politiķi, par kuriem balso mazākumtautību izcelsmes pilsoņi.

Pēc vēstules autoru domām, Krievu skolu autonomijai būtu jāizstrādā un jāīsteno mācību programmas un modeļu, kas paredz izglītības apgūšanu pārsvarā dzimtajā valodā. “Mēs uzdodam Saeimai un Ministru kabinetam izstrādāt Mazākumtautību izglītības likumu, kā arī attiecīgus aktus par nodokļu ieņēmumu, citu ieņēmumu un subsīdiju pārdali no IZM Latvijas Krievu skolu autonomijas labā,” teikts vēstulē valdībai.

Mitrofanovs pauda pārliecību, ka, nošķirot mazākumtautību izglītību, tā tiktu pārvaldīta labāk un tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs klātesošajiem sacīja, ka pirms kāda laika sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” jau tikusi iesniegta iniciatīva par krievu skolu autonomiju, taču tā portālā neesot publicēta. Iniciatīvas mērķis bijis panākt, ka mazākumtautību izglītība tiek nodalīta no IZM pārraudzībā esošajām jomām, jo “ministrija ar to netiek galā”.

Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.